Iesaki rakstu: 
Jaunā aizsardzības ministra Arta Pabrika pārstāvētā Sabiedrība citai politikai 26. oktobrī saņēmusi dāsnu 8 000 latu ziedojumu no Vasīlija Meļņika, kura uzņēmumam Rīgas kuģu būvētava ar Aizsardzības ministriju ir daudzmiljonu līgums par patruļkuģu piegādi. Tīri formāli Meļņiks esot ziedojis vēl pirms valdības apstiprināšanas, turklāt SCP nav vienīgā partija, kurai uzņēmējs ieskaitījis ziedojumu, Pietiek norāda Pabriks.
„Es nedomāju, ka Meļņika kungs būtu cilvēks, no kura būtu jābaidās saņemt ziedojumus. Es nedomāju, ka viņam ir tāda reputācija, no kuras mums būtu jābaidās,” uzsver Pabriks. Meļņiku viņš pazīstot arī personiski, bet kopš stāšanās aizsardzības ministra amatā ar uzņēmēju neesot ticies. „Protams, ka Latvija ir maza, mēs visi viens otru pazīstam, satiekamies pieņemšanās vai vēl kaut kur. Tas atskaites punkts ir, vai tie lēmumi ir caurspīdīgi,” saka ministrs. Meļņiks ceturtdien uz Pietiek zvaniem un īsziņā nosūtīto jautājumu neatbildēja.
Meļņikam daļēji piederošā Rīgas kuģu būvētava vēl premjera Aigara Kalvīša (TP) un aizsardzības ministra Ata Slaktera (TP) laikā ar Aizsardzības ministriju noslēgusi 38 miljonu latu vērtu līgumu par piecu patruļkuģu būvi Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēkiem. Iepirkums apvīts ar skandāliem kaut vai tādēļ, ka atklājās – patiesībā patruļkuģu būve pēc Rīgas kuģu būvētavas pasūtījuma uzsākta Vācijā.
Iepriekš no Aizsardzības ministrijas amatpersonām izskanējusi neapmierinātība par kuģu piegādes līguma nosacījumiem. „Tas, kas attiecas uz Meļņika līgumiem ar Aizsardzības ministriju, tur jau viss ir izdarīts iepriekšējo divu, trīs ministru laikā. Nav paredzami nekādi lēmumi, kuros man būtu jāiesaistās,” skaidro Pabriks.
Tīri formāli Meļņiks esot ziedojis vēl pirms valdības apstiprināšanas, turklāt SCP nav vienīgā partija, kurai uzņēmējs ieskaitījis ziedojumu, norāda Pabriks. 27. septembrī vēl dāsnāku ziedojumu 10 000 latu apmērā Meļņiks ieskaitījis citai Vienotības partijai - Jaunajam laikam. 18. oktobrī vēl citai Vienotības partijai - Pilsoniskajai savienībai 7 000 latu ziedojis Jānis Davidovičs, kurš savulaik ieņēmis amatu Meļņika uzņēmumā Tosmares Kuģubūvētava. Sazvanīts Davidovičs Pietiek uzsvēra, ka tā esot tikai sakritība, par kuru viņš nav zinājis. Jau vismaz sešus gadus viņam ar Meļņiku neesot nekādu darījumu. Jau vairākus gadus viņš praktizē kā zvērināts advokāts un Pilsoniskajai savienībai ziedojis simpātiju dēļ. Davidovičs arī esot iesaistījies šajā partijā.
Pietiek jau rakstīja, ka iepriekšējam aizsardzības ministram Imantam Lieģim (Pilsoniskā savienība) nesakrita viedoklis ar partijas līderi Ģirtu Valdi Kristovski jautājumā par to, vai Aizsardzības ministrijas politiskajai vadībai jātiekas aci pret aci ar uzņēmējiem, kuriem ir saimnieciski līgumi ar ministriju. Konkrētajā gadījumā runa bija par uzņēmumu Skonto būves un Neja un Ko neapmierinātību par Lieģa neatsaucību. Tas Pilsoniskās savienības iekšienē un Aizsardzības ministrijas koridoros raisīja baumas par partijas kasei, iespējams, garām aizgājušu ziedojumu. Lieģis ministrijā bija ieviesis praksi ar uzņēmējiem tikties tikai oficiālā formātā, atbildīgo ierēdņu klātbūtnē.
Pabriks neatbild, vai pieturēsies pie tik dzelžainas prakses, tomēr uzskata, ka, runājot par saimnieciskiem jautājumiem, tikšanās jāorganizē oficiāli. „Es netaisos izvairīties no uzņēmējiem, ja uzņēmēji nāk godīgi apspriest lietas. Mēs esam ieinteresēti, lai uzņēmēji pelna, lai viņi pelna Latvijā un lai viņi dod valstij labumu. Es nejūtos nekomfortabli par to, jo tad jau mēs vispār ne ar vienu uzņēmēju nevaram runāt, kamēr partijas nesaņem finansējumu no valsts budžeta,” uzskata jaunais aizsardzības ministrs.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
