Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr vienas partijas ir spiestas no pašu kabatas apmaksāt savu pārstāvju priekšvēlēšanu braucienus, par partijas Vienotība pārstāvja, labklājības ministra Jāņa Reira došanos priekšvēlēšanu braucienā pie vēlētājiem tiek maksāts no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Maija beigās Latvijas radio klausītāji no apmaksāta sludinājuma varēja uzzināt, ka 25. maijā Vienotības pārstāvis, labklājības ministrs J. Reirs dosies uz Jelgavu, kur tiksies ar vēlētājiem.

Sludinājumu bija apmaksājusi partija Vienotība, taču citādi bija ar pašu braucienu – ministrs uz priekšvēlēšanu tikšanos devās ar Labklājības ministrijas automašīnu, un tās izmantošana tika apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.

Labklājības ministrija apstiprina, ka J. Reirs uz „vizīti Jelgavā” tiešām devies ar ministrijas auto, taču tam esot „pamatojums – tikšanās ar iedzīvotājiem, t.sk. senioriem, kas ir viena no tām sabiedrības grupām, kas ir Labklājības ministrijas darbības mērķgrupa”.

Savukārt pēc šīs tikšanās, kurā „piedalījās plašs cilvēku loks”, J. Reirs ticies arī ar futbola kluba Jelgava vadību, lai pārrunātu jautājumus, kas Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetenci par jauniešu futbola attīstību.

Uz jautājumu, vai J. Reirs bija informēts par to, ka partijas apmaksātā sludinājumā tiek minēta viņa kā partijas pārstāvja brauciens uz Jelgavu, ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa kategoriski apgalvo: „Ministrs nebija informēts par minēto radio reklāmu.”

Taču tā acīmredzot nav taisnība: kā LA apliecina Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, šis sludinājums ir bijis saskaņots ar pašu ministru: „Vienotība organizē šāda veida labklājības ministra tikšanās vairāk nekā desmit Latvijas pašvaldībās, tādēļ ziņoja par to publiski.”

Ļoti kategoriski saistībā ar valsts resursu izmantošanu priekšvēlēšanu vajadzībām izsakās Valsts kontrole: „Ārējos normatīvajos aktos nav paredzēts, ka valsts iestādes amatpersona var izmantot dienesta transportlīdzekli priekšvēlēšanu pasākumiem. Līdz ar to Valsts kontrole uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka politiskas amatpersonas (ministri) dienesta transportlīdzekli izmanto, lai dotos uz priekšvēlēšanu pasākumiem.”

Valsts kontrole skaidro, ka dienesta transportlīdzekļu izmantošanas pārbaudes vairākus gadus ir bijušas tās aktuālo pārbaudāmo jautājumu lokā un, kaut arī ārējos normatīvajos aktos ir pietiekami detalizēti noteiktas prasības dienesta transportlīdzekļu izmantošanai, kā arī ir nepārprotami noteikti iestādes vadītāja pienākumi, Valsts kontrole revīziju laikā konstatē trūkumus un nepilnības rīcībā ar dienesta transportlīdzekļiem.

Tiekot fiksēti gadījumi, kad iestādes iekšējais regulējums dienesta transportlīdzekļu izmantošanai ir nepilnīgs, iestādēs netiek nodrošināta pienācīga uzskaite un kontrole, kā rezultātā pastāv risks, ka dienesta transportlīdzeklis varētu tikt izmantots privātajām vajadzībām, atskaites nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par degvielas izlietojumu, netiek uzraudzīta autotransporta izmantošanas kontroles sistēmas darbība u.c.

Valsts kontrole norāda, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam valsts īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai.

Likumā noteikts, ka autotransporta izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi.

Ir gan arī noteikti gadījumi, kad dienesta transportlīdzekļa izmantošana ir uzskatāma par izmantošanu darba vajadzībām, piemēram, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā. Taču došanās uz priekšvēlēšanu pasākumu šādos gadījumos neietilpst.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...