Oficiālais lidostas "Rīga" valdes "aizstaidzināšanas" iemesls - nepārliecinošs
PIETIEK12.11.2014.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Dārgu juridisko pakalpojumu līgumu slēgšana ar advokātu birojiem, lai gan Starptautiskajai lidostai Rīga ir pašai savs Juridiskais departaments - šis ir viens no diviem no satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) un Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieces Džinetas Innusas publiski minētajiem argumentiem, kādēļ otrdien bija jāatkāpjas teju visai lidostas valdei. Pietiek publicē portāla rīcībā esošos datus par pēdējo trīs gadu laikā ar dažādiem advokātu birojiem slēgtajiem līgumiem un summām, kurus akceptējusi lidostas valde dažādos sastāvos.
Lidostas nu jau bijušajiem valdes locekļiem Aldim Mūrniekam (attēlā kopā ar satiksmes ministru Matīsu), Olitai Augustovskai, Raimondam Rožkalnam, Andim Damlicam cita starpā tiek pārmesta dārgu juridisko ārpakalpojumu slēgšana lidostas tiesvedībā pret trim no amatiem atstādinātajiem lidostas Drošības departamenta darbiniekiem ar Raimondu Lazdiņu priekšgalā.
Vairākas reizes lemjot par līgumu slēgšanu ar advokātu biroja Rebenoks&Vilders advokātu Jāni Vilderu, lidosta kopš šī gada janvāra par viņa pakalpojumiem jau samaksājusi vismaz 91 600 eiro, neskaitot PVN. Advokāts nolīgts par stundu likmi 100 eiro stundā, kas, spriežot pēc citu līdzīgu valsts iepirkumu publikācijām Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, ir vidējā stundu likme, pērkot advokātu ārpakalpojumus.
Pietiek rīcībā esošie dati par lidostas valdes pēdējo gandrīz četru gadu laikā akceptētajiem juridisko ārpakalpojumu līgumiem rāda, ka dārgu līgumu slēgšana ar advokātu birojiem lidostā ir ierasta prakse, kas īstenota arī laikā, kad lidostas valdē darbojās tagadējais SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Saskaņā ar līgumiem, kas slēgti vēl ar vairākiem advokātu birojiem, lidosta kopš 2011. gada vien par citiem juridiskiem ārpakalpojumiem samaksājusi vēl kopumā vismaz 615 845 eiro, neskaitot PVN.
Tā 2012. gada 19. martā lidostas valde lēmusi par līgumu ar advokātu biroju Varul par juridiskajām konsultācijām, izvērtējot pretendentu pieteikumu atbilstību iepirkuma dokumentācijas prasībām vairākos ar lidostas infrastruktūras attīstības daudzmiljonu projekta būvniecības iepirkumos. Par to lidosta Varul samaksājusi 13 785 eiro, neskaitot PVN. Būtiski, ka tas noticis 10 dienas pēc tam, kad Satiksmes ministrija paziņoja par tobrīdējā ministra Aivja Roņa padomnieka, ar tā dēvēto "olšteiniešu" ietekmi amatā nonākušā Valmieras domes jurista Kaspara Ozoliņa iecelšanu lidostas valdē. Ozoliņa laikā par lidostas Juridiskā departamenta vadītāju tika iecelta viņa paziņa, valmieriete Lauma Jenča. Šobrīd Ozoliņš jau labu laiku ir iecelts par SM valsts sekretāru.
Vēl iepriekš, 2011. gada 21. aprīlī lidostas valde vēl iepriekšējā vadītāja Arņa Luhses vadībā lēmusi par līguma slēgšanu ar zvērinātu advokātu biroju O.Cers un J.Jurkāns par juridisko palīdzību tā dēvētajā "flyLAL lietā" Viļņas apgabaltiesā. Līgums slēgts uz nepilniem trim mēnešiem, un advokātu birojam kopumā saskaņā ar atrunāto stundu likmi samaksāti 28 457 eiro, neskaitot PVN. 2011. gada jūnijā, pamatojoties uz valdes iepriekšējo lēmumu, līgums ar advokātu biroju O.Cers un J.Jurkāns tajā pašā flyLAL lietā pagarināts līdz 2013. gada septembrim, un birojam vēl izmaksāti 157 967 eiro, neskaitot PVN. Tādējādi kopumā advokātu birojam O.Cers un J.Jurkāns lidosta samaksājusi 186 424 eiro plus PVN.
Tajā pašā 2011. gada pavasarī lidosta uz nedēļu noslēgusi līgumu ar advokātu biroju Dzanuškāns un partneri par konsultācijām un atzinumiem pirms gaidāmās drošības nodevas ieviešanas, kas notika nākamā gada janvārī. Lidosta birojam samaksājusi 4 268 eiro, neskaitot PVN. Tomēr 2011. gada augustā lidostas valde lēmusi par advokātu biroja Kronbergs&Čukste nolīgšanu juridiska atzinuma sniegšanai par to pašu jautājumu - jauna pasažieru drošības maksājuma ieviešanas juridiskajiem aspektiem. Šim birojam lidosta samaksājusi vēl kopumā 13 517 eiro, neskaitot PVN.
Sadarbība ar advokātu biroju Kronbergs&Čukste turpināta arī saskaņā ar lidostas valdes 2012. gada februāra lēmumu. Līgums noslēgts uz piecām dienām, un birojam, kurš pakalpojumu sniedzis kopā ar vēl vienu advokātu biroju - Legal Solutinos, samaksāti 7 114 eiro, neskaitot PVN, par juridisko atzinumu divās lietās - saistībā ar kādu zemes nomas līguma turpināšanu un saistībā ar kāda sadarbības līguma ar airBaltic turpināšanu.
Saskaņā ar valdes 2011. gada 1. septembra lēmumu lidosta samaksājusi 10 671 eiro, neskaitot PVN, zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojam par juridisko atzinumu saistībā ar gaidāmo zemes iznomāšanas konkursu aviācijas degvielas noliktavas ierīkošanai lidostas teritorijā.
Tam sekojis ilgstošs posms, kurā lidostas juridisko ārpakalpojumu krējumu nosmēlis tikai viens advkātu birojs - Raidla, Lejiņš&Norcous. Laika posmā no 2012. gada februāra, līdz 2013. gada augustam lidostas valde dažādos sastāvos daudzkārt lēmusi par līgumu slēgšanu ar šo advokātu biroju, un, pēc Pietiek rīcībā esošās detalizētās informācijas, tam kopumā izmaksāti jau vismaz 380 066 eiro, neskaitot PVN.
2012. gada februārī lidostas valde lēmusi par divu līgumu slēgšanu ar Raidla, Lejiņš&Norcous - pirmais bijis par juridiskās palīdzības sniegšanu civillietā starp valsts kapitālsabiedrību Latvijas Gaisa satiksmes un īru mazcenu lidsabiedrību Ryanair, kurā lidosta pieaicināta kā trešā persona. Par šiem pakalpojumiem birojam kopumā samaksāti 35 597 eiro, neskaitot PVN. Vēl 15 569 eiro, neskaitot PVN, Raidla, Lejiņš&Norcous samaksāti par juridisko palīdzību lietā pēc Konkurences padomes nelabvēlīgā lēmuma, kas pārmeta lidostai ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, no Ryanair iekasējot zemāku maksu par pakalpojumiem nekā no airBaltic.
Vēl par vienu naudīgu līgumu ar Raidla, Lejiņš&Norcous lidostas valde lēmusi 2012. gada novembrī. Tas bijis par lidostas pārstāvēšanu starptautiskajā šķīrējtiesā lietā, ko ierosināja Ryanair un kurā vēlāk lidosta zaudēja. Par šo pārstāvību birojam samaksāti jau vismaz 261 869 eiro, neskaitot PVN, bet no lietas sekām izrietošas juridiskās darbības vēl turpinās.
2013. gada martā lidostas valde akceptējusi Raidla, Lejiņš&Norcous piesaisti airBaltic prasībā pret lidosti un trešo personu Ryanair par zaudējumu piedziņu. Par pārstāvību šajā civillietā lidosta birojam pagaidām izmaksājusi vismaz 20 905 eiro, neskaitot PVN. Līguma summa bijusi vairāk nekā divreiz lielāka - 42 686 eiro, neskaitot PVN.
2013. gada jūlijā lidostas valde Raidla, Lejiņš&Norcous noalgojusi pārstāvēšanā SIA Rixport prasībā pret lidostu. Par šo lietu birojam izmaksāti vismaz 8 096 eiro, neskaitot PVN. Ar lidostas valdes 2013. gada augusta lēmumu pie Raidla, Lejiņš&Norcous pārgājusi arī lidostas pārstāvēšana flyLAL lietā, kurā iepriekš lidostu pārstāvēja birojs O.Cers un J.Jurkāns. Par to lidosta Raidla, Lejiņš&Norcous jau samaksājusi vismaz 38 030 eiro, neskaitot PVN.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
