Iesaki rakstu: 
Visa uzmanība pašlaik medijiem ir vērsta uz Rīgas Satiksmes valdes ievēlēšanu, bet vēlējos vērst uzmanību uz arī uz Augstsprieguma tīkla neseno padomes iecelšanu un sakritībām, kas nenoliedzami norāda, ka padomes atkal ir partiju barotavas. Konkrētāk - ir runa par Madaru Melni, kas iecelta padomē, un viņas tiešu saistību ar, kā saka, jauno oligarhu Uldi Mierkalnu.
Rodas jautājums, cik ļoti viņa tika pievilkta aiz "matiem", lai atbilstu konkursa prasībām. Pēc manas izpētes (ierobežotas piekļuves pie uzņēmumu datiem), ļoti apšaubu, vai amati, ko viņa ieņēmusi Mierkalna uzņēmumu valdēs, varētu atbilst vidējas vai lielas kapitālsabiedrības noteikumiem. Tas arī ir tuvākais, kam viņa "atbilstu" pēc padomes konkursa prasībām.
Šeit neliels apkopojums pēc LinkedIn profila:
https://www.linkedin.com/in/madaramelne/
Redzami uzņēmumi kur strādā/strādājusi. Tad jābūt ļoti nopietnam iemeslam, lai 21 gada vecumā jau būtu valdes locekle.
Abi uzņēmumi, kuros Madara Melne bijusi valdes locekle, - SIA Catch Smart un SIA SIA Baltic Transport Lines:
https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40103771258
https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40103237003.
Pirmajai 2018. gada apgrozījums – 100 00 eiro, otrai – 73 000 eiro.
Toties lielākais īpašnieks abos uzņēmumos ir Uldis Mierkalns (attēlā), pēc KNAB informācijas – lielais ziedotājs:
Izriet, ka Madara ir uzticības persona Uldim un šādi partija uzņēmējam atlīdzina par dāsnajiem ziedojumiem...
Ceru, informācija, ko esmu apkopojis ir derīga – ja ne mainīt kaut ko uzņēmumā, tad vismaz papurināt zarus, lai cilvēki tur augšā nedomā, ka mēs guļam un dzīvojam savu dzīvi.
Par dzīvi nesūdzos, bet ļoti žēl noskatīties, kā mūsu valstī turpinās tie paši gājieni. Nekad neesmu sūdzejies par darbu, izbraucis labākas dzīves meklējumos; esmu cīnījies un uzskatu, ka labi dzīvoju. Dažreiz sacepos par šādām lietām, bet līdz šim pašam nebija izdevies ko tādu savilkt kopā ar manā uztverē pierādījumiem.
Personīgi zinu divus cilvēkus, kas arī kandidēja šajā konkursā, bet viņi ir bezpartejiski. Enerģētikas jomas speciālisti, ar pieredzi tieši uzņēmuma darbībā un politikas veidošanā enerģētikā, strādājot gan ministrijā, gan pašā uzņēmumā. Bet šeit cilvēks bez reālas pieredzes tiek ielikts...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
