Paldies 11. Saeimai par izmaiņām tabakas likumā
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents30.10.2014.
Komentāri (4)
Iesaki rakstu: 
Latvijas likumdevēji 3. lasījumā nobalsojuši par būtiskāko normu– jebkura cilvēka tiesības uz veselību un tīru gaisu ir prioritāras pār smēķētāju tiesībām uz savu atkarību un tabakas industrijas tiesībām uz peļņu.
Pateicos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kas tomēr atrada spēku likumu uz 11. Saeimas pēdējo plenārsēdi sagatavot, īpaši pateicos Arvilam Ašerādenam un Elīnai Siliņai. Tas, ka šo divu cilvēku nebūs nākamajā Saeimā, ir reāls zaudējums Latvijas likumdošanai – ja nebūtu viņu godaprāta un pilsoniskās attieksmes, tabakas industrija atkal būtu nobremzējusi likuma izskatīšanu.
Vēl vēlos personiski pateikties kolēģim Vitālijam Orlovam no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un izteikt cerību, ka viņš tikpat korekti un mērķtiecīgi Latvijas iedzīvotāju interesēs strādās arī 12. Saeimā. Vēlos pateikties kolēģēm no Veselības ministrijas, ar kurām kopā strādājām plecu pie pleca, kā arī Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram Renāram Putniņam.
Trīs gadus likums „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” tika muļļāts un vilkts, tika atrasti bezgala daudzi iegansti to neskatīt, pārskatīt, atdot ministrijām un juristiem.
Tabakas industrija pat neslēpa, ka ir ieguldījusi lielus līdzekļus deputātu pārliecināšanā, ka Latvijā lielāki tabakas smēķēšanas ierobežojumi nav nepieciešami. Paliks noslēpums – vai šie līdzekļi bijuši mutvārdu lirika vai tomēr kaut kas konvertējams, bet dažbrīd pretestība likuma pieņemšanai kļuva gandrīz fatāla.
Šodien likumu pieņemot, mēs ar gandarījumu varam atzīt, ka Latvijas valsts aizstāv savu iedzīvotāju tiesības dzīvot, neslimot ar vēzi un sirds un asinsvadu slimībām, likuma 2. pantā nosakot divus būtiskus principus:
1) smēķētājam ir jārespektē cita cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaikiem nepiesārņotu vidi;
2) cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt smēķēšanas (tajā skaitā tabakas dūmu otrreizējas ieelpošanas) izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju interesēm smēķēt.
Tas nozīmē, ka ikvienam smēķētājam būs jārēķinās ar jebkuru cilvēku, kurš smēķēšanas dēļ varētu būt pakļauts otrreizējiem tabakas dūmiem. Mēs labi apzināmies, ka arī otrreizējie tabakas dūmi izraisa vēzi, insultu, infarktu, aterosklerozi. Turpmāk nevienam smēķētājam nebūs tiesību apdūmot citu cilvēku bez viņa piekrišanas.
Katram likumam ir arī sabiedrības vērtību nesēja loma. Šis likums skaidri sakārto lietu kārtību – svarīgākais ir katra indivīda un sabiedrības veselība, tikai pēc tam kāda cilvēka tiesības savu veselību bojāt. Bet nekādā gadījumā smēķētājam nav tiesību bojāt veselību citiem.
Pēc likuma stāšanās spēkā smēķētājam nebūs tiesību uz lodžijas apdūmot vecu cilvēku vai ratiņos izvestu bērnu. Pēc likuma stāšanās spēkā pie smēķētāju bariņa pienākušam nesmēķētājam ir tiesības pieprasīt visiem pārējiem šo kaitīgo nodarbi izbeigt.
Smēķēšana ir viens no cilvēces lielākajiem veselību graujošajiem paradumiem. Kopā ar Skandināvijas valstīm, Japānu, Singapūru un ASV Latvija ir viena no valstīm, kas vistālāk tikusi smēķēšanas apkarošanā.
Vēlreiz pateicos visiem, kas palīdzēja mums šos likuma labojumus sasniegt!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.