Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veikta slepenās informācijas aprites uzraudzības struktūrvienības reorganizācija. Valsts drošības iestādes par notikušo saņēmušas trauksmes cēlēja ziņojumus ar bažām, ka notikušais var apdraudēt iestādes spēju sargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Par to, ka slepena informācija jau sākusi noplūst, liecina arī pats trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanas fakts.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme notikušo komentē atturīgi, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris apgalvo, ka viņa vadītā iestāde par notikušo reorganizāciju ir lietas kursā, par notikušo jāatbild iestādes vadītājai Ievai Jaunzemei, savukārt Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets atbildi “Neatkarīgajai”, visticamāk, vēl gatavo.

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonācis kāds dokuments, kas izskatās pēc trauksmes ziņotāja formas, kuru acīmredzot ir iesniedzis kāds esošais vai bijušais VID Slepenības un drošības režīma nodrošinājuma daļas (SDRND) darbinieks, norādot uz to, kā valsts noslēpuma saglabāšanu iestādē ietekmēs kārtējā reorganizācija.

Trauksmes cēlējs norāda, ka ar slepenības režīma nodrošināšanu iepriekš nodarbojās SDRND saskaņā ar izveidoto reorganizācijas īstenošanas grafiku - līdz 2022. gada 1. novembrim. “Realizēt šīs funkcijas pēc norādītā datuma pirmsšķietami paliek bez seguma. Tiks likvidēts slepenības un drošības režīms iestādē un vecāko drošības speciālistu amati, kas līdz šim nodrošināja pārvaldības daļu, atstājot tikai sevišķās lietvedības funkciju, dokumentu reģistrēšanu, tādējādi integrējot to VID Nodrošinājuma pārvaldes struktūrvienībā, kuras pamatfunkcijas ir pavisam citas, nesaistītas ar slepenības režīma un valsts noslēpuma aizsardzību, neievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumu 18. un 19. punktu,” raksta trauksmes cēlējs.

Viņš turpina: “VID ģenerāldirektore uzstājīgi cenšas apiet minētos MK noteikumus, likvidējot VID SDRND un izveidojot divu atsevišķu darbinieku pakļautību VID Nodrošinājuma pārvaldes direktora vietniecei M. Brigmanei, kas šobrīd ir tiešā pakļautībā ģenerāldirektora vietniecei, Informātikas pārvaldes direktorei I. Kārkliņai.”

Noslēpums var noplūst atklātībā

Trauksmes cēlējs brīdinājis, ka struktūrvienību reorganizācija var radīt situāciju, kurā noslēpumu saturoša informācija noplūdīs pie tām amatpersonām, kurām tā darbā nav nepieciešama: “Izveidotajiem amatiem, uz kuriem tiek pārcelti vecākie drošības speciālisti, netiek nodrošināta tieša iestādes vadītāja pakļautība, kas kopumā būtiski apdraud valsts noslēpuma aizsardzību iestādē. M. Brigmanei tiek plānoti divi amata apraksti. Vienā tiek ievērota iepriekš minētā subordinācija, taču otrā noteikta tieša pakļautība ģenerāldirektorei. Taču arī tas neatbilst MK noteikumiem, jo M. Brigmanes pakļautībā būs divi vecākie slepenības režīma lietveži, kas jebkurā gadījumā neatbilst MK noteikumiem - jo netiek plānots izveidot atsevišķu struktūrvienību, kuras vadītāja būtu M. Brigmane.

Tādā veidā MK noteikumi ir apieti. Šāda veida subordinācija ir nesamērojams apdraudējums valsts noslēpuma aizsardzībai, jo M. Brigmanei vienā amata apraksta daļā (attiecība uz sevišķo lietvedību) ir liegts pildīt savu tiešo vadītāju (A. Gremzdes un I. Kārkliņas) norādījumus, bet gan rīkoties tikai iestādes vadītājas uzdevumā. Konkrētajā gadījumā komplicēta kļūst arī amatpersonas aizvietojamība. Valsts drošības iestādes vienmēr ir norādījušas un uzsvērušas kā vienu no prioritārajiem riskiem, ja nepamatoti daudz cilvēku tiek iesaistīti valsts noslēpuma apstrādei, organizēšanai, kas palielina risku, ka valsts noslēpums var tikt izpausts.”

Ziņojumā minēts, ka, gatavojoties VID SDRND reorganizācijai, darbiniekiem nav ticis sniegts argumentēts skaidrojums par dienesta funkciju pārdali, lietderību un ieguvumiem valsts pārvaldei un budžetam. “VID SDRND darbinieki, kas ir jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi valsts noslēpuma apstrādes un aizsardzības jomā, vairākkārt norādīja VID ģenerāldirektorei Inesei Jaunzemei un iesaistītajiem citu struktūrvienību vadītājiem par riskiem, kas var apdraudēt slepenības režīma nodrošināšanu, klasificētās informācijas aizsardzību un sadarbību ar valsts drošības iestādēm klasificētās informācijas apmaiņā, kā rezultātā var tikt apdraudēta iestādes reputācija (..),” teikts ziņojumā

VID SDRND reģistrētie valsts noslēpuma objekti deviņas reizes pārsniedz MK noteikumos noteikto valsts noslēpuma slieksni, kas saskaņā ar MK noteikumiem nepieļauj norīkot atsevišķu darbinieku, kas nepastarpināti pakļauts iestādes vadītājam, bet paredz veidot atsevišķu slepenības režīma struktūrvienību.

Trauksmes cēlējs norāda, ka 2022. gada 6. jūlijā nosūtīta vēstule VID ģenerāldirektorei, kurā tiek atspoguļoti dati par valsts noslēpuma objektu skaitu iestādē, taču tā nav ņemta vērā un reorganizācija tiek turpināta.

Šādos gadījumos trauksmes cēlēja ziņojumam būtu jābūt nonākušam virknē kompetentu iestāžu, tostarp arī Valsts drošības dienestā.

Jaunzeme izvairīga

“Neatkarīgā” I. Jaunzemi sastapa Saeimas komisiju ēkā un pastāstīja par noplūdušo trauksmes cēlēja ziņojumu. Centāmies uzdot jautājumus, lai uzzinātu viņas viedokli par situāciju ar slepenības nodrošināšanu VID.

I. Jaunzeme sākumā centās vispār izvairīties no intervijas un novērsās, sakot, ka ar “Neatkarīgo” nerunās, taču pēc tam tomēr piekrita īsai sarunai. Uzzinājusi, ka runa ir par trauksmes cēlēja ziņojumu, viņa sacīja, ka pat nedrīkstot skarties klāt šādam dokumentam. “Pastāv tāda likumā noteikta kārtība, ka šāds ziņojums tiek nosūtīts attiecīgiem valsts dienestiem, kuri tad man uzdod vai neuzdod jautājumus. Es uz tiem atbildu šīm iestādēm. Bet šajā brīdī plašsaziņas līdzekļiem nevaru neko atbildēt,” sacīja I. Jaunzeme.

Eksperts no malas arī ir pārsteigts

Tā kā I. Jaunzeme atturējās skaidrot trauksmes cēlēja ziņojumā norādīto, “Neatkarīgajai” nekas cits neatlika kā vērsties pēc palīdzības pie bijušajiem VID darbiniekiem. Juriste, bijusī VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāja, majore Karina Plaude, lūgta izskaidrot, ko īsti vēlējies pateikt trauksmes cēlējs, norādīja: “Izskatās dīvaini, ka reorganizācijas procesu konkrētajai struktūrvienībai neuzrauga VDD, SAB un prokuratūra, jo tās ir iestādes, no kurām visbiežāk tiek saņemta klasificēta informācija. Ja ir informācijas noplūdes risks, tad turpmāk šīs iestādes nesniegs šādu informāciju. Tāpat jāatzīmē, ka visiem tur strādājošajiem ir piešķirta VDD slepenības pielaide. Nedomāju, ka parastajam lietvedim tādu kāds dos.”

Viņa arī skaidroja, ka “nereti VDD, SAB, KNAB, prokuratūra un citas iestādes, veicot operatīvās darbības vai arī speciālās izmeklēšanas darbības, konstatē, ka kāda persona veic noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā - izvairās no nodokļu nomaksas, legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Ievērojot to, ka šādi pārkāpumi un noziegumi ir piekritīgi VID kompetencei, uz VID tiek nosūtīta iegūtā informācija ar mērķi, lai VID veic savā kompetencē esošās darbības. Tiek paredzēts, ka, iespējams, brīdī, kad VID realizēs savas darbības, persona kontaktēsies ar kādām amatpersonām - zvanīs, tiksies, sarunāsies, kas savukārt noder iestādes lietvedībā esošajos procesos - operatīvajā lietā, krimināllietā. VID informācija tiek sniegta klasificēti, lai nekaitētu iestāžu lietvedībā esošajos procesos, jo, sūtot parastajā lietvedībā, pastāv augsts informācijas noplūdes risks.”

SAB ir informēts, bet neuzrauga

SAB direktors E. Zviedris ar pārstāves komunikācijas jautājumos Ievas Dzelmes-Romanovskas starpniecību “Neatkarīgajai” atbildēja, ka “Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir informēts par iekšējās kārtības izmaiņām, kas saistītas ar valsts noslēpumu saturošas informācijas apriti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Taču SAB kompetencē neietilpst VID reorganizācijas procesu uzraudzība. Par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu nodrošināšanu katrā konkrētajā institūcijā ir atbildīgs institūcijas vadītājs, kā to paredz Ministru kabineta izdotie noteikumi Nr. 21. Savukārt trauksmes cēlēju aizsardzības kārtība noteikta Trauksmes celšanas likumā. Minētā likuma 8. pants par cēlēju kontaktpunktu nosaka Valsts kanceleju, kurai jāidentificē kompetentā institūcija un jāpārsūta tai saņemtais trauksmes cēlēja ziņojums, norādot, ka nepieciešams nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība, kas darāms šī paša likuma noteiktajā kārtībā”.

Arī N. Mežvietam vaicājām, vai VDD uzraudzīja pērn VID notiekošo Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas reorganizāciju, ja neuzraudzīja, tad kāpēc, ja uzraudzīja - vai tika konstatētas nepilnības; vai trauksmes cēlējs pareizi rīkojās, ziņojot VDD par pamanītām nepilnībām VID reorganizācijā; vai VDD spēj pasargāt trauksmes cēlējus no nepatikšanām par viņu sniegtajiem ziņojumiem; vai sabiedrība var būt droša, ka VID rīcībā esošā valsts noslēpumu saturoša un cita veida slepenā informācija nenokļūs negodīgu amatpersonu rokās un nenoplūdīs pie personām, kurām pieeja šādai informācijai nav paredzēta.

Acīmredzot atbildes vēl tiek gatavotas.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...