Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bieži dzirdam dažādus it kā gudrus vārdus, paši tos mutē ņemam un, kaut ikdienā tos skandinām, ne brīdi nepiedomājam, kāda ir to jēga un nozīme. Tas attiecas arī uz plaši lietoto vārdu «sabiedrība». Cik plaši, vietā un nevietā šo vārdu lietojam, tikpat plašu un pat aplamu mēdzam šim vārdam piešķirt jēgu.

Gudras grāmatas un nu jau arī gudras interneta lapas skaidro, ka par sabiedrību sauc cilvēku grupu, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites, kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses.

Bet par sociālu sabiedrību ir teikts, ka to var iedalīt divos vēsturiskās attīstības posmos: pirmsvalsts un valstiski organizētas sabiedrības. Šī pieeja vēstures periodizācijā balstoties uz paša cilvēka faktora, tā zināšanu un iemaņu līmeņa, tajā skaitā sabiedrības sociāli strukturālā organizācijā.

Šis civilizāciju evolūcijas periodizācijas princips neesot visaptverošs, tas neizslēdzot citus periodizācijas kritērijus. Tomēr tas palīdz sistematizēt būtiskas kvalitatīvas izmaiņas tās vai citas sabiedrības vēsturiskajā attīstībā. Saistībā ar sociālo sabiedrību tiekot pētīta arī sabiedrības noslāņošanās.

Manuprāt, tie ir pārgudri teksti, kas atrauti no realitātes. Un kādas tik «sabiedrības» neesam izdomājuši! Gan integrētu sabiedrību, gan sabiedrības konsolidēšanu un konsolidētu sabiedrību, gan izglītotu sabiedrību, gan sabiedrības slāņus un pilsonisko sabiedrību, Eiropas sabiedrību, Latvijas sabiedrību un pat dabas liegumos augu sabiedrības.

Runājam par sabiedrību, apelējam pie sabiedrības, atsaucamies uz sabiedrības vajadzībām, bet patiesībā sabiedrības nav, – karalis taču ir pliks.

Kamēr deg

Ja par sabiedrību saukt cilvēkus, kuri apvienojušies grupā, lai kopīgi sargātu vai radītu tikai šai grupai vēlamu sociāli politisku iekārtu, kultūru, valsti vai kopīgas ekonomiskas intereses un citādi vēlmi kopā sasniegt, ko šī sabiedrība kāro, tad piedodiet, bet man laikam nav paveicies, jo neko tādu neesmu piedzīvojis. Ir gadījies būt ugunsgrēkā, un tad gan pamanīju, ka, kamēr nams dega, iemītnieki apvienojās konkrētā dzīvotgribētāju sabiedrībā un, cits citam palīdzot, glābās, kā prata un spēja.

Vēl zinu sabiedrību, kurā ir apvienojušies indivīdi, lai iekļūtu Saeimā vai kādā pašvaldībā. To saukšu par Saeimā vai varā iekļūt gribētāju sabiedrību.

Par sabiedrību varētu dēvēt arī kādu futbola komandu, kas apvieno spēkus, lai uzvarētu citu sabiedrību.

Visu minēto un ļoti daudzu neminēto tā saucamo sabiedrību būtība ir mērķtiecīgi uz laiku apvienoties, kamēr deg vai kamēr bumba nav vārtos. Apvienoties, lai apvienošanās rezultātā – man būtu. Man, nevis tev un jums. Un, tikko man ir, tā man vairs jūsu sabiedrība nav vajadzīga.

Līdzīgi mūsdienās ir arī ar reliģijām, tās vairumam cilvēku ir nepieciešamas un svarīgas tikai tik ilgi, kamēr ir kādas nopietnas problēmas, briesmas, sarežģījumi ar veselību vai nu pašiem, vai tuviniekiem. Tikko krīze pārvarēta, reliģijai vairs nav laika.

Pareizi būtu par sabiedrību saukt to, kas nav īslaicīga kopdarbība, kuru vieno princips «lai man būtu», bet ilglaicīga, neatlaidīga un mērķtiecīga ziedošanās kopdarbībā pēc principa «lai mums visiem būtu», lai no mana ieguldījuma tiktu visai manai sabiedrībai. Lai iegūst tie, kurus es mīlu un par kuriem rūpējos.

Iespējams, ka kādreiz, pirms gadiem simt, kaut kas tāds arī bija, bet, nodibinoties padomju varai, tas tika izskausts un izrauts ar saknēm.

Nekādas sabiedrības šajā izpratnē vairs nav, un es nezinu, kas būtu jādara, lai atkal būtu. Nu tā ir tāda neiespējamā misija, kur katrs pamanās gūt labumu, bet visi kopā zaudēt.

Nedaudz amizanti tas izskatās, – ir tik daudz, pat ar speciālu izglītību, sabiedrības speciālistu, sabiedriskā TV un radio, bet pašas sabiedrības nav. Lai būtu sabiedrība, ir vajadzīgs kas tāds, ko citiem bieži liekulīgi novēlam jubilejās. Lai izveidotos sabiedrība, ir nepieciešams, lai mums būtu kas kopīgs un mēs to ļoti vēlētos. Patiesībā mēs esam sabiedrība ar apbrīnojamu nevienprātību. Nevienprātības sabiedrība. Katram sava ticība, sava pārliecība, savi uzskati, un visiem mājās ledusskapis.

Kas mums kopīgs?

Drīzāk jau mums ir kopēja nabadzība, kopējs nacionālās apziņas trūkums, politiskā tuvredzība, kopējs kultūras trūkums un bieži arī tās neesamība. Kopējs ģimenes vērtību trūkums, kopējs valstiskas domāšanas un uzvedības trūkums. Mums ir kopēja nelaime, ko vēlamies risināt, cits citu grūžot zemāk un tālāk no siles. Par to ir daudz ilustrējošu anekdošu, tās šoreiz neminēšu. Katrā anekdotē ir daļa anekdotes, un katrā jokā ir daļa joka, bet ir arī trāpīgi ilustrēta būtība.

Ir pamats šaubīties, vai tāda Latvijas sabiedrība vispār pastāv un pat vai reāli pastāv latviešu tauta vai arī ir tikai kādā teritorijā dzīvojoši indivīdi, kuri prot kādu valodu.

Drīzāk pastāv kādi grupējumi, kuros indivīdi apvienojas nevis pēc nacionālās piederības, nevis pēc kultūras pazīmēm, bet pēc vēlmes iekārtoties, iegūt, pakļaut, izmantot, izbēgt no soda par likumpārkāpumiem, un tad, kad indivīds mērķi sasniedzis, viņam šī īslaicīgā sabiedrība kļūst nevajadzīga, un viņš meklē mirklim un situācijai atbilstošāku citu grupējumu. To dēvējam par izaugsmi.

Kā līdz tam esam nonākuši, un kāpēc tā ir? Šis raksts nav pārmetums vai apsūdzība, tas ir tikai mēģinājums izprast.

Cēlonis tam ir valsts varas nežēlīgā attieksme pret mums. Cilvēks ir iebiedēts un ar mātes pienu iesūcis bailes. Tas ir novedis pie tā, ka pret varu esam zemāki par zāli un klusāki par ūdeni, bet pret savējiem, pret tiem, kam patiesībā būtu jābūt mūsu sabiedrībai, esam ļoti nežēlīgi un neiecietīgi. Kaut kur un kaut kā taču valsts varas pārestība ir jāatdara un uz kādiem ir jāizgāž.

Pat mazākā sabiedrība – ģimene – bieži ir nevis mīlestības rezultāts, bet pārģērbts egoisms.

Bailes

Cilvēkam piemīt instinktos balstītas brīvības alkas (lai cik un kā vilku baro, tas vienalga uz mežu lūkojas), taisnīguma izjūta, līdzjūtība un arī bailes, alkatība, skaudība, kā arī naids. Valsts vara, manipulējot ar šīm cilvēku instinktos balstītajām tieksmēm un izjūtām, stimulē mūsu alkatību un baudkāri. Tā tiek veidota patērētāju sabiedrība.

Stimulējot baiļu sajūtu, cilvēkos tiek panākta bezierunu paklausība un pazemība valdošās varas priekšā. Savukārt, ar merkantilu aprēķinu aizvietojot un nomācot instinktos balstīto līdzjūtību un taisnīguma izjūtu, valsts vara panāk, ka cilvēki nespēj veidot organizētu pretestību varas patvaļai. Saprotams, ka šāda «kopība» dod iespēju labklājību un pārticību iegūt tikai valdošās varas aprindām, bet visiem pārējiem tā ir ar krāšņām reklāmām un skaistiem lozungiem nomaskēta nabadzība un beztiesība.

Tikko valsts varas diktāts atslābst, tā šie cilvēkam piemītošie instinkti sāk attīstīties, un uz to bāzes veidojas sabiedrība. Varas sabiedrība cenšas, lai nekas tāds nenotiktu, un to var panākt, tikai turot iedzīvotājus bailēs. Bailēs no priekšnieka, bailēs no policista, bailēs no amatpersonas, bailēs no skolotāja, bailēs no nākotnes un pat no sētnieka.

Jo vājāka baiļu atmosfēra, jo vairāk brīvības alkst cilvēks. Jo baiļu ir vairāk, jo mazāk brīvību. Brīvības definīcija laikam ir baiļu neesamība. Tikai tas, kurš nebaidās, ir patiesi brīvs.

Man iebildīs, ka sabiezinu krāsas un ka patiesībā nekādu baiļu nav. Mēs dzīvojam brīvā valstī, kurā ir izveidota brīva sabiedrība, mūs sargā NATO, esam Eiropas Savienībā un tamlīdzīgi.

Pavēro uzmanīgi un secināsi, ka daudzkārt mūsu rīcība ir nevis brīvas izvēles veicināta, bet pat uzvedības normas ir baiļu diktētas. Arī tie, kuriem ir izdevies iekļauties varas sabiedrībā, dzīvo bailēs, nepārtraukti lavierē un diplomātiski izmanto izdevību paklusēt un nepaust savu viedokli. Viņi ļoti baidās būt izraidīti un padzīti, jo patiesi zina, ko varas sabiedrība ir spējīga ar viņiem izdarīt.

Var apgalvot, ka no valsts varas neviens nebaidās, bet tas ir maldīgs apgalvojums, jo cilvēki baidās pat no tā, ka viņu bērni uzdrošinātos skolas mājasdarbus neizpildīt, baidās neiet uz vēlēšanām, baidās darīt to, ko valsts vara nav atļāvusi. Gadījumos, kad valsts vara saka: tagad drīkst!, tad gan iet vaļā brīvdomība, plakātu vicināšana un rokās sadošanās.

Vai tā būs mūžīgi? Nē, mūžīgi tā nebūs, un kādreiz šie instinkti ne tikai darbosies ar pilnu jaudu, bet to darbības rezultātā izveidosies latviešu sabiedrība, ja latvieši līdz tam vēl būs. Ja būs, tad tā būs ne tikai latviski runājošu, bet, galvenais, arī latviski domājošu cilvēku sabiedrība.

Kad? Tad, kad vara nespēs vairs īstenot baiļu politiku. Tas būs tad, kad vara glābsies, kā var un prot. Kad varneši bēg, tad vienīgais, uz ko tie ir spējīgi, ir, pa ceļam bēgot, nošaut tos, kurus nejauši satiek. To lieliski ilustrē notikumi laikā, kad Latvijai strauji tuvojās vācu karaspēks un padomju varas nesējiem nācās steigā bēgt projām no mūsu valsts.

Vulkāns

Šādas pārmaiņas vienmēr ir negaidītas un neparedzētas. Vismaz par to liecina mums zināmā cilvēces vēsture. Ir gadījies, ka cilvēki apmetas uz dzīvi netālu no kūpoša vulkāna. Tas kūp, kūp, dažreiz parūc, bet gadsimti iet, un cilvēki zaudē modrību. Un tad negaidīti notiek izvirdums, kam neviens nav bijis gatavs. Neviens tam nav gatavojies, neviens nav paredzējis, ka būs jāglābjas. Līdzīgi arī varas sabiedrība ir iekārtojusies uz dzīvošanu blakus vulkānam. Tas laiku pa laikam padūmo, pat parūc kādā piketā vai gājienā, bet, kad tautas dzīlēs būs gana enerģijas sakrājies, būs tautas neapmierinātības izvirdums, kurš noslaucīs visu, kas tam pa ceļam gadīsies. Sprādziens nekad nav radošs process, tas ir iznīcinošs, bet izvirdumā izdzīvojušiem rodas iespēja veidot jaunu un skaistu dzīvi. Kamēr nav sprādzis, šādas iespējas nav.

Vēl pavisam nesen viens sīktirgotājs Tunisijā sadedzinājās, un tas izvērtās par milzīgām pārmaiņām ļoti plašā reģionā. Arī to neviens politologs vai analītiķis nebija paredzējis, un tam daudzu valstu varas nebija gatavas. Indivīds spēj rīkoties zibenīgi, bet varas reakcija vienmēr ir novēlota un smagnēja.

Šādas pārmaiņas un šādi notikumi ir gana stihiski, bet to cēloņi ir likumsakarīgi. Uzkrātā enerģija, arī bailes mēdz izlauzties uz āru. Un lokālie baiļu rezultāta izvirdumi pret tuviniekiem spēj pārvērsties arī izvirdumā pret varu.

Šo izvirdumu nav iespējams novērst, to nav iespējams atlikt nākamajam lasījumam. Nav iespējams tāpēc, ka vara sastāv nevis no domubiedriem, kuriem ir kopīgs mērķis un vērtības, bet tādiem pašiem kā vairums tā saucamās sabiedrības – alkatīgiem, egoistiskiem indivīdiem, kurus nevar savaldīt, kuru patvaļu nav iespējams ierobežot, kaut vajadzētu, lai attālinātu tautas dusmu izvirdumu.

Svarīgi

Cicerons apgalvoja, ka vēsture ir mūsu labākā skolotāja. Iespējams, ka tā arī ir, jo vēsture liecina, ka mēs esam slikti un nesekmīgi skolēni. Mēs nemācāmies no savām un citu kļūdām, un daudziem grābeklis ir viens no mīļākajiem priekšmetiem. Arī no vēstures mēs nemācāmies.

Svarīgi ir jau šodien domāt un runāt par to, kā mazināt to postu, ko nodarīs šis izvirdums. Jo, kamēr valsts pēc tā atkopsies, dažādas bandas darbosies, laupīs, slepkavos, jo nebūs taču varas, no kuras baidīties. Formā tērpti vai privātās drēbēs.

Ak, tā jau nebūs, nevajag pārspīlēt, cilvēki jau nav tādi, mani tas neskars... nu, nu...

Pagaidām mēs pret paredzamajām pārmaiņām attiecamies kā pret citu nelaimēm, – tie citi cietīs, tie citi slimos, un tie citi mirs, uz mani tas neattiecas. Patiesībā tie citi, iespējams, paglābsies, bet tu ne.

Nesen runāju ar kādu sievieti, kura man teica: tu man pateici to, ko es nemaz nevēlos dzirdēt. Varat vēlēties, varat nevēlēties, bet izvirdumam būt un sekām arī. Tas skars arī tevi. Ļoti iespējams, ka sāpīgi skars.

Manuprāt, kādas sabiedrības esības pazīme ir tāda, ka sabiedrības dalībnieki cits citu sargā un viens par otru rūpējas. Mums diemžēl vēl ir tā, ka otrs ir tam, lai man būtu labi, bet pārējos gadījumos lai citi nemaisās pa kājām.

Runā, ka aklais bieži neapzinās, ka ir akls, viņš esot pārliecināts, ka visi dzīvo tumsā. Aklie bieži tiem, kas redz, mēdz ceļu rādīt, un patiesība vienmēr soļo viena, tikai vēlāk vairākums iet viņas pēdās.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

21

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa celšanu, kas kā slēpts nodoklis būtiski negatīvi ietekmēs iedzīvotāju maksātspēju un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Lasīt visu...

12

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

FotoLabrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā, var turpināt ierasto ikdienu ar šņabi galvenajās pārtikas lielveikalu rindās un statistiku, kas apstiprina alkoholismu vai nerūpēšanos par bērniem.
Lasīt visu...

12

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

FotoNeraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1 maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...