Iesaki rakstu: 
„Tas tā bija, bet mēs to nelūdzām,” ir kāda aizejošā prezidenta Valda Zatlera komandas cilvēka atbilde uz jautājumu, vai politikas kuluāros plaši apspriestā Maskavas labvēlība Zatlera pārvēlēšanai bijis Rīgas pils apzināti izmantots „slepenais ierocis”.
Zvans no Kremļa administrācijā ietekmīgā baņķiera Pjotra Avena, Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova viesošanās un pastiprināta labvēlības izrādīšana Zatlera pārvēlēšanai, tādu ar Krievijas biznesu saistītu ietekmīgu pašmāju spēlētāju kā Zatlera ārštata padomnieka Vasilija Meļņika lobijs – vai tas viss ir bijis jeb ir tikai politikas kuluāros dzimušas baumas, Saskaņas centra (SC) līderis Jānis Urbanovičs Pietiek atsakās jebkādi komentēt.
Par to, ka dažādos kontaktos jūtams Maskavas atbalsts Zatlera pārvēlēšanai, Rīgā runāja jau agrā pavasarī, bet tolaik avoti Rīgas pilī to aktīvi noliedza. Arī tagad, jau vairāk nekā nedēļu kopš prezidenta vēlēšanām, atzīstot, ka šādas aktivitātes ir bijušas, kāda Zatleram tuvu stāvoša persona Pietiek uzsvēra: „Tas tā bija, bet mēs to nelūdzām."
Uz Zatlera komandas līdzdalību „Maskavas kārts” izspēlēšanā varētu norādīt prezidenta ārštata padomnieka sadarbībai ar uzņēmējiem, miljonāra Vasilija Meļņika iesaistīšanās kuluāru sarunās. Meļņiks ir personiski pazīstams ar Kremlī ietekmīgo Alfa bank īpašnieku, miljardieri Pjotru Avenu, kuru Latvijā interesē dažādi biznesa projekti un līdz ar to arī Zatlera prezidentūras īstenotais „konstruktīvo attiecību” kurss ar Maskavu. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs Pietiek ar šādiem jautājumiem mudināja vērsties pie paša Meļņika, komentārus nesniedzot. Kad prezidenta vēlēšanu priekšvakarā izplatījās runas par Meļņika aktīvu iesaisti Saskaņas centra balsu meklēšanā, Rīgas pils tās nodēvēja par baumām.
Neoficiāla informācija no avotiem SC liecina, ka Meļņiks pirms prezidenta vēlēšanām ticies ar vienu no SC iekšējām autoritātēm Saeimas deputātu Sergeju Dolgopolovu, aicinot izmantot viņa ietekmi, lai pārliecinātu kolēģus frakcijā, ka jāatbalsta Zatlera pārvēlēšana. Pirmdien paša Meļņika apstiprinājumu vai noliegumu Pietiek iegūt neizdevās – viņš uz zvaniem un īsziņām neatbildēja. Bet Dolgopolovs kategoriski noliedza, ka ar Meļņiku pārspriedis ar prezidenta vēlēšanām saistītus jautājumus. „Es ar Vasiliju Meļņiku neesmu ticies kopš Haima Kogana bērēm [18. maijā], un tur mēs šādas lietas neapspriedām. Vispār pēdējā mēneša laikā neesmu ar Meļņiku pārspriedis nekādas politiskas lietas, kas stāvētu tuvu Zatlera pārvēlēšanai vai Bērziņa ievēlēšanai,” Pietiek teica Dolgopolovs.
Otrdien Meļņiks Pietiek atzvanīja un jebkādas baumas kategoriskā tonī noliedza: "Jūs mani redzējāt staigājam ar koferīti? Tie, kuri kuluāros izplata baumas, redzēja?" Ar Dolgopolovu viņš esot ticies Kogana bērēs un par politiku, protams, šādā situācijā neesot runājis. Jautāts, vai ar SC politiķiem vispār ir pirms prezidenta vēlēšanām apspriedis Zatlera izredzes, mudinot balsot par viņu, Meļņiks skaidru atbildi nesniedza, atjautājot: "Kāpēc ar SC? Varbūt ar citiem politiķiem?" "Es kuluāros nekad neslēpjos, ja runāju, tad runāju atklāti," apgalvo Meļņiks.
Pēdējais politiķis, ar kuru viņš īsi pirms Valsts prezidenta vēlēšanām apspriedis gaidāmo balsojumu, bijis nu jau jaunievēlētais valsts galva Andris Bērziņš. Pēc Meļņika domām, nekādas krasas izmaiņas Latvijas attiecībās ar Krieviju pēc prezidenta maiņas nav gaidāmas. Nekādu reakciju no biznesa partneriem Krievijā vai ietekmīgiem Maskavas politiķiem viņš kopš Bērziņa ievēlēšanas neesot jutis. "Es Kremlī neesmu bijis," puspajokam teica Meļņiks.
Jautāts, vai pirms Valsts prezidenta vēlēšanām no kontaktpersonām Maskavā jutis rūpes par Zatlera pārvēlēšanu, Meļņiks norāda, ka tur valdījusi pārliecība, ka prezidents netiks nomainīts. "Visi bija mierīgi un nekādas pārrunas nebija, visi domāja, ka Zatleru ievēlēs, jo liela mēroga cilvēki nesaprot mūsu iekšējās spēles. Jābeidz domāt, ka Latvija ir pasaules naba." Uz jautājumu, vai uz Zatlera pārvēlēšanas vēlamību viņam ir norādījis Avens, Meļņiks atbildēja: "Es neatceros."
Zatlera prezidentūras laika attiecības ar Krieviju, ko raksturo prezidenta oficiālā vizīte Kremlī, tiek dēvētas par „saprātīgākajām pēdējo 20 gadu laikā”. Tādēļ neoficiālā līmenī politiskajā procesā iesaistītie atzīst – Krievijas labvēlība Zatlera pārvēlēšanai kā zināmam garantam šī kursa turpināšanai bijusi jūtama. Kuluāru izteikumi pirms prezidenta vēlēšanām liecināja, ka cerības uz to liek arī Zatlera atbalstītāji no Vienotības.
Kādēļ SC līderi nerespektēja Maskavas viedokli un visticamāk nobalsoja par Zatlera konkurenta Andra Bērziņa ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā? Ir atšķirīgas versijas. Viena no tām - ka Maskavas attieksme attiecībās ar Latviju un konkrēti par Zatlera lomu nav viendabīga. Līdz ar to SC līderiem bijis viegli izmantot „caurumus” Kremļa pozīcijā un, nenobalsojot par Zatleru, nesabojāt attiecības ar ietekmīgiem „draugiem Maskavā”.
Otra versija, kas tikai papildina pirmo, attiecas uz Rīgas pils taktiku kuluāros sarunās ar SC. Oficiāli neapstiprināta informācija liecina, ka Meļņika vēršanās pie atsevišķiem SC politiķiem, nevis pie Urbanoviča personiski, ir bijusi nesaskaņota pašdarbība, kas izraisījusi apvainošanos. SC frakcijā Saeimā valda strikta hierarhija, un rūdīti kuluāru spēlētāji zina, ka jebkāda taktikas saskaņošana balsojumos iespējama tikai, vēršoties pie Urbanoviča. Zaļie zemnieki, kuru kandidāts Bērziņš tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā, šo būtisko niansi bija ņēmuši vērā. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas no avotiem Zaļo un zemnieku savienības spicē, ar SC pilnvarots runāt par prezidenta vēlēšanām bijis tikai personiski Aivars Lembergs, kuram ir lieliskas attiecības ar Urbanoviču.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
