No "siles" amata atlaistā Antāne izvēlas klusēt par savu apjomīgo nodokļu parādu
L. Lapsa11.05.2014.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Kad Pietiek pirms divām nedēļām publiskoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumu Rīgas brīvostas pārvaldei ieturēt trešo daļu no ostas valdes locekles Ingas Antānes ienākumiem, lai tādējādi pamazām dzēstu viņas apjomīgo nodokļu parādu, Antāne nāca klajā ar virkni sašutuma pilnu paziņojumu, kam sekoja arī viņas pārstāvētas Reformu partijas priekšsēdētāja, ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska aizstāvības vārdi. Nu, kad arī valdība sekojusi jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa lēmumam un atbrīvojusi Antāni no ienesīgā "siles" amata, izrādās, ka viņa nevar vai nevēlas atbildēt ne uz vienu no jautājumiem, kas viņai uzdoti saistībā ar nodokļu parādi.
Nevis Antānes ievērojamie nodokļu parādi, bet gan jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Naudiņa "nekompetence vai personīgā ieinteresētība", kā arī "baumu portāla" Pietiek publiskotā "apmelojošā informācija" esot vainojama viņas atstādināšanā no ienesīgās Rīgas brīvostas valdes locekļa amata "siles", - ar šādu emocionālu paziņojumu sākotnēji nāca klajā Antāne.
"Apmelojošā informācija" esot Pietiek publicētais VID oficiālais paziņojums Rīgas brīvostas pārvaldei, ar kuru tiek paziņots par daļas Antānes algas ieturēšanu nodokļu parāda segšanai, paziņoja Antāne. Savukārt Dombrovskis, kura padomnieces postenī tagad ir iekārtota Antāne, publiski paziņoja, ka izvēloties ticēt Antānei un viņas paskaidrojumiem, nevis VID "papīriņam", turklāt ministrs arī "ar izpratni" uztverot "to, ka zināmos apstākļos nomaksa notiek ar nokavēšanos".
Pietiek šodien publisko visus tos jautājumus, kas līdz šim ir tikuši uzdoti Antānei un uz kuriem viņa tā arī nav vēlējusies vai spējusi atbildēt:
1) kāds bija Jūsu nodokļu parāds uz 2013. gada 24. septembri?
2) vai esat pārsūdzējusi tiesā VID lēmumu par nodokļu parāda piedziņu no 2013. gada 24. septembra? Ja jā, kad un kurā tiesā, par kādu summu? Ja nē, kāpēc ne?
3) kad tieši izveidojies Jūsu nodokļu parāds (par katru no gadiem miniet konkrētu summu)?
4) kādu summu esat nomaksājusi, lai dzēstu savu nodokļu parādu, no 2013. gada 24. septembra līdz 31. decembrim? No kādiem līdzekļiem?
5) kādu summu esat nomaksājusi, lai dzēstu savu nodokļu parādu, no 2014. gada 1. janvāra līdz 24. aprīlim? No kādiem līdzekļiem?
6) ekonomikas ministrs, balstoties uz Jūsu paskaidrojumiem, ir paziņojis gan to, ka Jūs līdz 2012.gadam esat bijusi pašnodarbinātā persona un oficiāli deklarējusi savus ienākumus, "kas nozīmē, ka arī maksājusi valstij par tiem nodokļus", gan to, ka esat izvairījusies no nodokļu maksāšanas: "Nodokļu parādi ir izveidojušies laikā, kad viņa bija pašnodarbinātā, turklāt ekonomiskās krīzes periodā, kad šādi gadījumi nebija retums"?
7) kāpēc Jūsu amatpersonas deklarācijās par 2011. un 2012. gadu nav norādīts, ka esat pašnodarbinātās statusā?
8) kāpēc Jūsu deklarācijās ne par 2011. gadu, ne par 2012. gadu vispār nav pieminēts, ka Jums būtu kādas parādsaistības pret valsti vai kādu citu personu?
9) kāpēc Jūs savu "iekšējo grāmatvedības auditu" sākāt tikai tagad, kaut gan VID lēmums par 17 tūkstošu eiro nodokļu piedziņu datēts jau ar pagājušā gada septembri?
10) kā tieši, pēc kādas metodikas Jūs veiksiet savu "iekšējo grāmatvedības auditu"?
11) vai Jums ir pietiekama kvalifikācija grāmatvedības audita veikšanai? Kas to apliecina?
12) ja reiz Jums ir pietiekama kvalifikācija grāmatvedības audita veikšanai, kāpēc neveicāt to iepriekšējos gados?
13) vai tiešām Jūsu "iekšējā grāmatvedības audita" veikšanai nepieciešami vairāk nekā četri mēneši? Ar ko Jūs to skaidrojat?
14) kad prognozējat šī "audita" pabeigšanu? Vai šis "audits" būs saistošs VID? Atbildi pamatojiet.
Kā jau informēts, arī Dombrovskis nav vēlējies atbildēt uz virkni jautājumu saistībā ar savas padomnieces nodokļu parādu. Pašlaik šie jautājumi abām amatpersonām nosūtīti oficiālu iesniegumu formā.
Foto no diena.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
