Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apritot diviem gadiem kopš Jaunās konservatīvās partijas līderu brauciena uz Vašingtonu izlūgties sankcijas pašiem pret savas valsts brīvostas pārvaldi un savu politisko konkurentu, kļūst redzams, no kurienes aizgūtas šādas idejas — un pirmsākums tām saskatāms nekur citur kā Kremļa politikā.

Lai izprastu šādu “iniciatīvu” saknes, mums jāiepazīstas ar vīru, kurš Latvijas iedzīvotājiem varētu būt zināms labi ja tikai savu ražoto pārtikas produktu dēļ — daudzos Latvijas veikalos nopērkami konservēti dārzeņi no Ukrainas firmas BEPEC. Šī uzņēmuma īpašnieks ir Vadims Novinskis — Ukrainas miljardieris (kolāžā — pa kreisi), kurš nopelnījis bagātību kuģubūves un metalurģijas nozarēs, bet vēlāk diversificējies lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādē, gāzes ieguvē, nekustamajā īpašumā un citās nozarēs, šīgada Forbes miljardieru sarakstā ieņemot astoto vietu Ukrainā un 2141. vietu pasaulē.

Dzimis armēņu ģimenē Krievijā, Vadims Novinskis ieguva aviācijas inženiera izglītību un jaunībā nonāca Ukrainā, kur sasniedza panākumus biznesā, vienlaikus saglabājot prokrieviskus uzskatus. Tikai 2012. gadā, kad pie varas Ukrainā bija Kremļa draugs Viktors Janukovičs, “par nopelniem valsts labā” Vadimam Novinskim beidzot piešķīra Ukrainas pilsonību. Viņš nekavējoties iesaistījās politikā, piedaloties Augstākās Radas vēlēšanās ar prokrievisku platformu, kandidējot no galvenokārt krievu apdzīvotās Sevastopoles, iekļūstot parlamentā un pievienojoties Viktora Janukoviča bēdīgi slavenajai Reģionu partijai.

Kad Janukoviču 2014. gadā izsludināja meklēšanā par protestētāju apšaušanu un kad viņš aizbēga no valsts, Vadims Novinskis deputāta amatu nepameta, kopā ar pārējiem Reģionu partijas biedriem nosaucās par “Opozīcijas bloku” un jau divas reizes ticis pārvēlēts Augstākajā Radā, paliekot viens no nedaudzajiem, kas joprojām ietur demonstratīvi prokremlisku darbību, pārstāvot Doņeckas apgabala vēlētājus. Ārpus politikas ir aktīvs Maskavas patriarhāta dalībnieks un finansētājs Ukrainā, ieguvis diakona pakāpi un savureiz aktīvi protestēja pret Kijivas patriarhāta, Ukrainas Autokefālās pareizticīgo baznīcas, uniātu un citu pareizticīgo draudžu apvienošanos Ukrainas Pareizticīgajā Baznīcā, jo tā pēc sava statusa tagad nostājusies vienā līmenī ar Krievijas pareizticību.

Kādā veidā Kremlis atalgoja šo savu nerimstošo atbalstītāju? Kremlis ielika Vadimu Novinski Krievijas sankciju sarakstā.

2018. gada decembrī toreizējais Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs parakstīja papildināto sankciju sarakstu, ar kuru liedza iebraukšanu, uzņēmējdarbību un citas iespējas Krievijā vairākiem simtiem Ukrainas pilsoņu, tajā skaitā politiskajiem un sabiedriskajiem līderiem, kā arī viņu dibinātām firmām. Blakus Ukrainas ekspremjeriem Arsēnijam Jaceņukam, Jūlijai Timošenko un (kā to jau varēja sagaidīt) dažādiem nacionālistiem sankcijas tika vērstas pret Kremļa intereses lobējošo Vadimu Novinski.

“Lai ienaidnieki baidītos, jāsāk sist savus draugus”

2020. gada aprīlī Krievija pamainīja sankciju sarakstu un Vadimu Novinski no tā izņēma. Taču 2021. gada augustā Krievija ieviesa sankcijas pret vēl vienu savu sabiedroto — patlaban lielākās Ukrainā aktīvās prokrieviskās partijas “Опозиційна платформа — За життя” (OPZŽ) izpildkomitejas priekšnieku Serhiju Ļovočkinu, agrāko Viktora Janukoviča laiku prezidenta administrācijas galvu, kurš arvien ir Augstākās Radas deputāts un ietur nemainīgi prokrievisku politiku.

Analītiķi mēģināja izskaidrot, ko varētu nozīmēt šāda rīcība — Kremlis liek sankciju sarakstos pats savus redzamākos draugus: vienubrīd izveidojās paradokss, ka Krievijas sabiedrotais miljardieris Novinskis Krievijā bija sankciju sarakstā, kamēr Eiropā viņš bija starp Ukrainas delegātiem Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā.

Izrādījās, ka arvien vairāk sarūkošo prokrievisko elektorātu Ukrainā pārstāvošā partija OPZŽ it kā sastāv no diviem iekšienē savstarpēji konkurējošiem blokiem — ir ar gāzes ieguves un tirdzniecības nozari saistītie Boiko, Ļovočkins un viņu sabiedrotie, bet vēl ir arī deputātu grupa, kuras galvgalī ir Viktors Medvedčuks līdz ar Ukrainas politikas nemainīgo pīlāru — Rabinoviču no Odesas. Un abas šīs ietekmes grupas cīnās par kontroli partijas iekšienē.

Ekonomists Ļovočkins var gūt panākumus gāzes biznesā, parlamenta vēlēšanās un zinātnē, taču tas viņu nepasargās no Krievijas sankcijām, ja iekšējam sāncensim Viktoram Medvečukam (kolāžā — centrā) ir trumpis, kuru pārsist nav iespējams: uz ukraiņu ģimenē dzimušā, taču Krievijā milzu biznesu izvērsušā Medvedčuka meitiņas kristībām 2004. gadā ieradies pats Vladimirs Putins, tādā veidā — saskaņā ar slāvu tradīcijām — kļūstot par Medvedčuku ģimenes “kūmu”.

Karma apgājusi pilnu apli

Kad pēc ilgāka pārtraukuma Viktors Medvedčuks atgriezās politikā un 2019. gadā tika ievēlēts parlamentā, Ukraina bija izmainījusies. Tauta tagad pievērsa uzmanību visam, ko viņš kādreiz darījis — sākot jau no jurista darbības astoņdesmitajos, kad viņam tika uzdots tiesā aizstāvēt dažādus pretpadomju disidentus un kad šis “sabiedriskais aizstāvis” (pret kuru paši disidenti skaļi iebilda) aizstāvēja nevis savus klientus, bet gan PSRS un VDK intereses, piebalsojot prokuroriem. Viens no disidentiem — dzejnieks un tulkotājs, pedagogs Vasils Stuss — cietumā mira, savukārt jau šajos laikos Viktors Medvedčuks filmā par Vasilu Stusu nospēlēja pats sevi, kameras priekšā atkārtojot savu uzvedību PSRS laiku tiesā, palīdzot prokuroriem pierādīt dzejnieka vainu. Cits disidents Kuncevičs, kurš cietumā palika dzīvs, tagad saka: “Toreiz advokāts Medvedčuks uzlēja netīrumus man vēl vairāk nekā prokurors!”

Turpretī, kad vēsturnieks Vahtangs Kipiani nesen publicēja akadēmiski izsvērtu, nepolitisku grāmatu par Stusa tiesas prāvu, Medvedčuks caur tiesu mēģināja grāmatu aizliegt un uz īsu brīdi to pat arī panāca; iznākumā Medvedčuka ainas no filmas izgrieza, savukārt saceltā ažiotāža grāmatu padarīja par gada lielāko bestselleru — citu starpā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, apmeklēdams ikgadējo grāmatu izstādi, demonstratīvi nopirka tieši šo grāmatu.

Visu tamlīdzīgo darbību rezultātā Viktors Medvedčuks bija ukraiņu sabiedrības vairākumam tiktāl apriebies, ka viņu izslēdza no trīspusējās kontaktgrupas Minskā, kur viņš nez kā bija iekļuvis kā Ukrainas (nevis Krievijas!) pārstāvis, un par dažādiem pārkāpumiem aizvēra viņam piederošus TV kanālus — piemēram, par valsts valodas nelietošanu. Atklājās, ka deviņdesmitajos gados nelikumīgi privatizēts naftas vads Aizkarpatos nonācis Medvedčuka firmas īpašumā — to atdeva atpakaļ valstij. Visbeidzot pret pašu “Putina kūmu” ierosināja krimināllietu, un šobrīd viņš atrodas mājas arestā.

Šādos apstākļos, lai nezaudētu ietekmi partijas OPZŽ iekšienē, viņam nekas cits nav atlicis kā panākt pašam savu (un līdz ar to Kremļa) politisko sabiedroto iekļaušanu Krievijas sankciju sarakstā, lai novērstu viņu ietekmes pieaugumu Ukrainas iekšpolitikā — tā spriež analītiķi.

Turklāt drīz vien tā kļuva par sistēmu, nevis nejaušību: līdzās Ļovočkinam un tā māsai sankciju sarakstā Kremlis iekļāva vēl citus redzamus prokrieviskus deputātus — agrākos Ukrainas prezidenta amata kandidātus Vilkulu un Murajevu. Zem Krievijas sankcijām nonāca pat Koļesņikovs, kurš savulaik bija panācis krievu valodai “reģionālo” statusu Ukrainā (tas tagad atcelts). Vienīgais no zināmākajiem “krievvalodīgā elektorāta interešu pārstāvjiem”, kas nav Kremļa sankciju sarakstā — tas pats Rabinovičs no Odesas.

Ko darīs Amerika?

Paralēli šim procesam tieši tas pats noticis ar pretējā politiskā spektra pārstāvjiem. 2014. gada pavasarī, kad Krievija jau bija anektējusi Krimu, kad Donbasā ārdījās separātistu grupējumi un kad tie centās ieņemt arvien jaunas teritorijas, par Dņipropetrovskas apgabala gubernatoru valsts vidienē iecēla Ihoru Kolomoiski — vietējo miljardieri, visvairāk pazīstamu kā “Privatbank” grupas dibinātāju.

Izsviedis no apgabala administrācijas visas Janukoviča laiku paliekas un demonstratīvi uzvilcis sarkanmelno ukraiņu nacionālās pretošanās kustības OUN-UPA karogu pie apgabala iestāžu durvīm, viņš par savu naudu saformēja Nacionālās gvardes bataljonus “Dņipro” ar numuriem no 1 līdz 12, kas apturēja separātistu virzīšanos uz priekšu, kā arī finansēja humāno palīdzību civiliedzīvotājiem. (Cita starpā tas iemūžināts arī latviešu režisora Jāņa Vingra dokumentālajā filmā “Volontieri”.)

Vienlaikus “Privatbank” brīvprātīgajiem izmaksāja 10 tūkstošus dolāru par katra bruņota separātista noķeršanu. Divu dienu laikā visi “separi” pilsētā bija izķerti, tāpēc nacionālisti sāka braukt peļņā uz Mariupoli, ķēra turienes bandformējumu dalībniekus un bagāžniekā veda atdot Kolomoiskim, lai saņemtu savus desmit tūkstošus.

Gadu vēlāk, kad visas terorisma briesmas Dņipro apkārtnē bija novērstas, prezidents Petro Porošenko padzina Kolomoiski no gubernatora amata un nacionalizēja “Privatbank” ar aizbildinājumu, ka tā tūlīt bankrotēšot. Izrādījās pavisam pretēji: banka bija un ir pelnoša. Kad ar tiesvedībām Londonā nesekmējās Kolomoiski nogremdēt, tad šogad Vašingtona ielika Kolomoiski vienā no saviem sankciju sarakstiem. Tāpat kā visos iepriekšminētajos gadījumos tika publicētas frāzes bez konkrētiem faktiem.

Paradokss ir tāds, ka tagadējais Ukrainas prezidents Zelenskis popularitāti ieguva, veidojot humora šovus Kolomoiska TV kanālā “1+1”, arī viņa partija “Tautas kalps” nosaukta vispopulārākā politiskās satīras seriāla vārdā, taču ASV liek savus nominālos sabiedrotos sankciju sarakstā tikpat cītīgi, cik Kremlis liek savus sabiedrotos Krievijas sankciju sarakstā.

Kolomoiska gadījums nav nejaušība — zem Vašingtonas sankcijām nonācis pieredzējušais ekonomikas žurnālists Aleksandrs Dubinskis pēc tam, kad iesaistījās politikā un no Zelenska partijas iekļuva parlamentā ar rietumniecisku politisko platformu. Vašingtonā viņu apvainojuši… mēģinājumos ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas, pie kam Krievijas interesēs (!).

Vispirms ieliek sankciju sarakstā, pēc tam izspiež naudu par izņemšanu no tā

Tādus notikumus redzot attīstāmies vairāku gadu garumā, arī Ukrainā tika ieviests savs sankciju saraksts, taču tajā drīz vien bez visādiem separātistiem, Krimas aneksijas veicinātājiem, Kremļa līdzskrējējiem, organizētās noziedzības līderiem un citiem valsts drošību apdraudošiem elementiem sāka iekļaut arī… pašu valsts pilsoņus.

Kā tas ir iespējams un kam tas ir izdevīgi, drīz vien kļuva skaidrs: daži korumpanti policijā bija nolēmuši ar to nopelnīt. “Tautas kalpu” lielākās frakcijas līderis Dāvids Arahamija zināja teikt, ka vismaz 108 Ukrainā uz vietas dzīvojoši pilsoņi vispirms ielikti sankciju sarakstā tajā sadaļā, kurā uzskaitīti uz ārzemēm aizbēguši “likumīgie zagļi”, kriminālās autoritātes, kaujinieku vadoņi un vardarbības propagandētāji. Tad pie šiem prettiesiski apvainotajiem cilvēkiem, kas sarakstā iekļauti bez nekāda pamatojuma, ieradušies starpnieki un piedāvājuši par samaksu 100 līdz 300 tūkstošu dolāru apmērā “izlabot šo nepatīkamo kļūdiņu”. Kad tas nāca gaismā, dažu nedēļu laikā saraksts tika iztīrīts, bet no policijas patrieca visu Stratēģiskās izmeklēšanas departamenta vadību.

Šāds ir starptautiskais fons demokrātiskā valstī agrāk neiedomājamai situācijai, kurā Latvijas tieslietu ministrs kopā ar savu parlamentāro sekretāru brauc uz Vašingtonu izlūgties sankciju uzlikšanu pašu valsts iestādei — Ventspils brīvostas pārvaldei, kā arī savam politiskajam oponentam Aivaram Lembergam. Izrādās, ka citās valstīs tamlīdzīgi gadījumi jau bija konstatējami, un ekonomisko sankciju pielietošanas “pionieris” šajā veidā — izmantot sankcijas politiskā nozīmē, lai ar to palīdzību kārtotu iekšpolitiskās lietas jebkādas valsts iekšienē — ir Kremlis. Vienlaikus skaidrs arī, ka starptautisko sankciju jēga un nozīme, ja tās piemēro politiskajiem oponentiem vai vienkārši sāk tirgot to uzlikšanu un atcelšanu par maksu, patlaban degradē pašu ekonomisko sankciju kā starptautisko tiesību institūta būtību.

Lasāmviela: https://www.liga.net/politics/articles/medvedchuk-poprosil-zachem-kreml-vvel-sanktsii-protiv-levochkina-i-jdet-li-opzj-raskol

https://news.liga.net/politics/news/predlagali-do-300-000-arahamiya-zayavil-chto-v-spisok-sanktsiy-snbo-oshibki-vnesli-namerenno

https://home.treasury.gov/news/press-releases/sm1232

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...