Notvertais „spiegs” - „Latvijas dzelzceļa” darbinieks, kas nofotografējis vilcienu ar NATO tehniku?
PIETIEK27.12.2016.
Komentāri (111)
Iesaki rakstu: 
Normunda Mežvieta (attēlā) vadītās Drošības policijas notvertais „spiegs” bijis VAS Latvijas dzelzceļš darbinieks Aleksandrs Krasnopjorovs no Jelgavas, kura noziegums bijis tas, ka viņš nofotografējis vilciena sastāvu ar NATO kara tehniku un fotoattēlus nosūtījis savam paziņam Krievijā.
Kamēr pati Drošības policija par notverto „spiegu” nekādu informāciju joprojām atklāt nevēlas, ar šādiem jaunumiem klajā nācis pazīstamais Vladimirs Lindermans, kuru Drošības policija savulaik pašu turēja aizdomās par spiegošanas atbalstīšanu, jo viņš celtniecības preču veikalā bija pārāk ilgi raudzījies uz kāpnēm, ar kādām divi Krievijas nacionālboļševiki pēc tam pārlīda pār militārās bāzes žogu Ādažos.
Mazzināmajā Krievijas portālā svpressa.ru Lindermans informējis, ka pašlaik Krasnopjorovs atrodas Jelgavas cietumā, no darba viņš ir atlaists, bet mājās palikusi sieva un divi bērni.
To, ka pirmoreiz izdevies aizturēt personu aizdomās par „neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij tieši vai ar citas personas starpniecību”, Drošības policija paziņoja 15. novembrī, un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš pats savulaik ir strādājis šajā iestādē, pavēstīja, ka Latvijas iedzīvotāja aizturēšanā par spiegošanu Drošības policija esot ieguldījusi „apjomīgu darbu.
Iespēju militārā sastāva nofotografēšanu un fotoattēlu pārsūtīšanu uz citu valsti uzskatīt par spiegošanu un tātad krimināli sodāmu darbību Drošības policijai deva bēdīgi slavenie grozījumi Krimināllikumā, kas stājās spēkā šī gada maijā un tika „pielāgoti mūsdienu situācijai”, lai „dotu iespēju vērsties pret apdraudējumiem Latvijas drošībai”.
Vienīgais, ko kopš paziņojuma par „spiega” aizturēšanu ir atklājusi Drošības policija, ir – kriminālprocess ticis sākts jau 27.septembrī, „izvērtējot ilgākā laika periodā pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju”.
Pašlaik tiesa aizturētajam „spiegam” kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu.
Šim notikumam jau ir „svaigs” precedents Krievijā: šīs valsts tiesa Krasnodarā šā gada decembra sākumā par spiegošanu piesprieda septiņus gadus ieslodzījumā Soču iedzīvotājai Oksanai Sevastidi, kura 2008. gadā bija nosūtījusi savam paziņam Gruzijā divas īsziņas par Krievijas tanku pārvietošanos. Cik zināms, īsziņās nebija nekā konkrēta - tikai pieminēts, ka Krievijas tanki tiek pārvietoti Abhāzijas virzienā. Taču ar to pietika, lai sūtītāja Krievijā tiktu atzīta par spiedzi un notiesāta.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.