Osipovas ceļu uz ST varētu būt aizšķērsojis Lemberga "karš" pret Sorosu
PIETIEK22.06.2011.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Ar ko Aivaru Lembergu tā neapmierināja tiesību teorijas un vēstures pētniece Sanita Osipova, lai viņa ietekmē esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) panāktu, ka otrdien valdība atliek lemšanu par juristes virzīšanu vakantajam Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam? Atbilde varētu būt rodama nevis oligarhiem nekaitīgajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējas Osipovas kā tiesību vēstures pētnieces interešu lokā, bet gan faktā, ka viņa pirms vairākiem gadiem saņēmusi Sorosa fonda – Latvija finansējumu mācību grāmatas tapšanai, proti, Lemberga lietotajā terminoloģijā ir uzskatāma par „Sorosa stipendiāti”.
Ventspils mēra Lemberga gadiem ilgā retorika par „sorosītiem” pašlaik piedzīvo kulmināciju, - aizvadītajā svētdienā LNT nopirktā raidlaikā ZZS faktiskais līderis paziņoja, ka varu Latvijā ir pārņēmis amerikāņu miljardieris un filantrops Džordžs Soross. Publiskajos arhīvos atrodams, ka Osipova pirms vairākiem gadiem par Sorosa fonda Latvija piešķirto finansējumu sarakstījusi mācību grāmatu Ārvalstu tiesību vēsture.
Kopš pirms dažām nedēļām mūžībā aizgāja ST tiesnesis Viktors Skudra un tika apturētas „protokola viltošanas” skandālā iesaistītās ST tiesneses Vinetas Muižnieces pilnvaras, konstitucionālā tiesa lietas izskata nepilnā piecu tiesnešu sastāvā. Tādēļ vismaz viena ST tiesneša apstiprināšana amatā ir neatliekama. Tā kā Skudru 9. Saeima amatā apstiprināja pēc tam, kad viņu izvirzīja valdība, arī nākamo ST tiesnesi jāizvirza valdībai. Tomēr ZZS nedēļas sākumā uzstāja, ka jautājums par Osipovas virzīšanu jāatliek, lai iepazītos ar viņas CV. Bet otrdien zaļo zemnieku frakcija izplatīja paziņojumu, kurā ST tiesnešus mudina izvēlēties „atlases vai konkursa ceļā”. Osipovu ST tiesneses amatam bija ieteicis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība).
Osipova specializējas tiesību teorijā un vēsture. Tieši šīm tēmām pārsvarā veltīti viņas zinātniskie darbi, kuru saturs diez vai varētu radīt interesi vai bažas kādam oligarham. Osipova publicējusi tādus zinātniskus rakstus kā, piemēram, Viduslaiku tiesību spogulis un Taisna tiesa senajā Ēģiptē, tāpat viņa pētījusi tiesību evolūciju Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā.
Tiesa, Osipovas profesionālo interešu lokā arī bijuši pētījumi par pilsoniskās sabiedrības lomu, tiesiskas valsts veidošanu, tiesisko nihilismu postsociālistiskā sabiedrībā. Pērnā gada janvārī Osipova izdevumā Jurista vārds publicējusi rakstu Vadonisma atdzimšana Latvijā. Lemberga vārds gan tajā nav piesaukts, nav arī doti mājieni uz Lemberga popularitāti kā vienu no pazīmēm vadonisma atdzimšanai Latvijā, tomēr no šīs kritiskās publikācijas var nolasīt Osipovas ideoloģiskos uzskatus, kas varētu būt Ventspils mēram netīkami.
Vai Lembergs vai zaļie zemnieki tik detalizēti būtu iedziļinājušies Osipovas biogrāfijā un pētnieciskajā darbā? Visticamāk atbilde ir – nē. Tomēr starp Lembergam pietuvinātajiem juristiem ir arī tādi, kas pagātnē vai vēl pašlaik ir Osipovas kolēģi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Vienkāršākais veids, kā pārliecināties par Osipovas nekaitīgumu, būtu pajautāt viņu viedokli, kas visticamāk arī darīts. Zināms, ka šā gada martā Osipovai bijušas domstarpības ar LU Juridiskās fakultātes dekāni Kristīni Stradu-Rozenbergu jautājumā, cik godīgi tiek risināti fakultātes kadru jautājumi. Strada-Rozenberga bijusi viena no Lemberga prāvā iesaistītajām advokātēm, pārstāvot Mamerta Vaivada intereses.
ST saskaņā ar likumu darbojas septiņi uz 10 gadu termiņu ievēlēti tiesneši, bet, pieaugot konstitucionālās tiesas noslogotībai, juristu aprindās un Saeimas kuluāros jau šā gada sākumā tika apspriests jautājums par nepieciešamību palielināt tās tiesnešu skaitu vismaz līdz deviņiem. Saskaņā ar ST sniegto informāciju 2010. gadā tā saņēmusi 567 iesniegumus, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels iesniegumu skaits tika saņemts 2009. gadā - aptuveni 4000. Pieaugot konstitucionālo sūdzību skaitam, ST vienlaikus nākas strādāt pie četriem pieciem nolēmumiem.
Tomēr par spīti ST aizvien pieaugošajai noslodzei, kas rada objektīvu jautājumu, vai nevajadzētu palielināt ST tiesnešu skaitu, šī ideja nobremzēta jau pirmsākumos. Gada sākumā tā apspriesta šaurā tiesnešu, juristu un Saeimas amatpersonu lokā, Pietiek apstiprināja divi savstarpēji nesaistīti avoti, kas piedalījušies jautājuma apspriešanā. Neoficiāli sarkanās gaismas ieslēgšanai abi avoti min vienu un to pašu iemeslu – bažas, ka starp Saeimas frakcijām izvērtīsies konkurence par iespēju ST ievēlēt „savu” cilvēku un neviena no pusēm nevarētu būt pārliecināta par sev vēlamu iznākumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
