papildināts - Dombrovskim neesot nekādas daļas par ministriem, kas darba laikā apmeklē skaistumkopšanas salonus
PIETIEK07.10.2012.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim nav nekādas daļas par viņa valdības ministriem, kas darba laikā apmeklē skaistumkopšanas salonus, un viņam nekas arī nav sakāms ne par to, vai viņa vadītajā Ministru kabinetā šāda prakse ir vispārpieņemta vai šis ir tikai izņēmuma gadījums, ne par to, kā tieši Ministru prezidents rīkosies, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Šāda ir premjera reakcija uz ziņām par kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, kas 28. septembrī būtisku darba dienas daļu pavadījusi, apmeklējot skaistumkopšanas salonu.
Kultūras ministri piektdien portāls sejas.lv bija pieķēris, pašā karstākajā darba laikā dodoties uz tirdzniecības centrā Olympia esošo skaistumkopšanas salonu HairRiga, kur viņa, kā ziņoja portāls, „veica dažādas skaistumkopšanas procedūras, salonā pavadot vairākas stundas”.
To, ka salona apmeklējums tiešām prasījis vairākas stundas, Pietiek sākotnēji neoficiāli apliecināja arī salonā, gan piebilstot, ka nevarot izpaust nekādas konkrētas ziņas par savu klientu vajadzībām un izmantotajām procedūrām.
Taču pašas kultūras ministres skatījumā nelielā pastaiga darba laikā esot aizņēmusi tikai stundu un divdesmit minūtes, un ministres preses pārstāve nespēja izskaidrot, ar ko gan varētu būt izskaidrojama ievērojamā starpība Jaunzemes-Grendes un trešo personu laika aplēsēs.
Savukārt otrdien versijas jau bija mainījušās, un nu salons apgalvo, ka ministre tajā uzturējusies pat īsāku laiku nekā tā stunda un divdesmit minūtes, par ko ziņoja Jaunzemes-Grendes preses sekretāre, - ministre salonā esot uzkavējusies tikai un vienīgi vienu stundu.
Taču šī bija vienīgā skaidrā un konkrētā Jaunzemes-Grendes sniegtā atbilde uz viņai uzdotajiem jautājumiem - kādu iemeslu dēļ viņa 28. septembrī skaistumkopšanas salonu apmeklēja darba dienas laikā, cik ilgu darba dienas daļu ministre pavadīja skaistumkopšanas salonā, vai par minēto darba dienas daļu vai visu darba dienu ministre bija pieprasījusi un saņēmusi bezalgas vai apmaksātu atvaļinājumu, cik bieži ministre darba dienu izmanto šādām vajadzībām un kā ministre skaidro viņas nodokļu maksātāju apmaksātā darba laikā izmantošanu šādām personiskām vajadzībām.
Uz visiem šiem jautājumiem sniegto Jaunzemes-Grendes atbildi publicējam pilnībā:
„Ministra darbadiena savas specifikas dēļ neietilpst un nevar ietilpt Darba likumā noteiktajās 8 darba stundās - no plkst. 8.30 līdz plkst. 17, kā arī 40 stundu darba nedēļā.
Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes darbadiena visbiežāk sākas jau plkst. 7.00 un beidzas ap plkst. 21 vai pat plkst. 22 vakarā. Ministres darbadienu veido gan darba tikšanās valsts pārvaldes „oficiālajā’’ darba laikā (dalība Ministru kabineta, Saeimas frakcijas un koalīcijas sadarbības padomes sēdēs, individuālās tikšanās ar kultūras nozares profesionāļiem, ministrijas sapulces u.c.), gan arī pasākumi, kuros kultūras ministram kā reprezentatīvai un kultūras nozari pārstāvošai politiskai personai jāpiedalās arī pēc valstī noteiktā oficiālā darbalaika beigām.
Ministra darba pienākumos ietilpst arī dalība dažādu nozarei nozīmīgu pasākumu oficiālā atklāšanā, tostarp arī Latvijas reģionos: nozares balvu pasniegšanas ceremonijās, teātru pirmizrādēs, koncertu, izstāžu atklāšanās, kā arī izcilu kultūras darbinieku jubilejas un piemiņas vakaros. Ir tikai dabiski, ka ministre ar savu klātbūtni apliecina cieņu un novērtējumu izciliem māksliniekiem, piedaloties pasākumos arī brīvdienās, kas arī ir ārpus likumā noteiktā 8 stundu darba laika.
Jūsu norādītajā dienā ministre dienas lielāko daļu strādāja ar dokumentiem un pienākošos pusdienas pārtraukumu izmantoja savām privātajām vajadzībām. Plkst.17.00 ministre tikās ar sava biroja darbiniekiem, lai gatavotos svētdien un pirmdien gaidāmajai tikšanās ar triju Baltijas valstu kultūras ministriem Viļņā. Komandējumā uz Viļņu ministre devās svētdien plkst. 11.30.”
Foto no sejas.lv
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
