OIK reforma tika apzināti īstenota atsevišķu uzņēmumu interesēs; lai to izmainītu, vajadzīga tikai politiskā griba un godaprāts
Ivars Zariņš16.02.2018.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrija (EM) ļoti labi apzinājās, kāds būs šīs jaunās „obligātās iepirkumu komponentes (OIK) reformas” rezultāts – tā tika veidota un mērķtiecīgi virzīta, lai dažiem uzņēmumiem varētu būtiski samazināt OIK slogu, pārliekot to uz pārējo uzņēmumu pleciem. Tāpēc tā tika virzīta steidzamības kārtā kopā ar budžeta paketi un pieņemta nakts melnumā, lai gan tai ar 2017. gada budžetu nebija nekāda sakara.
Liekulīgas ir arī koalīcijas partneru tagad paustās rūpes par Latvijas zemniekiem, jo tie atbalstīja šo EM virzīto OIK diferenciācijas priekšlikumu par spīti opozīcijas paustajiem argumentiem un brīdinājumiem.
Ja tik tiešām EM un koalīcijas partneriem ir vēlme atrisināt šo kārtējo “OIK afēras” ietvaros radīto EM skandālu, nevis tikai imitēt vētrainas darbības, lai varētu turpinātu piesegt pašas radītos “OIK afēras” rezultātus, tas ir vienkārši un ātri izdarāms – veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos.
Pirmkārt, paredzot “sezonālā pieslēguma” iespēju, nosakot minimālo pieslēguma periodu un pieslēguma efektivitātes kritērijus, lai nodrošinātu šo iespēju visām atbilstošajām mērķa grupām, piemēram, zemnieku saimniecībām, bet novērstu “izmaksu optimizācijas” iespējas tiem, kuri šo pieslēgumu neizmanto pietiekoši efektīvi, piemēram – “guloši” nekustamie īpašumi.
Otrkārt, esošā metodika aprēķina un diferencē OIK pēc iepriekšējā gada datiem, taču ņemot vērā, ka valsts tagad ir atpirkusi no Latvenergo 75% obligātā iepirkuma tiesību, kas veido lielāko OIK jaudas komponentes daļu, kura no šī gada vairāk nav jāmaksā, tad pamatoti būtu to ņemt vērā, nosakot OIK diferenciāciju starp jaudas un elektrības komponentēm, kas tagad nav ņemts vērā, tādejādi saglabājot nepamatoti lielu OIK jaudas komponenti.
Taču visefektīvākā iespēja nozīmīgi samazināt augsto OIK slogu ir nodrošināt atbilstošu “OIK nozares” pārraudzību, kuru EM joprojām “nez kāpēc” nevēlās īstenot. Un, ja EM tik tiešām beidzot patiesi vēlas izveidot visiem godīgu OIK izmaksu pārdales mehānismu, nevis tikai slēpt kārtējo neveiksmīgo manipulāciju, tad vispirms EM vajadzētu atklāti, zemniekiem un pārējiem, uz kuriem tagad gulstas papildus OIK maksājumu slogs, acīs skatoties, paskaidrot, kāpēc vispār vajadzēja īstenot šādu OIK reformu par labu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem jau tā 85% no OIK izmaksām tiek kompensētas uz visas pārējās sabiedrības rēķina?
Ja EM izvairās to darīt, tad atbilstošām kompetentām iestādēm nemaz nebūtu tik grūti noskaidrot, kurš konkrēti no šīs “OIK reformas” ir vislielākais ieguvējs un kāda ir bijusi tā saistība ar šīs “OIK reformas” lēmuma virzītājiem, lai varētu izvērtēt, kā interesēs patiesībā ir tikusi īstenota šī “OIK reforma”, kuru EM bīdīja steidzami "nakts melnumā", neļaujot to izdiskutēt, lai rezultātā tā stātos spēkā tikai aiznākošajā gadā?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
