“Olainfarm” tiek slaukts uz nebēdu: atklātībā nonāk dati par vadības algām
PIETIEK05.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Farmācijas uzņēmums Olainfarm pēc tā saimnieka Valērija Maligina nāves tiek “slaukts” vēl daudz vērienīgāk, nekā lika domāt līdz šim publiskotā informācija, - atklātībā nonākušas jaunas ziņas par uzņēmuma vadības atalgojumu.
Kā liecina šie dati, ko šodien publisko Pietiek, rekordists ir formālais uzņēmuma „zicpriekšsēdētājs” - padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes mācībspēks Gundars Bērziņš, kura kopējais gada atalgojums pērn ir bijis 270 tūkstoši eiro.
Taču daudz neatpaliek arī V. Maligina šķirtene un viņa jaunākās meitas māte Signe Baldere-Sildedze (attēlā), kas sev sarūpējusi 260 tūkstošus eiro, un vēl viena valdes locekle Elena Bušberga, kurai gada atalgojums ir bijis 254 tūkstoši eiro.
Ceturtajā vietā ar 243 tūkstošiem eiro ir līdzšinējā valdes locekle Milana Beļeviča, kurai nule oficiāli izteikta neuzticība, pieprasot viņas aiziešanu no ieņemamā amata sakarā ar uzticības zaudēšanu. Viņai seko padomes priekšsēdētāja vietnieks, bēdīgi slavenā uzņēmuma Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš, kuram kopā sanākuši 240 tūkstoši eiro.
Nākamie divi ienesīgāko amatu ieņēmēji ir vēl viens padomes priekšsēdētājs Jānis Buks un padomes loceklis, vēl vienas V. Maligina meitas Nikas Saveļjevas tēvs Andrejs Saveļjevs, kuriem katram gada atalgojums ir bijis 231 tūkstotis eiro.
Astotais labāk pabarotais ir vēl viens slavens cilvēks – bijušais Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers, kuram gada atalgojums ir bijis 228 tūkstoši eiro. Pirmo desmitnieku noslēdz cilvēks, kuram normālos apstākļos būtu bijis jābūt vislabāk atalgotajam, - uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jeroens Hidde Veitess, kura gada atalgojums bijis „tikai” 217 tūkstoši eiro.
Izbijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Lauris Macijevskis saņēmis 181 tūkstoti eiro, bet bijušais valdes loceklis Mārtiņš Pūriņš – 127 tūkstošus eiro. Savukārt jau pavisam trūcīgi atalgots valdes loceklis Raimonds Terentjevs – 135 tūkstoši eiro, kā arī tikai 2020. gada vidū klāt nākusī valdes locekle Zane Kotāne – 65 tūkstoši eiro.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.