Iesaki rakstu: 
Turpinot pagājušajā nedēļā aizsākto tēmu, šoreiz tuvāk papētīsim shēmu, pēc kādas Ogres darboņi pa blatu no pašvaldības ieguva vērtīgo, nu jau paša Rimčika iekāroto zemesgabalu.
Vēl līdz 2007.gadam toreizējā deputāta Gunāra Kārkliņa bijušajai laulenei Iritai Kārkliņai un bijušajam biznesa partnerim Sergejam Grekovam piederēja vien samērā neliels zemesgabals Meža prospektā 2B. Tiešā Ogres katoļu baznīcas tuvumā to apgrūtināja piebraucamā ceļa servitūts, apakšzemes elektronisko sakaru tīklu līnijas un kabeļu kanalizācijas aizsargjosla, un vēstures un arhitektūras piemineklis - piemiņas zīme politiski represētajiem.
Apgrūtinājumu nasta bija tik pamatīga, ka 2802 kvadrātmetrus lielā īpašuma kadastrālā vērtība pašā pilsētas centrā bija vien 136 lati (!). Skaidrs, ka diez ko lielas jēgas no tāda pleķa nebija. Par nopietnu būvniecību varēja tikai sapņot, bet nekustamā īpašuma nodokli neviens nebija atcēlis. Un kam tu tādu svētīto zemi pārdosi? Rimčiks pat ceineri nedotu.
Citādāk ir, ja ir labi paziņas domē. Tad pat veselu pašvaldību var pārliecināt, ka tieši šāds īpašums ir varen vērtīgs un par to pretī dodami veseli trīs ne ar ko neapgrūtināti, pašvaldībai piederoši zemesgabali, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir 90 reizes(!) lielāka.
Tieši tā arī notika. Pateicoties deputāta Gunāra Kārkliņa un viņa biznesa partnera, deputāta un toreizējā tautsaimniecības komitejas vadītāja Jura Tukiša runasspējām, ar deputātu vairākuma atbalstu nobrieda līgums. To parakstot, 2007.gada 29.maijā S.Grekovs un I.Kārkliņa savu apgrūtināto zemesgabalu dāvāja domei.
Pretī tika doti pašvaldībai piederoši trīs zemesgabali – 2207 kvadrātmetri Upes prospektā 12 ar kadastrālo vērtību 9733 lati, 676 kvadrātmetri Parka ielā 1C ar kadastrālo vērtību 2366 lati un 922 kvadrātmetri Parka ielā 1D ar kadastrālo vērtību 188 lati.
Tātad par 2802 kvadrātmetriem 136 latu vērtībā dome atdeva 3805 kvadrātmetrus 12 287 latu (kadastrālajā) vērtībā (!). Rēķinot tirgus cenās trekno gadu laikā, kad neapgrūtinātu, komerciāliem mērķiem izmantojamu zemi pašā pilsētas centrā nevarēja dabūt lētāk par 40 latiem kvadrātmetrā, par pieminekli atmestie zemes pleķi maksātu pusmiljonu.
Taču darboņi arī šo ciparu, drošs paliek nedrošs, pavilka uz leju. Par vilcējspēku pareizā virzienā, kā ierasts, kalpoja Ogres pašvaldības iecienītais neatkarīgais nekustamo īpašumu vērtētājs Jānis Vilnītis. Viņš vērtīgo zemi novērtēja vien par... 66 tūkstošiem, bet vērtējums aizņēma vienu lapas pusi... Taisnības labad gan jāteic, ka, lai it kā nosegtu starpību, daži tūkstoši Sergejam un Iritai tomēr bija jāpiemaksā. Pārējais iztrūkums, iespējams, izmaksāts aploksnē.
Kas notiks tālāk? Pagājušajā nedēļā Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas deputāti atkal lika sprunguļus tirdzniecības centra būvniecībai, kas iecerēta uz mums visiem nozagtā zemesgabala. Pavērsiens šajā jautājumā gan var notikt šo ceturtdien, jautājumu skatot domes sēdē. Vai šī sasaukuma deputāti ies veco buku pavadā un balsos kā pienākas, vai arī viņiem jau PIETIEK blēdību un pilsētas izsaimniekošanas? Redzēsim jau drīz.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
