Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ceturtdien saņemts iesniegums ar lūgumu izvērtēt Ventspils brīvostas valdes locekļa Aivara Lemberga (attēlā kopā ar vēl vienu brīvostas valdes locekli - Didzi Ošenieku) iespējamo atrašanos interešu konfliktā, 14. novembrī piedaloties lemšanā par 717 tūkstošu latu vērtu dīzeļdegvielas iepirkumu no firmas Baltimar VT, kurā kapitāldaļas pieder Lemberga dēlam un znotam. Par to Pietiek informēja iesnieguma autora - par ostu pārraudzību pēc likuma atbildīgās Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. 

Pēc Pietiek informācijas tiesībsargājošo iestāžu uzmanību jau piesaistījis arī apstāklis, ka saistībā ar šo balsojumu tikuši grozīti Ventspils brīvostas valdes sēžu protokoli, un arī tas drīzumā var kļūt par izmeklēšanas priekšmetu. Tāpat visticamāk tiks prasīti paskaidrojumi no pārējiem brīvostas valdes locekļem, kuru publiski izskanējušās liecības par to, vai Lembergs piedalījies balsojumā, jau pašlaik nesakrīt.

SM juristu sagatavotajam iesniegumam pievienoti arī divi pretrunīgi valdes sēžu protokoli - pirmais, kurā parādās, ka visi klātesošie valdes locekļi piedalījušies balsojumā par iepirkumu no Baltimar VT, tostarp arī Lembergs, un otrais, jau Ventspils mēra labotais protokols, saskaņā ar kuru viņš balsojumā nav piedalījies. 

23. novembra valdes sēdes protokolā post factum parādījusies piezīme ar Lemberga lūgumu norādīt, ka brīvostas valdes sēdes 14. novembra protokolā nav minēts: viņš neesot piedalījies balsojumā par dienaskārtības 3. punktu (pilnvarojumu pārvaldniekam slēgt līgumu ar Baltimar VT). Šis Lemberga labotais protokols jāparaksta visiem valdes locekļiem, apstiprinot, ka Lembergs saka taisnību. Tādā gadījumā pozīcija par Lemberga rīcību no "neatceros, vai balsoja" uz "atceros, ka nebalsoja" būs jāmaina vairākiem Pietiek aptaujātajiem valdes locekļiem. To paguvis izdarīt pats Lembergs, kurš 27. novembrī aģentūrai LETA apgalvoja, ka neatceras, vai balsojis par šo jautājumu. Viņš arī nezinot, kuros uzņēmumos viņa dēlam un znotam pieder kapitāldaļas. Viņam pašam Baltimar VT daļas nepiederot. Tagad no Lemberga labotā protokola izriet, ka viņš tomēr atcerējies, kā rīkojies 14. novembra sēdē - proti, nav balsojis.

Pašlaik vairumu brīvostas valdes locekļu, tostarp tos, kuri tajā deleģēti pārstāvēt valsts intereses, skāris atmiņas zudums - vairākas Pietiek aptaujātās amatpersonas spēj labākajā gadījumā atcerēties, ka Lembergs piedalījies lēmuma pieņemšanā diskutējot, bet ne to, vai viņš balsojuma laikā "cilājis roku". "Neatceros" un "nezinu" ir biežāk dzirdamās atbildes, ko par 14. novembra valdes sēdes balsojumu sniedz Ventspils pašvaldības nozīmētie valdes locekļi Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks (visi trīs ir arī Lemberga kā Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieki).

Fragmentāri todienas lēmuma pieņemšanu atceras valdības apstiprinātie valdes locekļi Antons Vjaters (Vienotība) un premjera Valda Dombrovska (Vienotība) juridiskā padomniece Sandra Bukane. To, ka Lembergs balsojumā piedalījās, uzsver pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) virzītais valdes loceklis Ģirts Kronbergs, bet SM virzītā valsts sekretāra Anrija Matīsa atbilde ir bijusi juridiski korekta: "14. novembra valdes sēdes protokols ir apstiprināts 23. novembra sēdē un nav atzīmes, ka kāds ir atturējies".

Abās lielajās brīvostās - Ventspilī un Rīgā - valžu sēdes tiek protokolētas pēc viena standarta: "nolēma", seko lēmuma sauss izklāsts un pats balsojums netiek ieprotokolēts izņemot gadījumu, ja kāds no valdes locekļiem balsojis pret, atturējies, vai norādījis, ka kādu iemeslu dēļ balsojumā nepiedalās.

Finanšu ministrijas virzītā Ventspils brīvostas valdes locekle Sandra Bukane, norādot, ka šobrīd neatrodas Latvijā, iesākumā nevēlējās sniegt atbildes par Lemberga rīcību 14. novembra sēdē pirms nebūs iepazinusies ar laboto sēdes protokolu, kas datēts ar nedēļu vēlāk. Pēc atkārtota lūguma pateikt tikai to, ko atceras, Bukane sniedza daļēju atbildi, no kuras izriet, ka Lembergs diskutējis lēmuma pieņemšanas gaitā, nav balsojis pret, bet konkrēti nepasakot, ka Lembergs ir balsojis. "Es parasti koncentrēju uzmanību uz izskatāmā jautājuma būtību un domāju par savu balsojumu konkrētā jautājumā. Lembergs bija sašutis par SIA Sumata atteikumu slēgt līgumu, neviens no valdes locekļiem nebija pret atļauju slēgt līgumu ar Baltimar," īsziņā nosūtītā atbildē norādīja Bukane.

To, ka Lembergs diskutējis lēmuma pieņemšanas gaitā, atceras, bet to, vai viņš balsojis, palaidis garām Ekonomikas ministrijas vēl ministra Arta Kampara (Vienotība) laikā virzītais valdes loceklis Antons Vjaters. "Atceros, ka Lembergs asi diskutēja, bet pie roku cilāšanas tiešām nepievērsu uzmanību, vai viņš balsoja. Lembergs bija sašutis, ka Sumata atsakās parakstīt līgumu, tādēļ man īsti tas stāsts neiet kopā, jo Baltimar viņš nelobēja. Ja tas bija teātris, tad labs teātris. Mani arī izbrīnīja Sumatas iesniegums, jo viņi rakstīja, ka atsakās un aicina parakstīt līgumu ar otrās vietas ieguvēju - ja tu atsakies, tad ej, kādas tev tiesības norādīt, ar ko jāparaksta līgums?" telefonsarunā klāstīja Vjaters, kurš 14. sēdes notikumu restaurācijai ielūkojies savās piezīmēs.

Vjaters pieļauj, ka Lembergs varējis nobalsot par pilnvarojumu slēgt līgumu ar dēlam un znotam piederošo Baltimar VT, jo Ventspils mērs, iespējams, nav spējis izsekot visam garajam uzņēmumu sarakstam, kuras minētas prokuratūras celtajās apsūdzībās. "Man jau liekas, ka Lembergs nemaz nezināja, ka nevar balsot. Tai Ventspilī jau tik daudz to interešu konfliktu, ka es nebrīnos, ka viņam, cilvēkam, sajūk. Es pats sev no apsūdzības [ko Lembergam izvirzījusi prokuratūra Rīgas apgabaltiesā iztiesājamajā tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā] esmu izrakstījis firmas, lai būtu lietas kursā. Bet man [Ventspils brīvostas valdes 14. novembra sēdē] nekādas saprašanas nebija, kam Baltimar pieder," skaidroja Vjaters.

Ventspils pašvaldības virzītais brīvostas valdes loceklis Jānis Vītoliņš arī neatceras, vai Lembergs piedalījies balsojumā, un par atskaites punktu aicina ņemt to, kā notikušo atceras pats Lembergs. "Nu, es nevaru jums atbildēt, nevaru atcerēties, jo ir ļoti daudz jautājumu. Es domāju, ka nē [nebalsoja], bet tas jāprasa pašam Lemberga kungam, zinu, ka viņam bija diskusijas ar protokola rakstītāju un viņš precizēja savu balsojumu," skaidroja Vītoliņš, uzsverot, ka 14. novembra sēdes protokols, kurā nav atzīmes, ka Lembergs nav piedalījies balsojumā, vēl nav stājies spēkā un 23. novembra sēdes protokolā Lembergs lūdzis iekļaut attiecīgu precizējumu. Konfrontēts ar Vjatera un Bukanes atzīto, ka Lembergs aktīvi apspriedis dienaskārtības jautājumu par dīzeļdegvielas iepirkuma līguma slēgšanu, Vītoliņš uzsvēra, ka "piedalīties lēmuma pieņemšanā nav tas pats, kas balsot".

Cits Ventspils pašvaldības virzītais brīvostas valdes loceklis Didzis Ošenieks  neatceras ne to, ka Lembergs būtu piedalījies diskusijā lēmuma pieņemšanas gaitā, ne to, vai Lembergs par to balsojis. "Neatceros. Kā es te tagad, kabinetā sēdēdams, varu to atcerēties? Es tādu diskusiju neatceros. Es neesmu iepazinies ar 23. novembra protokolu," atbildēja Ošenieks. Viņš vienīgais no brīvostas valdes arī bijis iepirkuma komisijā, kas vispirms uz brīvostas valdi virzīja lēmumu par līguma slēgšanu ar zemāko cenu piedāvājušo dīzeļdegvielas piegādātāju SIA Sumata, bet pēc tās atteikšanās no vairāk nekā 700 tūkstošu latu vērtā līguma, ar otrās vietas ieguvēju SIA Baltimar VT.

"Dīvaini, ka Sumata nezinamu iemeslu dēļ atteicās. Varbūt saprata, ka nevar tādu daudzumu dīzeļdegvielas biržā nopirkt vai kā," spriež Ošenieks. Tas, ka Sumata atteikuma iesniegumā brīvostu mudina slēgt līgumu ar Baltimar VT, "neko nenozīmējot", "firma var daudz ko norādīt, mēs lēmām likuma ietvaros". Ar Lembergu viņš iepirkumu neesot apspriedis: "Viennozīmīgi, nē. Kādā sakarā lai es tadas lietas apspriestu?" Arī to, kam pieder Baltimar VT, Ošenieks neesot zinājis: "Nē, man tas nav jāzina, kam pieder daļas Baltimarā vai Sumatā."

Pietiek jau rakstīja, ka cits Ventspils brīvostas valdes loceklis, par Lemberga labo roku uzskatītais Guntis Blumbergs, satikts pie Saeimas, dodoties uz zaļo zemnieku frakciju, no atbildes izvairījās vispār, sev ierastajā manierē izsaucoties: "Jūs gan jautājumus uzdodat, es no tā neko nezinu!" un pārejot ielas pretējā pusē, izvairoties no tālākas iztaujāšanas. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, kurš nav valdes loceklis, bet piedalās valdes sēdēs, bija piesardzīgs - lai atbildētu, vai Lembergs piedalījies balsojumā par līguma slēgšanu ar Baltimar VT, viņam esot jāieskatās sēdes protokolā.

Lēmums atļaut Ventspils brīvostai slēgt līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju SIA Sumata Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pieņemts 19. septembrī, un paredzamā līguma summa bija 707 136 lati. Pēc tam, kad firma no līguma pēkšņi atteikusies, IUB 6. novembrī pieņēmis lēmumu ļaut brīvostai slēgt līgumu ar Baltimar VT jau par 717 588 latiem. Par to 14. novembra sēdē lēma Ventspils brīvosta, pilnvarojot pārvaldnieku Sarmuli slēgt iepirkuma līgumu.

17,42% SIA Baltimar VT kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft informāciju kontrolē Lembergu ģimene  - pa 8,71% firmā pieder Anrijam Lembergam un Ventspils mēra znotam Jānim Austriņam, kurš tikai šā gada 14. februārī tās ieguva no savas sievas Līgas Lembergas. 2007. gada 22. jūnijā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas lēmumu tika uzlikts arests Anrijam Lembergam piederošajām kapitāldaļām SIA Baltimar VT, bet 2010. gada jūnijā tas ticis atcelts. Arests ticis uzlikts saistībā ar tā dēvēto Lemberga lietu, kurā blakus tēvam uz apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā sēž arī Anrijs Lembergs. Līdz 2005. gadam gandrīz tik - 17,39% Baltimar VT kapitāldaļu piederēja pašam Lembergam. Savulaik līdz pat 2007. gadam starp firmas dalībniekiem pastarpināti un pa tiešo bija arī citi bijušie Lemberga kompanjoni - Olafs Berķis, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...