Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušās vēlēšanas nesa daudz pārsteigumu vecajai koalīcijai, bet, kaut uzvarējuši ir jaunie spēki, izskatās, ka principiāli nekas jauns jaunās valdības aprisēs mūs nesagaida, nebūs vairs manāms tikai čempionu gars un visvairāk kritizētās čempiones - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselības ministre Anda Čakša.

Mediķi ar nepacietību gaida jaunās algas lapiņas, kur cer ieraudzīt ministres A.Čakšas solīto 20% algas pieaugumu, - šim mērķim abas minētās ministres gada nogalē atrada nepieciešamos miljonus, lai solījumu izpildītu, saucot sevi par darītājām.

Taisnības labad gan jāsaka, ka šis atradums nekur neparādās, - pamats cerēt uz algas pieaugumu ir vienīgi NMPD mediķiem, kam papildus nepieciešamos 8 miljonus eiro iebalsoja kopā ar pagaidu budžetu.

Lai arī A. Čakša iesniedza grozījumus par minimālo mediķu algu izmaiņām, kurus arī apstiprināja, faktiski tas ir vienīgais dokuments, kas ir spēkā un kur šīs izmaiņas ir redzamas. Nekur citur šo izmaiņu nav – ne citos Ministru kabineta (MK) noteikumos, ne veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju līgumos, kas jau tradicionāli nav noslēgti.

Neviens nezina nu jau šī gada Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteikto līguma naudas apjomu, kur nu to, cik paredzēts algām.

Lieki piebilst, ka NVD nav sludinājis nekādus stratēģiskos iepirkumus - nu jau integratīvos, kā tos savā Reformu plānā sauc A. Čakša, kura vēl nesen apgalvoja, ka tādi būs pilnīgi visās jomās, ka to centrā būs pacients un visas likstas tiks paredzētas un atrisinātas, jo caur jauno iepirkumu būs tikai šādi veselības pakalpojumi.

Tieši tāpat no VM nav sagaidīts likums, kas noteiktu principus un kritērijus, kā jāsadala valsts nauda valsts veselības pakalpojumiem.

Lai arī ārstniecības iestādes gada beigās cēla trauksmi par personāla trūkumu un finansējuma trūkumu, paskatoties slimnīcu darba datus, var secināt, ka slimnīcās gultas ir noslogotas tikai par 3/4 jeb vidēji 75%.

Rodas jautājums – tad kādēļ ir vajadzīgs algas pielikums, ja esošais resurss netiek pilnībā izmantots un darbs nenotiek uz pilnu slodzi?

Vai slimnīcu kartējums neparedz maksimāli izmantot esošo resursu un par to arī attiecīgi samaksāt, nevis uzturēt tukšgaitā dārgu aparatūru, telpas, personālu?

Vai varbūt ir jāmaina uzskaites sistēma un plānošana, kā to iesaka OECD, un jāvērtē darba un ārstēšanas efektivitāte, ieviešot kvalitātes kontroles sistēmu un stingru darba apjoma uzskaiti?

Lai ekonomētu resursus, slimnīcas nāk klajā ar dažādiem jauninājumiem, un šis gads nav izņēmums, - Stradiņu slimnīca no šī gada sāks detalizēti uzskaitīt personāla dīkstāvi.

Rodas jautājums – cik precīza darbaspēka laika uzskaite ir bijusi līdz šim, jo ikviens ir sastapies ar situāciju, ka mediķi darba laikā lasa lekcijas, apmāca studentus, tai skaitā ārvalstu, sastopami privātās ārstniecības iestādēs pieņemšanās un citur, tikai ne darbavietā.

Turklāt atalgojums Stradiņa slimnīcā ārstiem svārstās no noteiktās minimālās algas līdz gandrīz 10 000 eiro mēnesī, - vai arī dīkstāve tiks uzskaitīta šādā izlases veidā un atkal tas attieksies tikai uz ierindas personālu?

Ir skaidri redzams, ka nekādas reformas veselības aprūpes jomā nav notikušas, jo to neizjūt ne mediķi, ne pacienti. Ir iepludināta milzīga nauda, bet kvantitāte nevar aizstāt kvalitāti, attīstās tikai privātās medicīnas iestādes, izmantojot valsts veselības sistēmas menedžmenta trūkumu.

Tās šodien ir faktiski vienīgais glābiņš, kur saņemt kaut cik kvalitatīvu veselības aprūpi, jo arī slavētā divu grozu sistēma, kur nodokļu maksātājiem viss it kā būs un pieejamība strauji augs, pat nav sākusi darboties, veselības rādītāji mums joprojām ir pēdējā vietā ES valstu vidū un, kā redzams, problēma nav tikai finansējuma trūkums.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...