papildināts - RP un "Vienotība" pašvaldību vēlēšanās varētu veidot kopīgus sarakstus, neizslēdz Zatlera nobīdīšanu „malā”
PIETIEK04.06.2012.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Eksprezidenta Valda Zatlera pērn vasarā izveidotā Reformu partija (RP) un partija Vienotība pēc gada gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās atsevišķās pašvaldībās, tostarp Rīgā varētu veidot kopīgus sarakstus. Tiesa, noprotams, ka saistībā ar šādu iespējamību valdības koalīcijas valdošās partijas Vienotība līderi izvirza savus noteikumus, uzstājot uz Zatlera nobīdīšanos „malā”, tas ir, aiziešanu no RP līdera un vadītāja amata. Viņš pats šo noteikumu īstenošanu pirmdien padarīja vēl vieglāku, publiski paziņojot par attālināšanos no partijas vadības uz vairākiem mēnešiem veselības problēmu dēļ.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, jau kopš maija vidus abu partiju tā saukto „kodolu” līmenī norit neoficiālas sarunas par RP un Vienotības iespēju veidot kopīgus deputātu sarakstus nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Galvenais akcents tiekot likts uz Rīgas domi, taču nojaušams, ka par abu partiju apvienoto sarakstu tiek diskutēts arī attiecībā uz Ventspils domi un vēl vairāku citu novadu pašvaldībām.
Kā Pietiek norādījuši vairāki RP un Vienotībai tuvi avoti, jau maijā sākto abu partiju „kodolu” neformālajās sarunās par saplūšanu klupšanas akmens līdz šim bijis Zatlers, kurš Vienotības līderu ieskatā tiekot vērtēts kā vājš partijas līderis. Turklāt šo Vienotības līderu sajūtu pastiprinot arī fakts, ka RP „kodola” un arī RP biedru vidū Zatlera spējas vadīt partiju netiek vērtētas pārāk augstu. RP iekšienē jau ilgāku laiku „rūgstot” neapmierinātība par Zatleru kā partijas līderi un arī partijas spēju pildīt vēlētājiem dotos solījumus.
Līdz ar to līdz pirmdienai neoficiāli netika izslēgti divi scenāriji. Viens no tiem paredzēja, ka Zatlers tuvāko mēnešu laikā varētu atkāpties no RP līdera amata, viņa vietā stājoties ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. Tieši viņš neoficiāli tiek minēts kā daudz pieņemamāks RP vadītājs, kurš arī sarunās ar Vienotības līderiem varētu vienoties par abu partiju kopīgu sarakstu pašvaldību vēlēšanām. Savukārt otrs scenārijs paredzēja Zatlera aiziešanu gan no partijas, gan no Saeimas un deputāta mandāta nolikšanu.
Tiesa, kā ticamākais kuluāros tika minēts pirmais scenārijs, kas paģēr tikai Zatlera atkāpšanos no RP līdera amata, un līdz ar pirmdienas RP vadības lēmumiem tas arī faktiski jau noticis. Līdz ar to tagad sarunas par kopēju sarakstu veidošanu var risināties daudz "labākas sapratnes" gaisotnē, Pietiek atzina kāds no Vienotības vadības pārstāvjiem.
Oficiāli skaidrība par to, vai RP un Vienotība gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās veidos kopīgus sarakstus, gan varētu būt ne ātrāk kā vasaras vidū.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.