Iesaki rakstu: 
Lai gan valstij piederošā aviokompānija airBaltic oficiāli uzrāda labus darbības rezultātus, reālā situācija varētu būt arī cita: bažas par to, ka airBaltic uzrādītā saimnieciskā stabilitāte ir tikai "grāmatvedības piramīda", kas vienubrīd var sabrukt, palielina Pietiek rīcībā nonākušie dati par lidmašīnu reālo aizpildījumu šā gada maijā, - tie rāda, ka airBaltic šajā ziņā bijis pārliecinošs "antirekordists" un aviokompānijai bijuši ļoti daudzi īpaši mazaizpildīti reisi, it īpaši, salīdzinot ar citām aviokompānijām, kuru lidmašīnas izlido no Rīgas lidostas.
Pēdējais mēnesis, par kuru airBaltic ir publiskojis kopējos aizpildījuma datus, ir šā gada augusts. Taču airBaltic nevēlas atklāt datus par konkrētiem reisiem, paziņojot vien to, ka aviokompānijas reisu aizpildījums augustā ir bijis 78%, bet gada pirmajos astoņos mēnešos - 71%. Savukārt par maiju atklāts vien tas, ka kopējais reisu aizpildījums ir bijis 68%.
Savukārt detalizētie dati par šā gada maiju, ko šodien publisko Pietiek, rāda, ka līdz ar ļoti pieprasītiem reisiem airBaltic ir "antirekordists" daudzu īpaši maz pieprasītu reisu ziņā. Turklāt arī uz vairākiem pieprasītiem galamērķiem, uz kuriem dodas gan airBaltic, gan citu aviokompāniju lidmašīnas, Latvijas uzņēmuma lidmašīnu aizpildījums ir bijis būtiski zemāks, - turklāt tas neattiecas tikai uz zemo cenu kompānijām vien.
Tā, piemēram, airBaltic lidmašīnu piepildījums uz Stambulu ir bijis būtiski zemāks nekā Turkish Airlines, uz Helsinkiem - nekā Finnair, uz Varšavu - nekā LOT. Savukārt atpalikšana lidmašīnu aizpildījumā, salīdzinot ar zemo cenu aviokompānijām, ir vēl daudz būtiskāka.
AirBaltic preses pārstāvim Jānim Vanagam Pietiek saistībā ar šiem datiem uzdeva trīs jautājumus:
1) kā airBaltic komentē šos datus, kas liecina par uzņēmuma darbības neefektivitāti?
2) kāpēc airBaltic nepublisko detalizētus datus par reisu aizpildījumu, bet tikai kopējos skaitļus?
3) kāpēc pēdējie publiski pieejamie kopējie dati par airBaltic pasažieru plūsmu ir tikai par šā gada augustu?
AirBaltic pārstāvis nesniedza skaidru atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem, tā vietā nākot klajā ar vispārīgām frāzēm pilnu paziņojumu, ko publicējam viedokļu sadaļā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
