OIK afēras turpinājums: jautājumi jaunajam ekonomikas ministram
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti05.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima šā gada 10. janvāra sēdē saistībā ar Saeimas Pieprasījumu komisijas atbalstīto Deputātu pieprasījumu Nr.1/P13 “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību” pieņēma lēmumu “Par obligātā iepirkuma (OI) komponentes atcelšanu”, kurā Saeima aicina Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta.
Informatīvais ziņojums (turpmāk – ziņojums) ir sagatavots, ņemot vērā Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” un 2019. gada 14. janvāra Ministru prezidenta Māra Kučinska rezolūciju Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam Nr.12/2019-JUR-2, ar ko Ekonomikas ministrijai uzdots steidzami izstrādāt tiesību aktu projektus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) atcelšanai no 2019. gada 31. marta – un līdz 2019. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā.
Savā ziņojumā Jūs norādāt: EK savā 2017. gada 24. aprīļa lēmumā par valsts atbalstu SA.43140 secināja, ka OI mehānisms ir samērīgs un atbilst nosacījumiem, kas noteikti 2001. un 2008. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai, un līdz ar to ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.
Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija savā lēmumā vērtēja ne tikai atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, bet arī atbalsta likumību, lūdzam paskaidrot:
1. Kādēļ savā ziņojumā Jūs nepieminat to, ko Eiropas Komisija ir lēmusi attiecībā uz Latvijas valdības īstenotā atbalsta likumību?
2. Kāds, Jūsuprāt, ir valsts atbalsta tiesiskais statuss, kurš ir sniegts, nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju?
3. Kādēļ Ekonomikas ministrija joprojām nav veikusi esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja tāds ir veikts – lūdzam to iesniegt.
Eiropas Komisija savā lēmumā ir skaidri norādījusi, ka šis atbalsts ir atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, ņemot vērā virkni nosacījumu, viens no tiem – ka tiks novērsti pārkompensācijas riski un piešķirtais atbalsts būs samērīgs - “atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu atbalsta mērķi. Pamatojoties uz šo informāciju, kā skaidrots iepriekš 3.3.1. un 3.3.2. iedaļā” (lēmuma 97.punkts), un “ka, aprēķinot staciju IRR, tiek ņemta vērā summēšana ar jebkāda cita veida atbalstu (skatīt iepriekš (32) apsvērumu).
Tādējādi Komisija uzskata, ka ir izpildīti noteikumi par ieguldījumu un darbības atbalsta iespējamo summēšanu, kā noteikts 2001. gada pamatnostādņu 59. punkta otrajā daļā” (lēmuma 77.punkts).
Pretēji Eiropas Komisijas lēmumā teiktajam, kā tas ir ticis noskaidrots, veicot parlamentārās uzraudzības procedūras, un, kā to ir atzinusi un arī apliecinājusi pati Ekonomikas ministrija - tās izstrādātajos un spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos, pēc kuriem tiek īstenota augstāk minētā pārkompensācijas novēršana – netiek ņemts vērā viss komersantam sniegtais atbalsts, tātad pēc būtības netiek izpildīts Eiropas Komisijas lēmums.
4. Vai Jūs šādu atbalsta sniegšanas shēmu, kura tiek joprojām īstenota, uzskatāt par atbilstīgu Eiropas Komisijas lēmumam un par saskaņotu ar Eiropas Komisiju? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.
Eiropas Komisijas lēmumā ir norādīts, ka atbalstu koģenerācijai dalībvalsts ir tiesīga sniegt tikai efektīvai koģenerācijai.
5. Vai, Jūsuprāt, Latvija ir ievērojusi šo nosacījumu, un atbalsts koģenerācijai tiek sniegts tikai efektīvi strādājošām koģenerācijas stacijām? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.
Savā ziņojumā Jūs norādāt: ņemot vērā pieejamo juridisko analīzi, šobrīd nav viennozīmīga vērtējuma par to, ka OIK būtu iespējams tiesiski atcelt ar 2019. gada 31. martu. Ievērojot to, Ekonomikas ministrijas ieskatā tiesiskuma jautājumā ir nepieciešams neatkarīgs trešās puses izvērtējums.
6. Kāpēc un ko tieši ir paredzēts izvērtēt “neatkarīgā trešās puses” izvērtējumā? Lūdzam iesniegt paredzēto darba uzdevumu šim novērtējumam.
7. Kurš būs atbildīgs par šī darba uzdevuma sastādīšanu?
8. Kurš sastādīs šo darba uzdevumu, saskaņā ar kuru tiks veikts šis “neatkarīgais trešās puses” izvērtējums?
9. Kāda būs procedūra, kurā tiks izvēlēts šis “neatkarīgais trešās puses” izvērtētājs?
10. Kas izvēlēsies un pieņems lēmumu par “neatkarīgā izvērtējuma” izpildītāju?
11. Kādiem kritēriji tiks izvirzīti izvērtētājam, lai tas varētu tikt uzskatīts par neatkarīgu? Kā tas tiks izvērtēts?
12. Cik liels finansējums ir paredzēts šī izvērtējuma veikšanai?
13. Līdz kuram datumam ir jāpaveic šis izvērtējums?
14. Kā tiks nodrošināts, lai izvērtētājam būtu nepieciešamā kompetence šī uzdevuma veikšanai?
15. Kā tiks nodrošināts, lai izvērtējuma veicējs būtu tiešām neatkarīgs, nebūtu bijis iesaistīts “OIK afēras” īstenošanā?
16. Lūdzam paskaidrot, ko nozīmē Jūsu ziņojumā teiktais – “Ekonomikas ministrija veic darbu pie neatkarīga trešās puses izvērtējuma”?
Savā ziņojumā Jūs norādāt: “Tāpat Ekonomikas ministrija ir lūgusi iesaistīto pušu viedokli par Saeimas lēmuma iespējamo ietekmi.”
17. Kādēļ sniegt viedokli ir lūgtas tikai tās iesaistītās puses, kuras vai nu pašas ir guvušas labumu, vai piedalījušās šīs OIK afēras īstenošanā, vai ir politiski vai finansiāli atkarīgas no iepriekš minētajiem?
18. Vai, Jūsuprāt, šāds viedokļu apkopojums tikai no iesaistītajām pusēm dos Jums iespēju visaptveroši un objektīvi novērtēt iespējamo pasākumu ietekmi?
19. Vai, Jūsuprāt, pastāv tiesiskā paļāvība uz nelikumīgi saņemtu atbalstu?
20. Vai, Jūsuprāt, komersants ir tiesīgs saņemt atbalstu, ja tas nepilda atbalsta nosacījumus vai krāpjas?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
