Iesaki rakstu: 
Izteiciens "noderīgie idioti" bieži tiek piedēvēts Ļeņinam, lai gan ir eksperti, kas šaubās, vai viņš tiešām ir šī jēdziena autors. Parasti tā sauca Rietumu intelektuāļus, kuri atbalstīja padomju režīmu, neapzinoties, ka tas ir saistīts ar represijām, badu un noziegumiem pret cilvēci (cilvēcīgumu). Lielie strādnieku dzīves uzlabotāji sabojāja tautu likteņus un panāca pretējo gan savā valstī, gan okupētajās kaimiņu valstīs.
Nu nav jau miera galvās; ar krāšņajām pilīm dažiem nepietiek, tāpēc mūsdienu sarkani brūni iekrāsotie impēristi-lielinieki-ordisti atkal vēlas "kādam palīdzēt". Šoreiz tā ir Ukraina, kura aizstāvas, jo Krievija agresīvi uzbrūk. Kā šādā melnbaltā situācijā var lemt par izdabāšanu Kremlim? Emanuels Makrons parāda, ka var, jo izolēt Putinu esot vissliktākais variants. Vissliktākais kam? Protams, Putinam un Krievijas vadībai, jo kā gan viņi, nabadziņi, iztiks bez drošības garantijām pēc kara noziegumu veikšanas... Makrons noderīgo idiotu sacensībās izraujas priekšgalā. Apskatīsim vēl dažus citus palīdzības Kremlim piemērus, kuros atšķiras īstenotāju motivācija, izpildījums un rezultāti. Dažos gadījumos nebija īpaši domāts palīdzēt, bet tā sanāca...
Bija tāds gadījums – Baltkrievija uzsāka hibrīdkaru
"Amnesty International"(AI) sagatavoja Latvijai ārkārtīgi kritisko un Nila Muižnieka atbalstīto ziņojumu par valsts robežsargu slikto izturēšanos pret Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko sūtītajiem robežpārkāpējiem. Latvijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, iekšlietu ministrs, robežsardzes vadība un tiesībsargs – visi kā viens paziņoja, ka AI ziņojumā rakstītais nav taisnība. Taču šis ziņojums eleganti iekļāvās Kremļa stutētajā pasaules redzējumā. Parasti piesardzīgi izturos pret jēdziena "hibrīdkarš" lietošanu.
Tā kā operācijā uz robežām bija iesaistītas Baltkrievijas militārpersonas un bruņotie robežsargi, šoreiz tiešām varam runāt par hibrīdkaru, nevis tikai atsevišķām hibrīdkara metodēm. Kāpēc tiek izmantots hibrīdkarš? Lai maldinātu un dotu iespēju Kremļa sabiedrotajiem (gan idiotiem, gan apzinātiem neliešiem) Rietumos vieglāk aicināt uz sarunām ar agresoriem – Putinu un Lukašenko. "Amnesty International" bija labs agresora palīgs, jo ignorēja faktu, ka notiekošais ir kara (hibrīdkarš ir karš) sastāvdaļa pret Lietuvu, Poliju un Latviju. Un karā drīkst un vajag aizstāvēties un nosargāt savas robežas, ja nepieciešams, arī ar spēka palīdzību. Kreiso liberāļu kultivētās atvērto robežu un multikulturālisma idejas labi noder Putina vadītajai Krievijai, jo nekontrolēta migrācija grauj Eiropas stabilitāti un nacionālo drošību.
Šie nav idioti; šie zina, ko dara
Nesen redzējām, kā Kremlim palīdzēja Latvijas politiķi, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību vadītāji – Andrejs Elksniņš un Aleksandrs Bartaševičs. Viņu vēstījumi par okupekļu aizvākšanu "Facebook" un "TikTok" noteikti palīdzēja Krievijai propagandas karā. Krievijas interneta vietne "eadaily.com" rakstīja par "drosmīgo" Elksniņu un to, kā Bartačevičs "asi iestājies pret vandalismu". Tā, protams, bija arī izrādīšanās savu vēlētāju priekšā, bet tas nemazina problēmu un nodarīto skādi. Ar šādu izdabāšanu Latvijā dzīvojošajiem prokremliski noskaņotajiem krieviem Elksniņš un Bartačevičs palīdz saglabāt antilatvisku noskaņojumu Latgalē.
Saskaņieši ir bijuši seni Kremļa palīgi (vienalga – apzināti vai neapzināti) Latvijas sabiedrības šķelšanā, tāpat sens ir Kremļa informatīvās frontes karavīrs – Krievijas nenogurdināmais tautietis Latvijā – Viktors Guščins. Krievijas Tautiešu tiesību aizstāvības un atbalsta fonda (TTAAF) mājaslapā 2022. gada 17. maijā pārpublicētajā Guščina rakstā redzam viņa sašutumu par to, ka Latvijas "valdošā ultralabējo partiju apvienība" Nacionālās apvienības vadībā esot nojaukusi pieminekli "atbrīvotājiem". (1)
Guščins Krievijas auditorijai skaidro, ka esot nepārprotami jākonstatē, ka 1990. gada 4. maijā Augstākā padome Latvijas Republikas neatkarības deklarācijā iedzīvināja hitleriskās Vācijas propagandu, jo 1941. gadā tieši vācieši esot teikuši, ka Latviju 1940. gadā okupēja PSRS. Tātad Guščins noliedz totalitārās PSRS noziegumus pret Latviju. "Cīnītājs par demokrātiju" raksta, ka bijušais Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks 2005. gadā esot novērtējis "Visu Latvijai!" kā rasistisku organizāciju. Guščins ir nepārprotams savos formulējumos: esot jāprasa aizliegt Nacionālās apvienības darbību! Par to vairāk nesen rakstīju blogā "Latvijasdrosiba.lv".
Nila Ušakova un Tatjanas Ždanokas veterānu rindām nesen pievienojās rosļikovieši. Saeimā ievēlētās Glorijas Grevcovas "TikTok" platformā izplatītie domu graudi labi noder kā Krievijas informācijas kara munīcija pret Latviju. Grevcovas teiktais ir gājis pie sirds arī Baltkrievijas medijam.
Lietus Latvijā vairs nelīst
TV kanālam "Doždj" nācās mācīties, ka kara laikā nav pelēku teritoriju: ja mēģini ar vienu roku paglaudīt uzbrucēju galvas, krītošā siena jeb žogs starp cīņā iesaistītajiem spēkiem var roku saspiest. Par TV "Doždj" rakstīju jau publikācijā "Bēgošā Krievija un tās žurnālisti Latvijā", tāpēc piebildīšu rakstītajam tikai nedaudz. Tā kā TV "Doždj" tagad daudzi iekausta, līdzsvaram teikšu, ka minētais medijs ar saviem raidījumiem vairāku gadu laikā ir daudz centies šūpot Putina varas troni, un par to cienu kanāla darbiniekus. Esmu pētījis Krievijas mediju un t.s. mediju darbību daudzus gadus Austrumeiropas politikas pētījumu centra darba ietvaros, un esmu pārliecināts, ka "Doždj" darbība kopumā ir ļoti neizdevīga Kremlim. Te ir jāuzsver vārds "kopumā", jo ir darbības, kas drīzāk ir palīdzējušas Kremlim. Turklāt te ir jāvērtē vēl cita dimensija – vai kanāla darbība Latvijā palīdz mums?
Jekaterinas Kotrikadzes raidījumus "Kotrikadze inostrannih del" esmu skatījies ar interesi un nevaru iedomāties, ka viņa varētu būt Kremļa draugs. Neattiecinu arī "noderīgā idiota" jēdzienu uz Kotrikadzi. Tomēr to pašu nevaru droši teikt par katru minētā kanāla darbinieku. Nav nopietni vērtējams viedoklis, ka tā bija Alekseja Korosteļeva pārteikšanās vai individuāla kļūda, jo bija taču izveidots "[email protected]" e-pasts, tātad tā bija redakcijas politika. Uz Korosteļeva atlaišanu trīs TV "Doždj" kanāla darbinieki atbildēja ar atlūguma iesniegšanu.
NEPLP lēmums ir likumīgs, un tā pieņemšana jāvērtē ilgāka laika kontekstā. TV "Doždj" sev iešāva kājā, kad sajauca laukumus, sākot kritizēt Latviju par mūsu iekšpolitiku – okupekļu gāšanu un robežu neatvēršanu bēgošajiem no mobilizācijas Krievijā. Nacionālkonservatīvo reakcija bija sekojoša: mēs jūs te ielaidām ciemos grūtā brīdī, bet kā jūs mums atmaksājat? Maskavas liberāļiem ir grūti saprast nācijvalstu pastāvēšanas būtību, attieksmi pret migrāciju un tiesības atvērt durvis tiem, kuriem vēlamies, un aizvērt to priekšā, kurus nevēlamies te redzēt. Tāpat arī par okupekļu gāšanu mums nav jātaisnojas nevienam. TV "Doždj" nostāja pret ceļošanas ierobežojumiem mobilizācijas uzsākšanas laikā labi sakrita ar Eiropas "velkamistu" un Kremļa impēristu aicinājumu – ļaujiet krieviem darīt to, ko tie vēlas, un kur tie vēlas!
Par ko raud Baskovs?
Kāpēc mums joprojām ir jābūt "Krievijas centriskiem"? "Krievu pasaules" pamatelements ir krievu valodas lietošanas areāls, ko Latvijas liberālās daļas pārstāvji palielināja ar lēmumu veidot Latviju par krievu mediju centru (media hub) jeb tiltu uz Krieviju. Vai Latvijai ir jākļūst par "mazo Krieviju"? Kāpēc Jūrmalā krieviskā "Jaunā viļņa" vietā nenotiek jauno izpildītāju konkurss ar dalībniekiem no Baltijas jūras reģiona valstīm (neskaitot fašistisko Krieviju, kamēr tā neizmainīsies)? Vācieši, dāņi, zviedri un poļi varētu uzzināt, ka ir tāda skaista vieta – Jūrmala ar garu pludmali, slaidām priedēm un jauku kāpu zonu. Konkursu varētu vadīt jaukta popkultūras zvaigžņu komanda no Baltijas un Ziemeļvalstīm.
Pasākumam, protams, būtu jānotiek angliski, nevis krieviski. Es pats rakstu daudz par Krieviju, jo gadiem esmu pētījis tās politiku un turpinu Latvijas Universitātē lasīt lekcijas par to. Ekspertu un diplomātu līmenī ir jābūt zināšanām par agresīvo kaimiņvalsti. Bet kopumā Latvijai ir labāk vērst uzmanību citur, tai skaitā Ukrainas virzienā. Ar to mēs Latvijā samazināsim Krievijas ietekmi un beigsim nepārtraukti sekot tam, ko teica Medvedevs, ko iekaustīja Kirkorovs, par ko raudāja Baskovs...
Latvieši sāk atjaunoties savā pašapziņā, pateicoties ukraiņu drosmes paraugam. Tāpēc, pat ja kāds lēmums varbūt ir pārspīlēts, kopumā virziens ir pareizs, proti, ja latvieši uzskata, ka Latvijai nav jāiegulda sirds, laiks un enerģija Krievijas demokratizācijā, nu tad nav. Kā var demokratizēt tos, kuri paši nevēlas un nevēlas uzskatīt likuma varu, neatkarīgas tiesas, brīvas un godīgas vēlēšanas par normu, turklāt nav gatavi uzņemties atbildību par savu dzīvi?
Ja ideja par Latviju kā krievu demokrātisko mediju tiltu uz Krieviju turpina apgrūtināt padomju rusifikācijas seku novēršanu Latvijā, tad mēs izvēlamies pievērsties savām problēmām un palīdzībai Ukrainai, bet neiespējamo misiju – izmainīt lielum lielā vairuma Krievijas pilsoņu prātus un sirdis – atstājam viņiem pašiem. Nacistiskā Vācija un militarizētā Japāna izmainījās ne jau ārvalstu mediju darbības viņu auditorijā dēļ, bet ar stingrās amerikāņu rokas palīdzību.
Savukārt sabiedrības saliedētībai Latvijā ir nevis jāapvieno latviskais un krieviskais kādā jaunā/vecā postpadomju hibrīdā, bet gan vienkārši un izlēmīgi jānostiprina latviskais. Mēs sagaidām, ka pārējie pielāgosies, un tikai tad te valdīs īsts miers, nevis viltus miers uz kārtējās Krievijas kaimiņu tautas apspiešanas rēķina. "Multi-kulti" utopija nestrādā Rietumeiropā un nestrādā arī te.
Nobeigumā
Kur tagad ir Krievijas pilsonis Žerārs Depardjē, kurš reiz tikās ar Putinu un teica, ka "Krievija ir liela demokrātija"? Kur ir Stīvens Sigals un vēl daži cīkstoņi, kuri ļāvās pirms 2022. gada 24. februāra Putina mačo (mākslīgi uzkonstruētā) tēla valdzinājumam? Putins kā mūsdienu Če Gevara, kurš drosmīgi iestājas par visiem Rietumu apspiestajiem...
Bija taču daži Rietumu intelektuāļi, kas, ideju vadīti, pārcēlās uz dzīvi Staļina laika Padomju Savienībā. Viens otrs krievu spiegu savervēts Rietumu pilsonis dzīves nogali pavadīja PSRS, lēnām nodzeroties četrās sienās... Jo ko tur bija darīt normālam cilvēkam?
Pavisam nesen Lielbritānijas Leiboristu partijas bijušais līderis Džeremijs Korbins (Jeremy Corbyn) tika nosaukts par Putina noderīgo idiotu, jo bija piekritis apmeklēt kādu Krievijas propagandas pasākumu Ņujorkā, kas tika izreklamēts ar lozungiem "Nē – NATO ekspansijai!", "Reāls ceļš uz mieru Ukrainā", "Jāpārtrauc ieroču piegāde Ukrainai!" u. tml.
Korbins aicina uz vienpusēju Lielbritānijas atbruņošanos, draudzējas ar Kubu un Venecuēlu. Korbins ir spilgts, tomēr noderīgo idiotu zelta medaļu piešķiram Emanuelam Makronam, jo viņš ir Eiropas kodolvalsts vadītājs, kas dejo uz stieņa Putina priekšā. Dažkārt miera baloži cilvēcei nodara lielāku postu nekā kara vanagi.
Viss turpinās, stāstu ir daudz, bet morāle viena – nav labi palīdzēt agresora režīmiem kara laikā, ne pārliecības, ne naudas dēļ, ne aiz nezināšanas, naivuma vai neuzmanības.
1 ВИКТОР ГУЩИН. Латвия никогда не была так близка к горячей фазе межэтнического конфликта, 17.05.2022, https://pravfond.ru/press-tsentr/stati/latviya-nikogda-ne-byla-tak-blizka-k-goryachey-faze-mezhetnicheskogo-konflikta/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
