Operas jaunā vadība negatavojas atklāt "Žagara laiku" necaurspīdīgās naudas plūsmas
PIETIEK08.11.2013.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz paziņojumiem par gaidāmajām pārmaiņām, Latvijas Nacionālās operas jaunā vadība negatavojas atklāt operas iepriekšējā direktora Andreja Žagara vadības laiku necaurspīdīgās naudas plūsmas, - par to liecina operas valdes oficiālās atbildes saistībā ar pēdējā gada laikā noslepenotajiem iepirkumiem.
Kā jau ziņots, pēdējā gada laikā Latvijas Nacionālās operas iepriekšējā vadība vairāk nekā divdesmit iepirkumos noslepenojusi ne tikai izmaksājamās summas, bet par šo līgumu ieguvējus, turklāt Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze skaidri rāda – tieši opera bijusi tā, kas pieprasījusi paturēt noslēpumā līgumu ieguvējus un viņu saņemto finanšu līdzekļu apjomu.
Kopš pagājušā gada decembra Pietiek saskaitīja vismaz divdesmit divus iepirkumus, kuros pēc operas vadības pieprasījuma netiek atklāts ne to uzvarētājs, ne izmaksājamās summas. Turklāt runa nav par kādiem objektīvi īpaši sensitīviem gadījumiem – citos iepirkumos par līdzīgu pakalpojumu sniegšanu opera ir uzskatījusi par iespējamu atklāt gan summas, gan to saņēmējus.
„Kā var redzēt no operas iepirkumu saraksta, slēpti īpaši bieži ir tikuši tieši tie līgumslēdzēji, kuri bijuši saistīti ar paša [bijušā operas direktora] Andreja Žagara iestudējumiem. Faktiski termins „draugu būšana” šeit ir gan diezgan dažādi tulkojams, bet toties precīzs,” – šādi Pietiek šo situāciju skaidroja kāds avots operā.
Savukārt jaunā Nacionālās operas vadība, neraugoties uz paziņojumiem par gaidāmajām pārmaiņām un Žagara slēgto līgumu "miljonāra vērienu", kā izrādās, tomēr negatavojas atklāt "Žagara laiku" necaurspīdīgās naudas plūsmas un šādā iepirkumu noslepenošanā nekā slikta nesaskata.
"Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā, aizpildot paziņojuma veidlapu, ir paredzēta iespēja izvēlēties publicējamās informācijas apjomu un veidu. LNO norāda, ka mākslinieciska pakalpojuma sniedzējs ir iebildis sava honorāra publiskošanai, un šāda autora nostāja ir kalpojusi par pamatu attiecīgā paziņojuma sagatavošanai," - šāda ir operas valdes oficiālā nostāja saistībā ar vienu no noslepenotajiem iepirkumiem.
Runa ir par Nacionālās operas pasūtījumu "Tērpu dekorāciju mākslas formā scenogrāfiju un kostīmu skices S.Prokofjeva operas iestudējumam Mīla uz trim apelsīniem", par kuru nav zināms ne tikai izmaksājamo finanšu līdzekļu apjoms, bet pat tas, kam šis līgums oficiāli piešķirts.
Taču, kā jau minēts, šādu iepirkumu tikai pēdējā gada laikā vien ir bijis vairāk nekā divi desmiti. Pietiek šodien atkārtoti publicē apkopojumu par šiem iepirkumiem, par kuriem nav zināmas ne tikai summas, bet pat tas, kam īsti šie operas pasūtījumi piešķirti.
|
06/09/2013 |
Londonas Simfoniskā Orķestra koncerta organizēšanas pakalpojumi (79952100-3) |
Lēmums pieņemts: |
|
27/06/2013 |
Lēmums pieņemts: |
|
20/06/2013 |
Tērpu dekorāciju mākslas formā scenogrāfiju un kostīmu skices S.Pokofjeva operas iestudējumam "Mīla uz trim apelsīniem" (92312200-3) |
Lēmums pieņemts: |
|
20/05/2013 |
Rienci (Rienzi) Vāgnera varoņtenora lomas izpildījums mākslinieciski augstvērtīgā kvalitātē LNO projektā R.Vāgnera operas "Rienci"uzvedumā (92312200-3) |
Lēmums pieņemts: |
|
03/04/2013 |
Orģinālhoreogrāfija divu cēlienu baletam "Karlsons lido .." (92312200-3) |
Lēmums pieņemts: |
|
13/03/2013 |
Siegmund (Vāgnera dramatiskais tenors) lomas izpildījums mākslinieciski augstā kvalitātē R.Vāgnera operā "Valkīra" (92312200-3) |
Lēmums pieņemts: |
|
24/01/2013 |
"S.Prokofjeva operas "Mīla uz trim apelsīniem" režijas radīšana" (92312200-3) |
Lēmums pieņemts: |
|
23/01/2013 |
Hagen (Vāgnera bass) lomas izpildījums mākslinieciski augstvērtīgā kvalitātē R.Vāgnera operā "Dievu mijkrēslis" (92312200-3) |
Lēmums pieņemts: |
|
|
23/01/2013 |
Hunding (Vāgnera bass) lomas izpildījums mākslinieciski augstvērtīgā kvalitātē R.Vāgnera operā "Valkīra" (92312200-3) |
Lēmums pieņemts: |
|
22/01/2013 |
Loge (Vāgnera tenors) lomas izpildījums mākslinieciski augstā kvalitātē R.Vāgnera operā "Reinas Zelts" (92312200-3) |
Lēmums pieņemts: |
|
18/01/2013 |
Lēmums pieņemts: |
|
14/12/2012 |
Diriģents R.Vāgnera operu "Reinas zelts", "Valkīra", "Zigfrīds" un "Dievu mijkrēslis" iestudējumu atjaunojumos (92312200-3) |
Lēmums pieņemts: |
|
|
14/12/2012 |
Diriģente un diriģenta asistente R.Vāgnera "Reinas zelts", "Valkīra", Zigfrīds" un "Dievu mijkrēslis"iestudējumu atjaunojumos (92312200-3) |
Lēmums pieņemts: |
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
