Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai
Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība25.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un ka organizācijas pārstāves jūtoties apdraudētas, un ir vērsušās Valsts policijā[1]. Un žurnālistikas centrs Re:Baltica nobažījies par policijas kūtrumu.[2]
Biedrība neaizstāv iespējamās vajāšanas veicēju – vai viņš ir saucams pie kriminālatbildības, to noteiks izmeklēšana un tiesa. Tomēr ir skaidri redzams, ka organizācija Re:Baltica, izmantojot savus resursus, cenšas ietekmēt sabiedrisko domu, ka Valsts policija esot bezzobaina un tamlīdzīgi.
Biedrības ieskatā šāda publiskā spiediena izdarīšana ir uzskatāma par bezprecedenta iejaukšanos tiesībsargājošo struktūru darbā.
Jau agrāk par Re:Baltica ir izskanējuši viedokļi, piemēram, ka Re:Baltica pastāv, pateicoties Džordža Sorosa Atvērtās sabiedrības fondu finansējumam, kas nodrošina biedrības ienākumu lauvas tiesu.[3]
Rodas jautājums – vai nodibinājums Re:Baltica ar savu pašreizējo darbību necenšas izdarīt spiedienu uz Valsts policiju? Domājams, ka atbilde šeit ir skaidra katram pašam.
Biedrība uzskata, ka Re:Baltica darbībā šajā gadījumā ir saskatāmas LR Krimināllikuma 10. nodaļas „Noziegumi pret valsti” atsevišķu pantu pazīmes.
Jau iepriekš biedrība ir mēģinājusi uzrunāt Re:Baltica, lai precizētu tās viedokli par Re:Baltica žurnālistes Ingas Spriņģes izteikumiem par tā sauktajiem Saeimas atlaišanas iniciatīvas parakstītājiem, jeb „stulbajiem cilvēkiem”[4] Diemžēl atbilde netika sagaidīta.
Par organizācijas Re:Baltica objektivitāti tās it kā pētnieciskās žurnālistikas žanrā rakstītajos rakstos šaubās arī bijušais Latvijas armijas pārstāvis, viedokļu līderis Agris Purviņš, kurš savā Facebook profilā aicina atmaskot Re:Baltica, kura publicēja savu rakstu par Ukrainu[5]. Purviņa ieskatā Re:Baltica to darīja ar vienu mērķi – lai Ukrainas karavīrus uztvertu kā nacistus un fašistus. Purviņa kungs secina, ka tagad mēs, pateicoties Re:Balticas žurnālistiem, esam kļuvuši par aklu ieroci Kremļa propagandistu rokās.
Purviņa kunga viedoklim pievienojas arī 13. Saeimas deputāts Jānis Dombrava, kurš publiski par Re:Baltica ir izteicies:”Iepazīstoties ar faktiem, jāatzīst, ka Re:Baltica nebaudīs nekādu uzticamību, kamēr nebūs pilnībā pārtraukusi sadarbību, tai skaitā ziedojumu saņemšanu no Leonīda Ragozina - Krievijas pilsoņa, kurš sludina, ka Ukrainā un Latvijā "atdzimst fašisms" un norāda, ka pret Krievijas karaspēku Austrumukrainā cīnās ekstrēmisti un neonacisti.
Šie Ragozina sacerējumi saskan ar Kremļa naratīviem, kas tiek īstenoti, lai nomelnotu Baltijas un citas Austrumeiropas valstis, kuras iestājas par savu valstu neatkarību. Drošības dienestiem būtu jāizvērtē šīs personas darbība un vai nebūtu pamats anulēt uzturēšanās atļauju Latvijā.
Dodot tribīni L.Ragozinam, pašmāju žurnālisti ir ne tikai diskreditējuši Re:Baltica, bet arī diskreditējuši Latvijas sabiedroto - Ukrainu. Tāpēc būtu tikai korekti, ja šie žurnālisti atsauktu šo melīgo un neprofesionālo rakstu, un atvainotos, ka tādu ir ļāvuši publicēt.”
LBDMIAB novēl Valsts Pplicijai izturību un aicina nepakļauties provokācijām un politiskajam spiedienam, ko veic, iespējams, Latvijai nedraudzīgu personu un organizāciju sponsorētā pētnieciskās žurnālistikas (it kā) organizācija Re:Baltica.
[1] https://www.la.lv/rebaltica-zurnalisti-versusies-policija
[2] https://pietiek.com/raksti/rebaltica_nevelas_viest_skaidribu_par_saviem_lielakajiem_finansejuma_avotiem
[3] https://www.pietiek.com/raksti/springes_idejas_sasaucas_ar_gebelsa_propagandu_par_rases_tiribu
[4] Agra Purviņa Facebook profils https://www.facebook.com/profile.php?id=100006171676515
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
