Iesaki rakstu: 
Pietiek publicē apkopojumu par naudas plūsmām no Krājbankas kontiem laika posmā no pērnā gada 17. novembra līdz 15. decembrim, ļaujot sabiedrībai spriest par pretrunīgi vērtētajām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) akceptētajām darbībām laikā pēc Krājbankas faktiskā kraha. Mūsu rīcībā esošās izdrukas to sākotnējā izskatā nepublicējam, sargājot Pietiek avotu anonimitāti. Ilustrācijai tiek publiskoti arī atsevišķi FKTK padomes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti maksājuma rīkojumi, kam tuvākajās dienās sekos citi. Viens no dokumentiem, ko ilustrācijai publiskojam, ir Latvenergo 30. novembra iesniegums Brazovskim, kurā lūgts pārskaitīt uzņēmuma neizpildītos maksājumus. Tas, ka vēlamā valutēšanas datuma (datums, kad nauda reāli tiek pārskaitīta no konta kontā) vietā iesniegumā atstāts tukšums, rāda, kāds haoss valdījis FKTK pārņemtajā Krājbankā un ka valutēšanas datumi, kas pēc FKTK vadības trešdienas paziņojumā apgalvotā bijusi vien "tehniska nianse", tikuši norādīti pēc neskaidriem kritērijiem.
Tikmēr FKTK ceturtdien, jau pēc tam, kad kļuva zināms, ka Saeima vēl nelems par Brazovska atkārtotu apstiprināšanu amatā, nāca klajā ar atkal jaunu skaidrojumu par šiem pārskaitījumiem. Publicējam pilnībā šo paziņojumu, kurā vēl aizvien nav minēts neviens konkrēts fakts, tikai vispārēji skaitļi un apgalvojumi:
„Publiskajā vidē nonākušais maksājumu saraksts maldina sabiedrību, jo tajā ietverti darījumi, kurus nav apstiprinājuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki. Turklāt sarakstā ietverti arī klientu valūtas maiņas darījumi un maksājumi starp Latvijas Krājbankas klientiem 2011. gada 17. novembrī, un tie nav līdzekļi, kas aizskaitīti no bankas. Tātad – šie darījumi neietekmē bankas likviditāti.
FKTK jau otrdien, 16.oktobrī, vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, kā no bankas publiskajā vidē varēja nonākt Latvijas Krājbankas maksājumu uzdevumu kopijas, kas ir konfidenciāla klientu informācija, par kuras izpaušanu ir paredzēta kriminālatbildība. Kredītiestādēm ir stingri jāievēro klientu datu konfidencialitāte. Aicinām personas, kuru dati izpausti publiskajā vidē nonākušajā sarakstā, vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumu par personu datu pretlikumīgu izpaušanu.
Kāpēc uz maksājuma uzdevumiem datums pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas?
Visiem normatīvajos aktos atļautajiem maksājumiem, kuri jāaizpilda Latvijas Krājbankas Bankas operāciju pārvaldei, jau pēc bankas darbības apturēšanas bija nepieciešams saņemt FKTK pilnvarnieku rīkojumu par iesāktā darījuma pabeigšanu. Tāpēc uz maksājuma uzdevumiem ir redzami datumi pēc bankas darbības apturēšanas, kad faktiski tika veikts pārskaitījums. Publiskajā vidē nonākušajos maksājumos norādītais valutēšanas datums (pēc bankas darbības apturēšanas) ir darījuma, kas uzsākts pirms bankas darbības apturēšanas, faktiskais izpildes datums, kad jau bija pārbaudīta tā atbilstība normatīvo aktu prasībām un pēc FKTK pilnvarnieku apstiprinājuma veikta darījumu izpilde. Tāpēc ir darījumi ar 30. novembra un pat decembra datumu, kas bija faktiskais darījumu izpildes datums.
Jāatzīmē, ka ir atsevišķi bankas klienti, kuriem no vairākiem 2011. gada 17. novembrī iesniegtajiem maksājumiem pēc to pārbaudes atbilstībai normatīvo aktu prasībām, tika izpildīts tikai viens.
No aptuveni 6,000 Latvijas Krājbankas klientu darījumiem, kas tika uzsākti no 2011.gada 17. līdz 21.novembrim, tika apstiprināti ~1,000 bankas un klientu darījumu, jo atbilda normatīvajos aktos definētajiem kritērijiem, kādos gadījumos tie jāizpilda. Laika posmā no 2011. gada 22.novembra līdz 23. decembrim minētie ~1,000 darījumi veikti par kopējo summu ~55 miljoni latu, kur viena maksājuma summa ir no 0.02 līdz 6 milj. latu. Visi FKTK pilnvarnieku saskaņotie darījumi ir likumīgi un atbilst normatīvajiem aktiem, kādos gadījumos pēc bankas darbības apturēšanas nepieciešams darījumus pabeigt:
1. Bankas uzsāktos, bet nepabeigtos maksājumus, kuru valutēšanas datums bija no 17.11.2011. līdz 21.11.2011.
2. Maksājumi bankas klientu nodrošināšanai ar ikdienas patēriņam nepieciešamajiem līdzekļiem (50 latu apmērā dienā) laika periodā no 23.11.2011. līdz 26.11.2011.
3. Bankas mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešo personu līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm.
4. Maksājumi bankas nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (algu izmaksa, telpu noma un apsaimniekošana, fiziskās drošības nodrošināšana, sakaru nodrošināšana, juridiskie pakalpojumi u.c.).
5. Darījumu atgriešana korespondentbankām - 22. novembrī korespondentbankām tika paziņots par bankas darbības apturēšanu, bet ne visas uzreiz reaģēja un pieņēma ienākošos maksājumus. Decembrī šie maksājumi tika pārskaitīti atpakaļ sūtītājam.
Laika posmā no 2011. gada 22.novembra līdz 23. decembrim veikti darījumi par kopējo summu ~55 miljoni latu. No kuriem:
~18 miljoni latu ir bankas veiktie darījumi – naudas pārskaitīšana no vairākiem korespondentkontiem uz vienu, skaidras naudas līdzekļu izņemšana no Latvijas Bankas Latvijas Krājbankas bankomātu tīkla un filiāļu nodrošināšanai ar skaidro naudu līdz 50 latiem dienā, pirms ierobežojumu noteikšanas uzsākto, bet
nepabeigto norēķinu karšu darījumu pabeigšana, pēc bankas licences apturēšanas saņemto maksājumu atgriešana sūtītājiem, kā arī maksājumi bankas nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
~37 miljoni latu klientu veiktie darījumi (valutēšanas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011), kurus bankai bija jāizpilda līdz darbības apturēšanai, bet ko tā nepaspēja izpildīt lielā darījumu skaita dēļ, kā arī bankas turējumā esošo un tās mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešajām personām piederošo līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm.”
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
