Iesaki rakstu: 
Par ko liecina iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Vienotība) ceturtdien premjeram iesniegtais demisijas raksts – vai tā ir „rūdītās” politiķes psiholoģiska salūšana vai slieksnis ministres politiskajai atbildībai, atzīstot nespēju tikt galā ar problēmām Valsts policijas struktūrās. Pietiek komentē polittehnologs Filips Rajevskis.
„No mana skatījuma te ir divas versijas. Viena, ka Mūrnieces vadzis tiešām ir lūzis un ka informācija, kas ceturtdienas rītā parādījās par policistu līdzdalību automašīnas zādzībā bija tāds kā pēdējais piliens, un viņa it kā tiešām uzņēmās politisko atbildību.
Otra versija, ka, iesniedzot demisijas rakstu, Mūrniece tagad gaida, lai Dombrovskis pasaka: „Nē, Linda. Paliec! Mēs tevi atbalstām, tu esi vislabākā!” Un tad Mūrniece ar premjera svētību paliks amatā un tiešām īstenos reformas iekšlietu sistēmā. Tad tā ir politiski motivēta un labi pārdomāta spēle.
Šeit viena lieta ir tā, vai Vienotība tiešām kaut ko ir pārdomājusi savā līdzšinējā pozīcijā un ir gatava parādīt, ka viņiem ir principi, ka viņi ir politiski atbildīgi. Otra - vai tas ir tikai politisks teātris.
Ja Vienotība tagad meklē citu iekšlietu ministra kandidātu, tas arī ir normāli, tas nozīmē, ka viņi neatdos pozīcijas Lembergam, nepasaka ZZS, ka viņiem nav cilvēku. Lai arī kāds „midzenis” no iekšpuses ir Vienotība - intrigām un savstarpējās greizsirdības bagāta vide, es nedomāju, ka viņiem nav citu kandidātu uz iekšlietu ministra amatu. Domāju, ka gribētāju ieņemt šo amatu netrūkst.
Kā rīkoties premjeram? Ja premjeram ir pārliecība, ka Mūrniece spēs novērst un apturēt to visu, ka notiek Valsts policijā, tad viņš varētu teikt: „Linda, paliec!”, jo viņa no politiskā viedokļa tomēr ir samērā spēcīga un māk to spēli spēlēt.
Savukārt, ja tā nav, tad premjeram Mūrnieces demisija būtu jāpieņem, jo domāju, ka premjers tāpat kā jebkurš cilvēks saprot, ka ne jau ministres spēkos ir apturēt to haosu. Tad premjeram ir jāskatās uz kopējo valdības novērtējumu, tāpēc būs arī absolūti normāli, ja premjers pateiks: „Paldies, Linda! Nu labi, tu nē, tad, lai nāk nākamais,” un paņems Mūrnieci, piemēram, par iekšlietu padomnieci.
Mūrniece pēc demisijas var ar tā saukto mīksto [ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska vietā] mandātu atgriezties Saeimā. Es domāju, ka viņa tā arī darīs, jo viņa tomēr ir profesionāla politiķe, un īsti nav arī variantu, kur citur doties. Ja viņa vēl atteiksies no „mīkstā” mandāta Saeimā, tad jau ar Mūrnieces „politisko atbildību” būtu pa daudz.
Atsakoties no ministres amata, domāju, ka tas ir gana pietiekams politiskās atbildības solis, lai jautājums būtu atrisināts.”
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.