Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”

Mēdz teikt arī, ka “jautājumi nevar būt muļkīgi — muļķīga ir tikai nespēja uz tiem atbildēt”, taču par apzinātu idiotismu jāsauc tīšuprāt idiotisku jautājumu uzdošana, kaut gan atbildes uz tiem ir starp visvairāk zināmajiem un sabiedrībā apspriestākajiem faktiem, kādi vien šogad vispār tikuši cilāti publiskajā vidē.

Lūk, desmit “briesmīgi neatbildamie jautājumi”, kam patiesībā ir unikāli vispārzināmas atbildes, no kaut kāda Kaspara Pudnika un viņa metaforiskās “antivakcīnu ģimenītes locekļiem”, ko, iespējams, varētu simboliski vienot augšminētā metaforiskā “māte”.

1. briesmīgais un neatbildamais jautājums: “Iepriekšējās ziemas Covid-19 viļņa laikā augstākais kumulatīvais rādītājs Latvijā […] 10.janvārī sasniedza 693,9 uz 100 000. Slimnīcās pacientu skaits bija apmēram 1300. Tagad ir 1266,4 gadījumi uz 100 000 iedz., slimnīcās pacientu skaits 1037. Šobrīd kumulatīvais rādītājs ir teju 2x lielāks, nekā tas bija pirms gada, taču slimnīcā ievietoto pacientu skaits ir mazāks, – kā tas var būt?”

Vispārzināmā atbilde: vakcināciju izgājušie un imunitāti ieguvušie cilvēki saslimst 4 līdz 5 reizes retāk, bet inficēšanās gadījumā izslimo ātrā un vieglā formā, atveseļojas nepilnas nedēļas laikā. Slimnīcās ar Covid smagā formā nonāk tie nedaudzie vakcinētie, kam vienlaikus ir vēl kāda cita hroniska vai akūta slimība. Gandrīz visi, kas cīnās par dzīvību slimnīcās, ir nevakcinēti.

Pilns internets ar pārslimojušo personīgajiem stāstiem, kuru būtība vienāda: “Pateicoties vakcīnai un imunitātei, saslimu ar Covid vienkāršā formā, trīs dienu laikā biju vesels, paldies zinātniekiem!” Par to ziņojuši cilvēki amplitūdā no Mežciema iedzīvotāju biedrības vadītāja Ģirta Lapiņa līdz arhibīskapam Zbigņevam Stankēvičam vai (ārzemēs) panku grupas “Offspring” ģitāristam Nūdelim.

2. jautājums: “Cik cilvēki, kuri ir noslēguši pilnu vakcinācijas kursu, šobrīd atrodas slimnīcās smagā un ļoti smagā stāvoklī? Jo, kā zināms, iepriekš tika ziņots un zvērēts, ka cilvēki, kuri būs vakcinējušies, saslims vieglā formā un slimnīcās nenonāks.”

Tieši tā arī notiek: vakcinētie saslimst daudzkārt retāk, un no tiem, kas tomēr saslimst, pavisam nedaudzi vakcinētie nonāk slimnīcās, no kurienes netiek ziņots par vakcinētiem saslimušajiem smagā stāvoklī.

Piemēram, nedēļa no 4. — 10. oktobrim, kad valstī bija praktiski vienāds vakcinēto un nevakcinēto skaits, tātad ļoti laba nedēļa salīdzinājumu izdarīšanai: šajā nedēļā 7518 sasirgušie nebija līdz galam vakcinēti, kas ir 78% no visiem tajā nedēļā saslimušajiem. Savukārt 2115 cilvēki bija vakcinēti, kas ir 22% no visiem aizvadītajā nedēļā saslimušajiem. No šiem inficētajiem vidēji vismaz 1000 nokļuva stacionārā, kur 10,6% no šiem stacionētajiem bija smaga, dzīvību apdraudoša slimības gaita. Šajā vissmagākajā grupā netika ziņots par kaut vienu vakcinēto, kas būtu pēc tam saslimis ar Covid smagā formā un nomiris.

3. jautājums, zīmīgs savā trulumā: “Kā tas var būt, ka Latvijā saslimstība ir viena no augstākajām Eiropā, ja līdz šim vakcinēta ir jau vairāk nekā puse iedzīvotāju, kam vēl jāpieskaita klāt pārslimojušie?”

Visiem zināmā atbilde: Latvijā un Rumānijā ir viszemākie vakcinācijas rādītāji Eiropā, tāpēc arī visaugstākais saslimstības pieaugums. Pilnīgi skaidra cēloņsakarība. (Var saukt arī par likumsakarību, ja tā patīk labāk.)

4. “Vai ir zināms, cik daudziem nevakcinētiem vīruss pielipis caur vakcinētajiem?”

Visiem zināmā atbilde: mediķi cenšas noteikt, no kā vīruss pieķēries un ko vēl paspējis inficēt. Katrā gadījumā tiek apziņoti visi, ko var apziņot, lai pārbaudās. Ārstu biedrības pagaidām pēdējā preses konferencē dakteri ziņoja: ja pirms gada sākotnējais vīrusa variants no viena nevakcinētā inficēja vidēji trīs citus, tad tagad daudz spēcīgākais, mutējušais delta variants no Indijas spēj inficēt pat septiņus jaunus upurus no viena esošā slimnieka, tajā skaitā arī vakcinētos — taču vakcinētie, kam ir iegūta imunitāte, lielākoties inficējas retāk, pārslimo vieglās formās un drīz ir atkal veseli.

5. “Vai taisnība, ka slimnīcās veidojas rindas pie uzņemšanas, jo banāli nepietiek slimnīcas personāla?”

Ir jābūt īpaši apdāvinātiem, lai neredzētu un nedzirdētu mediķu celto trauksmi. Personāla nepietiek tieši sakarā ar bezatbildīgiem zinātnes, smadzeņu un dzīves noliedzējiem, kas atrunā citus no vakcinēšanās un izraisa katastrofālus sastrēgumus slimnīcās.

6. “Vai taisnība, ka jebkura vakcinācija, tai skaitā pret covid, pazemina cilvēka imunitāti, līdz ar to arī spēju pretoties citām slimībām?”

Tādi uzdotie jautājumi liek domāt, ka to uzdevējiem būtu jāanulē pamatskolas diploms — tāpat kā prokuroram Cinkmanim anulēja bakalaura diplomu. Tāpat kā nodarbošanās ar amatieru sportu pastiprina veselību un dziedāšana korī vai teātra spēlēšana uzlabo smadzeņu aktivitāti, imūnsistēmu var tikai pastiprināt, ar vakcīnu palīdzību “iepazīstinot” imūnsistēmu un “apmācot” to, kā tikt galā ar jaunām slimībām. Domāt, ka imūnsistēmas “trenēšana” ar vakcīnām tās spējas “pazeminātu”, ir tas pats, kas sacīt — regulāra skriešana un riteņbraukšana padara resnu. Turpretī nedēļām ilga vārgšana slimnīcas Covid nodaļā gan neuzlabo organisma spējas cīnīties ar citām infekcijām.

7. “Vai taisnība, ka bērni ar Covid slimo ļoti viegli, vai neslimo vispār? Tad kāda velna pēc “Pfizer” jau vēlas sākt potēt bērnus no 5 līdz 11 gadiem? Kāds tieši tam ir mērķis?”

Koronavīrusam ik pa laikam mutējot, tas evolucionē un kļūst arvien niknāks. Ja sākumā nepilngadīgie neslimoja ar Vuhaņas vīrusu, tad britu paveidam parādījās tādi gadījumi, savukārt tagad delta variants jau apdraud ne tikai skolniekus, bet pat bērnudārzniekus — tādi gadījumi ir reti, bet kļūs arvien biežāki. Piemēram, Liepājas slimnīcā no Covid ārstējās divas dzemdētājas un viens bērniņš. Turklāt bērni, pat ja nav saslimuši, var kļūt par vīrusa pārnēsātājiem un aiznest to mājās vecvecākiem. Jebkurā gadījumā pret poliomielītu, stingumkrampjiem, garo klepu, masaliņām u.c. infekcijas slimībām vakcīnas tiek saņemtas bērnībā, un varam prognozēt, ka tuvākajās desmitgadēs vakcīnas pret koronavīrusu kļūs tādas pašas, glābjot dzīvības avansā.

8. “Ir pierādīts, ka cilvēkam ir antivielas pret Sars-Cov2 vīrusu. Tad kādēļ tāds spiediens un vēlme vakcinēt?”

Antivielas asinīs var būt tikai tad, ja cilvēks ir vai nu vakcinējies, vai izslimojis (tajā skaitā ļoti vieglā formā vai slēptā formā). Cita iespēja tikt pie organisma ražotajām antivielām nepastāv.

Ja pandēmija turpinās arvien uzliesmot no jauna dažādās valstīs, tad no šī vīrusa mēs netiksim vaļā nekad, un ikviens no mums savas dzīves laikā pārslimos kādu Covid paveidu — līdzīgi kā tas iepriekšējās desmitgadēs bijis ar gripu. Pastāvot tādai iespējai, vakcinēšanās ir vienīgā iespēja, kā garantēti tikt pie savām pašu antivielām savās pašu asinīs un garantēti palikt dzīviem.

9. “Kā var pārbaudīt, vai cilvēks ir nopircis sertifikātu vai reāli vakcinējies?”

Ja noķer vienu sertifikāta viltojumu, tad policija pārbauda visus, pie kā bijuši klāt konkrētie viltus vakcinācijas veicēji, un anulē tos viltus sertifikātus, par kuriem maksāti kukuļi. Tas jau ir policijas, ne mediķu pienākums.

10. “Statistiski vislielākās briesmas nomirt ir laikā starp pirmās un otrās dozas saņemšanu!”

Šo apgalvojumu lieliski jau analizējis Matemātikas institūta zinātnieks Ilmārs “Neo” Poikāns: cilvēki ietilpināmi divās lielās kopās (vai nu nevakcinētie, vai pilnībā vakcinētie), savukārt starpgrupa (tikai pirmo vakcīnu paspēt ieguvušie) ir salīdzinoši tik maza pret abām pārējām, ka tur katrs saslimšanas gadījums izrādās potenciāli vairāk no svara un var strauji uzdzīt augšā rādītājus tieši šajai mazajai starpgrupai, kamēr ilgākā laika posmā nav novērojamas īpašas anomālijas.

Skat. https://pietiek.com/raksti/diezgan_uzskatami_var_redzet,_ka_vakcinacija_samazina_mirstibu/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...