papildināts - Kampars sarunājis jaunas muļķības, šoreiz - Vācijā

Iesaki rakstu:

„Vidējā mēneša alga Latvijā ir 600 eiro neto,” – ar šādu skaitli Kampars laikrakstam skaidrojis iemeslus, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti darba piedāvājumos Vācijā. Taču izrādās, ka šo Vācijas izdevumam nosaukto skaitli Kampars vienkārši „pagrābis no griestiem”, - tas neatbilst ne oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ne arī citu analītiķu aprēķiniem.

Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie dati, 2010. gada decembrī Latvijā vidējā darba alga mēnesī bija 479 lati bruto – tātad aptuveni 331 lats jeb 472 eiro neto. Savukārt šā gada aprīlī publicētajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā minēts, ka 2010. gada pēdējā ceturksnī vidējā neto mēnešalga Latvijā bija tikai 460 eiro – gandrīz par ceturto daļu mazāka nekā Kampara nosauktā (Igaunijā – 654 eiro, Lietuvā – 478 eiro).

Kampars piektdien tā arī neatbildēja uz Pietiek jautājumu, kur viņš ir ņēmis datus par 600 eiro vidējo neto mēnešalgu, ko minējis intervijā Frankfurter Allgemeine Zeitung. Tā vietā viņš norādīja uz Pietiek jau minētajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuros ir runa par vidējo bruto algu Latvijā. Uz jautājumu, no kurienes viņš ņēmis intervijā minēto 600 eiro neto algu, Kampars pretēji rīta pusē solītajam neatbildēja. Taču tas netraucēja ministram atbildi beigt ar vārdiem: „Aicinu, informējot sabiedrību, izmantot objektīvus datus, kuri ir publiski pieejami.”

Šajā intervijā Kampars šos datus min reizē ar savu pārliecību saistībā ar Latvijas iedzīvotāju interesi par Vācijas darba tirgu: „Tas mani neuztrauc, jo es uz to raugos no globālākas perspektīvas. Mums Eiropā ir jābūt atvērtiem tirgiem, arī darbaspēka jomā. Citādi ilgtermiņā mēs nespēsim konkurēt ar tādām stiprām valstīm kā Ķīna un Brazīlija.”

Vācu laikraksta korespondents Kamparam gan ieminējies, ka pēdējos divos krīzes gados emigrējuši 40 tūkstoši latviešu, - vai Vācijā pēc 1. maijā gaidāmās darba tirgus atvēršanas neesot gaidāms liels viesstrādnieku pieplūdums. Taču Kampars uz šo jautājumu ir paziņojis, ka Vācijā esot gaidāms ārkārtīgi niecīgs latviešu viesstrādnieku skaits.

„Vāciešiem nav pamata baidīties no latviešiem. Uzņēmēji Latvijā tāpat kā Vācijas uzņēmēji žēlojas, ka viņi bieži nevar atrast kvalificētus darbiniekus. Mums cilvēki ir jāapmāca labāk – un tā visā Eiropā. Mēs esam vienisprātis ar Vācijas Darba ministrijas prognozi, ka gada laikā uz Vāciju no visām astoņām ES valstīm emigrēs ne vairāk kā 100 tūkstoši cilvēku un no Latvijas iebraukt gribēs tikai 1000 – 2500 cilvēku. Turklāt imigranti pēc dažiem gadiem bieži atgriežas atpakaļ, un tad viņi ir labāk izglītoti nekā pirms tam,” Vācijas izdevumam apgalvojis Kampars.

Skaidrojot izteikumus par 1000-2500 gaidāmajiem latviešu viesstrādniekiem gada laikā, Kampars Pietiek atsaucās nevis uz kādu viņa vadītās ministrijas vai citas Latvijas iestādes pētījumu, bet gan uz Vācijas Darba un Sociālo lietu ministrijas prognozi.

Savukārt pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas par putrošanos ar algu apjomu Kampars sniedza šādu atbildi (publicējam to pilnībā un bez korekcijām):

"Intervijā vācu žurnālistam minēju vidējo darba algas lielumu pēc CSP datiem un neesmu veicis izmeklēšanu, kāpēc publikācijā tā tika traktēta kā ”neto” alga. Pie tam, diez vai vācu žurnālistam un lasītājiem šī nianse ir pati nozīmīgākā informācija, ko viņi bija vēlējušies iegūt. Ceru, šī atbilde ir pietiekami precīzi noformulēta.
Vēl būtu ārkārtīgi pateicīgs, ja Jūs kā žurnālists tomēr ņemtu vērā elementārus profesionālas žurnālistikas pamatprincipus. Atbildot uz Jūsu īsziņu operatīvi un skaidri norādīju, ka informācija tiks sniegta jau tuvākajā laikā. Diemžēl, tas netraucēja Jums publicēt rakstu pirms šā komentāra saņemšanas.
Intervija laikrakstam FAZ notika manas nesenās vizītes Vācijā ietvaros. Vizītes laikā aicināju amatpersonas uz ciešāku sadarbību ar Latviju, kā arī uzrunāju ietekmīgas finanšu institūcijas par sadarbību un biznesa pārstāvjus ar aicinājumu investēt. Viens no nozīmīgākajiem sarunu tematiem ar Vācijas Ekonomikas ministriju un finanšu nozares pārstāvjiem bija Latvijas iecere izveidot vienotu attīstības institūciju, kas sniegtu dažāda profila atbalstu uzņēmējiem to darbības attīstībai. Ņemot vērā, ka Vācijā veiksmīgi darbojas vairākas šāda veida institūcijas, kā piemēram, Berlīnes Investīciju banka, Vācijas attīstības banka KfW Bankengruppe, Latvija ir ieinteresēta apgūt Vācijas pieredzi attīstības institūcijas pamatprincipu izstrādē.
FAZ, manuprāt, objektīvi bija centusies analizēt situāciju, akcentējot nozīmīgākos virzienus LV-DE attiecību perspektīvā. Savukārt, Latvijas iekšējā diskusijā, koncentrējoties uz detaļām, kas izrautas no konteksta un atspoguļotas nekorekti, manuprāt, mēs rīkojamies pēc principa „jo sliktāk Latvijai, jo labāk”. Ceru, ka tas nav Jūsu publikācijas mērķis."

Savukārt Kampara padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa interviju ir atspoguļojusi šādā aprakstā, ko tāpat publicējam pilnībā:

„Ekonomikas ministrs aicina vācu investorus darboties Latvijas eksporta nozarēs un aktualizē darba spēka kvalifikācijas jautājumus

Latvijas ekonomika pakāpeniski, taču pārliecinoši atgūstas no krīzes un to sekmē ekonomikas struktūras maiņa no iekšējā patēriņa uz eksportu, vienlaikus aktuāli risināma problēma ir kvalificēta darbaspēka trūkums, tā intervijā, kas vakar, 28.aprīlī publicēta Vācijas laikrakstā Frankfurter Allgemaine Zeitung, norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ministrs norāda, ka bezdarba līmenis Latvijā pakāpeniski sarūk, tomēr vidējā bruto alga, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2010.gada nogalē bija ap 600 eiro, kas ir ievērojami zemāka nekā Rietumeiropas valstīs, tādēļ ir saprotama Latvijas iedzīvotāju interese par darba iespējām citviet Eiropā, piemēram, Vācijā, kuras darba tirgus tiks atvērts no 1.maija.

Ministrs uzskata, ka darba spēka kustība jāskata globālākā mērogā – Eiropas spēja nodrošināt atvērtu un vienotu iekšējo tirgu ir tieši saistīta ar eiropiešu konkurētspēju ilgtermiņā, tāpat vienota iekšējā tirgus principu ievērošana pakāpeniski izlīdzinās atalgojuma atšķirības dažādās Eiropas valstīs.

Vācijas Darba un Sociālo lietu ministrija prognozējusi, ka pēc 1.maija Vācijas atvērtā darba tirgus iespējas vēlēsies izmantot aptuveni 100 tūkstoši austrumeiropiešu, to vidū darba meklētāju skaits no Latvijas nav paredzams lielāks par 1000 līdz 2500 cilvēkiem gadā. Ministrs intervijā izsaka cerību, ka cilvēki, kuri, pēc dažiem Vācijā nostrādātiem gadiem, atgriezīsies Latvijā, būs ieguvuši jaunu pieredzi un kvalifikāciju.

A.Kampars jau vairakkārt norādījis, ka kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšana ir viena no nozīmīgākajām reformām, kas akūti nepieciešama Latvijā un veicama, Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijām sadarbojoties ar uzņēmējiem. A.Kampars intervijā norāda, ka līdzīgi kā Latvijā, arī uzņēmēji Vācijā izjūt kvalificēta darba spēka trūkumu, tādēļ neatliekami jārisina jautājumi, kas saistīti gan ar profesionālās izglītības kvalitāti, gan darbinieku pārkvalificēšanās iespējām.

„Patlaban Latvijas valdībai ir divas prioritātes – izveidot sabalansētu budžetu un radīt investīcijām un uzņēmējdarbībai, īpaši eksportējošajās nozarēs, labvēlīgu vidi. Statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi tādās nozarēs kā kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, ķīmija un metālapstrāde palielinās un pat pārsniedz pirmskrīzes līmeni. (..) Valdības politikas rezultātā ir apturēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums no -18% 2009.gadā līdz aptuveni 0% 2010.gadā. Turpmākajos divos gados prognozējam IKP izaugsmi par 3,5 – 4,5%. Stabilizējoties situācijai ekonomikā, mainīsies arī atalgojuma līmenis, kas celsies atbilstoši darba produktivitātei,” intervijā norāda ministrs.”

Pilns intervijas teksts vācu valodā lasāms šeit: http://bit.ly/lFpcaH

Seko mums