Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļā Rīgā tikās NATO ārlietu ministri. Apsprieda alianses attiecības ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Pilsēta pasākumam par godu bija  bagātīgi nolīmēta ar tumši ziliem, arhaiska dizaina plakātiem "70 gadus NATO aizstāv brīvību un drošību. Paldies par  uzņemšanu”.

Pirmajā samita dienā Rīgu skāra pamatīgs sniegputenis, kas izraisīja plašus satiksmes sastrēgumus un "pļaujas svētkus" autoservisiem. Nākamajā dienā pēc konferences iebruka Rīgas dzelzceļa stacijas griesti - ēka tiek remontēta saistībā ar Rail Baltica - jaunās NATO maģistrāles gar Krievijas robežu no Varšavas līdz Tallinai - būvniecību.

Vēl dienu vēlāk lidmašīna, ar kuru ārlietu ministrs, viens no Latvijas pārliecinātākajiem NATO aktīvistiem, atgriezās no EDSO mītiņa, neveiksmīgi piezemējās Rīgas lidostā. Tā nobrauca no skrejceļa, un pasažierus, tostarp ministru, nācās evakuēt avārijas kārtā - protams, nav jau Kabula, bet tomēr neērti. Pat cilvēkam bez iztēles šāda ārkārtas situāciju virkne rada pārdomas raisošas asociācijas.

Kādreiz, pirms Pirmā pasaules kara un vēl kādu laiku pēc tā, lielākajā daļā Eiropas valstu valdību (un arī Latvijā) pastāvēja amats, ko sauca par "kara ministru". Sabiedrībā valdīja militārais kults labā nozīmē - tā bija ļoti augstu vērtēta profesija, karjeru armijā izvēlējās cienījamu ģimeņu atvases, un meitenes sapņoja apprecēties ar karavīriem.

Vēlāk  viss mainījās - gan meiteņu sapņu objekti, gan terminoloģija. Valstis un nācijas vairs necīnās savā starpā - tās aizstāvas, dodot priekšroku aizstāvībai tālāk prom no savām robežām, ar svešām rokām. Savus patiesos nodomus slēpj ar daudznozīmīgiem terminiem, miglaini formulētiem plāniem un neskaidrām aizsardzības koncepcijām. Pārvēršot savus tuvākos un tālākos kaimiņus, kā izteicās viens žurnālists, par militāriem protektorātiem.

Kā vienu no jaunākajiem piemēriem var minēt britu un poļu idejas Baltijas valstīs ierīkot NATO "mācību un loģistikas centrus", kuros notiktu "mācības", iespējams, loģistikā un vēl kaut kādās ne mazāk svarīgās militārās jomās. Izskatās kā vecā ebreju anekdotē: "Ko tu ar to gribēji apmānīt?”

NATO infrastruktūra un ieroči lēnām, bet pārliecinoši virzās uz austrumiem. Kad pirms gadiem desmit Baltijas valstu valdības aicināja un lūdza izvietot to teritorijā  kaut vienu, kaut nelielu amerikāņu militāro bāzi, viss bija skaidrs: tās gribēja iegūt ķīlniekus. Ja ienaidnieks uzbruks, droši vien tiks izliets vismaz piliens amerikāņu asiņu, un tad Vašingtona nevilcināsies ar atbildi. Šādu lūgumu pamatā bija banālas cilvēciskas bailes.

Tagad neviens nav jālūdzas: lielais brālis un sabiedrotais pats meklē un atrod vietas, formas un metodes militārās klātbūtnes veicināšanai un paplašināšanai. Latvija šim nolūkam ir ērta valsts. Kā Puškina “Vara jātniekā”: "Mēs celsim pilsētu šai vietā, / Lai tiktu satriekts zviedru  spars!”  Šajā gadījumā – krievu un  pie viena arī baltkrievu . Cits jautājums, vai tas nobiedēs krievus un baltkrievus. Galvenais ir  pašiem krietni nobīties, lai vēlāk ne par ko  nešaubītos un  neko nenožēlotu.

Piebildīšu, ka bezgalīgas šausmas ir bīstama lieta. Pirmkārt, ar laiku vecās bailes izzūd, tās ir jāatsvaidzina vai jāizdomā jaunas. Otrkārt, permanentu baiļu stāvoklis izļoga nervus un palielina neadekvātu reakciju risku, tostarp netīšu casus belli risku. Treškārt, tas kaitē ekonomikai un demogrāfijai; patiešām, ja rīt šeit sāksies karš, kāpēc investēt un laist pasaulē bērnus?

Turklāt skaidrs, ka arī otra puse, no kuras ļaunprātīgiem plāniem un darbībām mēs  aizsargājamies,  nav nekādi nīkuļi un arī  visiem spēkiem gatavojas  aizsardzībai. Vecu vecais princips: aci pret aci un zobu pret zobu. Cik ilgi tas viss var turpināties? Atkal no anekdotes: "Ja prasmīgi, tad ilgi.” Tikai ar katru dienu pieaug risks, ka šādā konstrukcijā var notikt traģiska un fatāla kļūda.  Un resursi, kas tiek tērēti šādai "aizsardzībai", ir milzīgi. To, starp citu, tagad nav pieņemts pieminēt; acīmredzot labi dzīvojam.   Nu, nekas -  domāju, par to mēs vēl atcerēsimies.

Droši vien jau ir skaidrs, par ko ir runa. Mūsdienu politikā likt likmes, no vienas puses,  uz neskaidrībām un eifēmismu  un iebiedēšanu un bailēm, no otras puses,  ir naivi, nehumāni un ārkārtīgi bīstami.

Es nepiederu tai paaudzei, kas atceras Berlīnes un Kubas krīzi, kas ir piedzīvojusi bailes no reālām atombombardēšanas briesmām. Taču, manuprāt, Rietumos to pārdzīvoja smagāk nekā PSRS. Padomju cilvēki zināja tikai to, ko raksta “Pravda”, un pārējais bija jāpiedomā klāt. Tā laika Rietumu prese bija daudz brīvāka un sniedza vairāk informācijas, un cilvēki pēc šādu rakstu izlasīšanas būvēja individuālas patversmes, veidoja pārtikas un ūdens krājumus un pat zaudēja prātu. Starp citu, Hruščovs arī mēģināja ierobežot ASV - ar padomju raķetēm, kas tika izvietotas kaujas gatavībā  pie Floridas krastiem...

Septiņdesmitajos gados toreizējā padomju vadība diezgan prasmīgi manipulēja ar Eiropas pilsoņu bailēm no kodolieroču izmantošanas, uzturot dzīvu protesta kustību. Mūsdienās informācija tāpat kā propaganda brīvi cirkulē visā pasaulē, un bailes tiek uzkurinātas abās "aizsardzības līnijas" pusēs. Militāristi ir kļuvuši drosmīgāki, no augšas raugoties uz civilajiem politikas nīkuļiem. Notiek citas lietas, kas nav tik pamanāmas presei vai televīzijai, bet man kā politiķim ir acīmredzamas.

Tas viss ir ļoti slikti, tas  nomāc. Domāju, ka šādā situācijā būtu jānoformējas  un jāizsakan spēcīgam pieprasījumam pēc pacifisma. Lai nebūtu jāmin, kurā  cēlienā - otrajā vai trešajā  - ierocis uz skatuves varētu izšaut, bet lai pēc iespējas ātrāk to novāktu no skatuves.

Politikā ir jābūt pieprasījumam pēc  atbildīguma, gudrības, pacietības, kā arī atvērtības godīgai sarunai. Un vēl, lai to īstenotu, ir vajadzīga arī pareiza  efektīva formula pēc vēsturiskā "lielā trijnieka" parauga. Kopš tā laika pasaule ir izaugusi, bet miera un kara problēma nekur nav izzudusi. Tikai šoreiz pasaulei ir vajadzīgs “četrinieks”, kura sastāvā būtu ASV, Eiropas Savienība, Krievija un Ķīna (sagrupēju alfabēta secībā). Tad mēs visi varētu uzelpot ar atvieglojumu un optimismu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...