Okupācijas stabs jānovāc: tas ir Krievijas simbols, kas nes sevī naidu, sāpes, izmisumu un iznīcību
Velta Čebotarenoka*01.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
4. maija deklarācijas kluba biedru viedokļi par to, ko darīt ar okupācijas stabu, ir gandrīz vienādi Vairākums Augstākās padomes deputātu - balsotāju par Latvijas neatkarības atjaunošanu - vēlas, lai tas nekavējoties tiktu demontēts kā okupētājvalsts Krievijas simbols, kas nes sevī naidu, sāpes, izmisumu un iznīcību.
Mūsuprāt, tas valsts iedzīvotāju mazākajai daļai, pārsvarā krievvalodīgajiem, simbolizē viņu piederību ar hegemoniju sirgstošai, svešai varai mūsu Latvijā un tās galvaspilsētā Rīgā. Mēs uzskatām, ka šis svešķermenis pie pirmās iespējas ir jānovāc.
Uzticamies valdībai, kura noteikti ir vairāk informēta par Latvijas starptautiskajiem līgumiem, kas saistās ar šo okupācijas simbolu, bet uzskatām, ka šie līgumi būtu skatāmi patlaban notiekošā agresīvā iekarošanas kara kontekstā. Mums kā valstij jāpieņem lēmums, lai nepaliekam vienīgie, kuriem šāds okupāciju, agresiju un "russkij sovetskij mir" simbolizējošs rēgs saglabājas galvaspilsētas centrā.
Mēs uzskatām, ka referendums nav jārīko. Latvijas sabiedrības lielākajai daļai šis okupācijas varas celtais monuments gadu desmitiem ir atgādinājis par sāpēm, pazemojumu un kaunu, ko ir nācies pārdzīvot, un diemžēl ar to arvien sadzīvot.
Baidīties tagad vajag nevis no putinistu neapmierinātības un draudiem, bet gan par to, ka "piemineklis" kā "mēs varam atkārtot" simbols pavisam noteikti apdraud gan mūsu brīvību, gan dzīvības. Starp citu, šis stabs un skulptūras, ja atceramies, nav būvēts pat par Maskavas naudu, bet "brīvprātīgiem ziedojumiem", - vajadzīgo summu atvilka no toreiz strādājošo algām.
Turklāt, ja turamies pie Satversmes un "juridiskiem argumentiem", tad patvaļīgā būve nekad nav saskaņota ne ar vienu leģitīmu Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūciju.
* biedrības "4. maija deklarācijas klubs" prezidente
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.