Oficiālie dati liek secināt: Latvija paklusām sākusi atkal importēt Krievijas gāzi, par kuru jāmaksā rubļos
N. Andersons22.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No šodienas Baltijas valstis oficiāli pārtraukušas pēdējo elektroenerģijas importu no Krievijas, tikmēr no oficiālajiem datiem var secināt, ka paklusām jau kopš aizvadītās pirmdienas tiek importēta Krievijas gāze vairāk nekā 50 tūkstošu megavatstundu apjomā ik dienu.
Elektrības birža "Nord Pool" no svētdienas pārtraukusi tirdzniecības operācijas ar Krievijas enerģētikas uzņēmuma "Inter RAO" meitaskompānijām, tādējādi arī Baltijas valstīs vairs netiek pārdota Krievijā ražota elektrība. Pret Krievijas "Inter RAO" noteiktas sankcijas pēc iebrukuma Ukrainā. Piegādes Somijai pārtrauktas pirms nedēļas, tā šodien vēsta ziņu aģentūras.
Pēdējos gados komerciālais elektrības imports no Krievijas Latvijā un Lietuvā pakāpeniski sarucis. Komerciālās elektrības plūsma no Krievijas uz Latviju tika pārtraukta maija sākumā, bet Lietuva vēl saņēma Krievijas elektrību. Baltijas valstis vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā bija sākušas procesu, lai desinhronizētu savus elektrotīklus no Krievijas.
Tajā pašā laikā Latvija atsākusi dabasgāzes importu no Krievijas caur Kornetu — Izborskas gāzesvadu savienojumu. Kā parāda oficiālie dati, tad 31. martā tika importēta tobrīd pēdējā dabasgāze, kas ekvivalenta 22 692 megavatstundu enerģijai, pēc kā imports no 1. aprīļa bija nulle, savukārt tradicionālais apkures sezonas reeksports atpakaļ uz Krieviju bija apstājies jau senāk. Līdz pat aizvadītajai pirmdienai, 18. maijam, gāzes plūsma starp Latviju un Krieviju nenotika. Savukārt kopš tā brīža katru dienu Latvijā ierodas Krievijas gāze vismaz 50 tūkstošu MWh apjomā.
Tā kā Krievija pieprasījusi maksāt par tās gāzi rubļos, tad ir noprotams, ka pēdējo nedēļu laikā klusībā ir atrasti veidi, kā to izdarīt, — 2. maijā FKTK ziņoja, ka nedos speciālo atļauju "Latvijas Gāzei" maksāt "Gazpromam" rubļos, ko jāpārskaita "Gazprombank" kontos. Taču, tā kā imports ir atsācies pilnā apmērā, tad acīmredzot agresorvalstij tiek maksāts par tās gāzi ar rubļiem.
Ikviens pats var aplūkot gāzes importa dinamiku šeit (meklēšana maināma pa laikposmiem un savienojumiem ar kaimiņvalstīm):
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.