papildināts - Apgabaltiesas ēkā nostrādā signalizācija, atkārtojas "Maximas" stāsts - to neuztver nopietni
PIETIEK25.11.2013.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Šorīt pēc pulksten desmitiem trauksmes signalizācija atskanējusi Rīgas apgabaltiesas ēkā Abrenes ielā, un, neraugoties uz notikušo Zolitūdes traģēdiju, atkārtojies "Maximas stāsts" - tikai retais no ēkā esošajiem cilvēkiem nekavējoties devies ārā, dežurējošie policijas darbinieki neizpratnē raustījuši plecus, un izrādījies, ka arī tiesnešiem nav skaidrs, kas tādā gadījumā jādara.
Notikušā aculiecinieki Pietiek stāstīja, ka pēc pirmā signalizācijas trauksmes signāla gandrīz neviens no ēkā esošajiem nav meties uz izeju. Tā vietā darbinieki un apmeklētāji izbrīnā un neizpratnē raudzījušiesai cits citā, jautājot, vai un kas tagad būtu jādara.
Nekāda aktīva rīcība nav bijusi vērojama arī no ēku apsargājošajiem policijas darbiniekiem. Tikai pēc otrā un trešā signāla cilvēki sākuši pamest ēku, taču nekas nav darīts, lai tajā no jauna neienāktu cilvēki no ielas, kas trauksmes signālu nebija dzirdējuši.
Tiešiu trauksmes laikā ēkā notikušas arī vairākas tiesas sēdes, un izrādījies, ka arī tiesneši nav lietas kursā, kas šādā gadījumā būtu jādara. Tikai pēc vienas sēdes dalībnieku ierosinājuma nolemts, ka tomēr ir vērts sēdi pārtraukt.
No tiesas darbiniekiem, kuri saprotamu iemeslu dēļ nevēlējās paust savu viedokli ar savu vārdu, Pietiek noskaidroja - viņi neko nezinot ne par kādām drošības instrukcijām vai procedūrām trauksmes gadījumos. Pārskatāmā pagātnē neesot bijušas arī nekādas instruēšanas par šādām situācijām.
Ēkā atrodas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija, kā arī Rīgas pilsētas Centra rajona un Vidzemes priekšpilsētas tiesas. Kā zināms Pietiek, Centra rajona tiesas vadība pieņēmusi lēmumu darbiniekus no telpām evakuēt, bet apgabaltiesa darbu turpinājusi. Oficiālais apgabaltiesas skaidrojums faktiski sakrīt ar Maxima gadījumu - apsardze pārmeklējusi telpas un devusi slēdzienu, ka evakuācijai nav pamata.
Tiesu administrācija pagaidām nav spējusi paskaidrot, kā darbiniekiem būtu bijis jārīkojas atbilstoši drošības instrukcijām.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
