papildināts - Siliņas versija par ienākumiem ticama, vīram varēja būt nepieciešamais miljons; atklājas - viņš savulaik tiesāts par kukuļdošanu
L. Lapsa27.10.2011.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Turīgās Saeimas deputātes, Zatlera reformu partiju pametušās Elīnas Siliņas oficiālais skaidrojums, ka pie iespaidīgajām uzkrātajām summām viņa esot tikusi, veiksmīgi noguldot bankas depozītā vīra uzkrājumus, ir ticama: Pietiek apkopotie dati rāda, ka viņas uzrādītajam dzīvesbiedram – uzņēmējam Andrim Treijam patiešām varēja būt likumīgā un uzskatāmā ceļā ieguldāmais aptuveni miljons latu un pat lielāki uzkrājumi. Tiesa, vienlaikus atklājies, ka Treijs 2008. gadā notiesāts ar reālu cietumsodu par ceļu policijas kukuļošanu.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 1973. gadā dzimušais Andris Treijs ir plašākai sabiedrībai mazpazīstams, taču savā – būvniecības un nekustamo īpašumu jomā pietiekami labi zināms uzņēmējs.
Pašlaik viņš ir tikai SIA Sarkanās klintis valdes loceklis, bet ir bijis gan būvkompānijas RBSSKALS valdes loceklis, gan pārvaldes institūciju pārstāvis vēl lielā skaitā uzņēmumu – gan SIA RBSSKALS Serviss padomes priekšsēdētāja vietnieks, gan SIA FORA Development padomes loceklis, gan SIA Baltic International Construction Partnership padomes priekšsēdētāja vietnieks, gan SIA RBSSKALS Būvsabiedrība un SIA RBSSKALS Būvvadība padomes priekšsēdētāja vietnieks, gan SIA Ostas skati padomes priekšsēdētājs, gan SIA Darbaspēka aģentūra padomes priekšsēdētāja vietnieks, gan SIA Bamtec Baltics padomes priekšsēdētājs, gan SIA D.A.K. nami padomes loceklis u.c.
Treijam, kā rāda Lursoft datu bāze, pašlaik pieder kapitāldaļas SIA Sarkanās klintis (100%), SIA EKO Stikls (15,86%) un SIA Damma (26,57%). Pašlaik Treijam oficiāli nepieder neviens nekustamais īpašums, taču redzamākos ienākumus viņam gados pirms ekonomiskās krīzes sākuma devuši tieši darījumi ar nekustamajiem īpašumiem.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, iespaidīgu darījumu Treijs veicis 2006. gada novembrī: kopā ar Juri Mūrnieku pārdodot 2/7 no 3694 kvadrātmetru zemesgabala ar namīpašumu Rīgā, Vecāķu prospektā 193, viņi divatā no nekustamo īpašumu jomā tolaik pazīstamā uzņēmēja Bruno Veidemaņa saņēmuši 1,69 miljonus latu.
Savukārt vairāk nekā hektāru lielu zemesgabalu Rīgā, Vecāķu prospektā Treijs kopā ar Mūrnieku divos darījumos 2007. gada janvārī tam pašam Bruno Veidemanim un viņa kompanjonam Sergejam Degiļam pārdevuši, kopā saņemot vairāk nekā 514 tūkstošus latu.
Šie divi darījumi vien, ņemot vērā nelielās summas, par kādām Treijs ar kompanjonu šos īpašumus iegādājušies, Siliņas dzīvesbiedram devuši vairāk nekā miljonu latu tīrās peļņas.
Ar šo miljonu varētu būt pieticis, lai, to 2009. gadā noguldot latu depozītos, procentos tiešām saņemtu Siliņas minētos 197 tūkstošus latu, par kuriem viņa ceturtdien izplatītajā skaidrojumā par saviem finanšu avotiem raksta:
„Precizēju, ka manas finansiālās labklājības avots ir veiksmīgi bezskaidrās naudas darījumi, izmantojot dažādus finanšu instrumentus. Piemēram, 2009. gadā, kad dēļ spekulācijām ap lata devalvāciju tirgū bija augstas LVL depozītu likmes, es ieguldīju savus un dzīvesbiedra uzkrājumus LVL depozītos, kuru gada likmes pārsniedza 20%, tādējādi nopelnot 197,767.70 LVL.”
Saskaņā ar Siliņas iesniegto priekšvēlēšanu deklarāciju viņai bankās glabājas nepilni 300 tūkstoši latu un vairāk nekā 311 tūkstoši eiro, savukārt viņas parādsaistības ir 288 tūkstoši eiro un 160 tūkstoši latu. Šīs parādsaistības saskaņā ar viņas oficiālo skaidrojumu tad arī ir dzīvesbiedra aizdevums. Kā rāda oficiālo datu bāzu informācija, pašas Siliņas oficiālā uzņēmējdarbība un īpašumu darījumi ir bijuši nenozīmīgos apmēros.
Kopumā rodas iespaids, ka Treijs savukārt no uzņēmējdarbības pašlaik ir faktiski aizgājis – viņa SIA Sarkanās klintis reālu uzņēmējdarbību neveic, un tās būtiskākais īpašums ir 4,52 hektārus liels nekustamais īpašums Sarkanās klintis Salacas ielejas dabas parkā, kas 2007. gada rudenī iegādāts par 70 tūkstošiem latu.
Kā vēstījuši mediji, 2008. gada aprīlī Treijam bijušā Rīgas Ceļu policijas šefa Guntara Levicka krimināllietas ietvaros tiesa par kukuļdošanu piesprieda septiņu mēnešu reālu cietumsodu. Apelācijas instancē Treijs tika sodīts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma 323.panta 1.daļas ar brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem, sods nosakot nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.
Kā tolaik ziņoja LETA, apsūdzībā bija norādīts, ka 2006. gada 13. novembrī Treijam par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Vēloties izvairīties no soda, viņš caur starpnieku nodevis 100 latus kukulim. Levickis naudu pieņēmis un 2006. gada 16. novembrī izbeidzis administratīvo lietvedību. Starpnieku tiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, bet Levickim Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta piesprieda trīs gadu cietumsodu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
