papildināts - valdībā stumj apšaubāmus noteikumus, kas sakārto miljonu biznesu Āboltiņas vīram

Iesaki rakstu:

Pietiek jau rakstīja, ka valdības koalīcijas partijām pirmdien bija jāizšķiras, vai dot zaļo gaismu ekonomiski strīdīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas bez konkursa rīkošanas deleģēs administrēt kravas auto rindu uz Latvijas sauszemes robežas organizācijai Latvijas auto, kuras ģenerālsekretārs ir Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas dzīvesbiedrs Jānis Āboltiņš.

Lai gan Pietiek rīcībā esošās Iekšlietu ministrijas aplēses rāda, ka bizness varētu nest aptuveni 1,9 miljonu eiro ienākumus tikai vienā no četriem robežšķērsošanas punktiem - Terehovā, noteikumi neparedz, ka valsts budžetā tiks pārskaitīts kaut santīms peļņas. Tāpat noteikumi iecementē pierobežas maksas stāvlaukumu biznesa attīstību, neizskaužot kravas auto rindas, bet tikai ieviešot veidu, kā no tām pelnīt.

Attiecīgie Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas rada likumisko rāmi jaunam pierobežas biznesam un to bez konkursa deleģē Vienotības līderes vīra vadītajam Latvijas auto, tiek virzīti lielā steigā un, cenšoties nodrošināt iespējami īsāku laiku, kurā tie līdz apstiprināšanai būs pieejami publiskai diskusijai. Valdības 4. septembra sēdes  dienaskārtībā, kas jau publicēta, šie noteikumi nav iekļauti, tos kā Ministru kabineta lietu dienaskārtībā plānots iekļaut pēdējā brīdī, par ko SM, kas atrodas Vienotības politiskā pārraudzībā, un premjera Valda Dombrovska (Vienotība) birojs vienojušies tikai piektdienas pievakarē pāris stundu pirms darba laika beigām.

Pietiek rīcībā esošie atzinumi, kurus par pretrunīgajiem noteikumiem atkārtoti sniegušas par jautājumu atbildīgās Tieslietu ministrija (TM) un Iekšlietu ministrija (IeM), ir noteikumu projektam kritiski, apšaubot tā likumību un izdevīgumu un līdz ar to neatbalstot to tālāku virzību. IeM un TM atrodas koalīcijas partneru Reformu partijas un Nacionālās apvienības pārziņā un to pozīciju pēkšņa maiņa, ja noteikumi esošajā redakcijā tomēr nonāks uz valdības galda otrdien, norādīs uz politisku vienošanos nebremzēt strīdīgos, bet Vienotības vadībai svarīgos noteikumus. Ierēdņi, kuri bijuši iesaistīti diskutablo noteikumu saskaņošanā, Pietiek neoficiāli atzinuši, ka “no augšas” ir spiediens nekavēties ar to virzīšanu tieši šādā redakcijā, līdz ar to tiekot pievērtas acis uz pretrunām un neatbilstībām.

Lai gan Saeimā izbīdītie likuma grozījumi un tagad apstiprināšanai valībā sagatavotie noteikumi ievieš jaunu ienesīgu biznesu, to bez konkursa nododot Latvijas auto, noteikumi par robežas rindas administrēšanas delģēšanu un kārtību, kā tā tiek veikta, neparedz nekādus finanšu ieņēmumus valsts budžetā, bet tikai privātpersonām. Noteikumu ietekmes novērtējumā iepretim ieņēmumiem valsts budžetā ievilkts “0”, lai gan IeM aplēsusi, ka gada ieņēmumi tikai vienā robežšķērsošanas vietā varētu būt aptuveni 1,7 miljoni eiro. Noteikumi paredz, ka “izdevumi tiks segti no ieņēmumiem par šo pakalpojumu”, lai gan nav sniegtas aplēses par šo izmaksu apmēru un nav paredzēts, ka Latvijas auto ar valsts budžetu dalīsies peļņā no šī jaunā biznesa.

Avoti starp Latvijas autopārvadātājiem, kuri nevēlējās runāt oficiāli, lai neapdraudētu savu biznesu, Pietiek norāda uz ierasto shēmu, kāda tiek praktizēta Latvijas auto: uzskrūvēt izmaksas tā, lai ienākumi budžetā nosedz izdevumus un finanšu pārskatos neparādās peļņa. Piemēram, 2011. gadā Latvijas auto ieņēmumi saskaņā ar Lursoft pieejamo oficiālo finanšu pārskatu bija 3,1 miljoni latu, bet izdevumi – 3 miljoni, līdz ar ko peļņa norādīta tikai 110 419 lati. Lai gan asociācijas mājaslapā norādīti tikai 16 darbinieki, algās Latvijas auto gada laikā izmaksājis 284 tūkstošus latu.

IeM, ņemot par piemēru kravas auto plūsmu Terehovas robežšķērsošanas vietā, kur gadā uz Krieviju pāri robežai dodas vidēji 119 957 mašīnas, aplēsusi, ka gada laikā Latvijas auto maksimālie finanšu ieņēmumi no maksas par reģistrēšanos ārējās sauszemes robežas rindā tikai šajā vienā robežšķērsošanas vietā var būt līdz 1 799 355 eiro, bet trīs gados – 5 398 065 eiro. Aprēķins veikts, izmantojot Latvijas auto piedāvāto maksu par reģistrēšanos vienam kravas auto – līdz 15 eiro, bet ieņēmumus var palielināt saistītie maksas papildpakalpojumi. “Pat apstākļos, kad visi izceļojošie kravas transportlīdzekļi netiks reģistrēti ārējās sauszemes robežas rindā un būs nepieciešami finanšu līdzekļi rindas elektroniskas pārvaldības ieviešanai un uzturēšanai, jau trešajā jaunās sistēmas darbības gadā un turpmāk ik gadu jāparedz proporcionāli finanšu ieņēmumi valsts budžetā,” savā 30. jūlija atzinumā norāda IeM.

Noteikumu projekts arī paredz attīstīt pierobežas autostāvvietu biznesu, jo noteic, ka bez maksas uzgaidīšanas zonā pirms plānotās robežas šķērsošanas kravas auto drīkst pavadīt ne vairāk kā astoņas stundas, bet nākamās – maksas stāvvietā. Pirmās astoņas stundas auto obligāti jāpavada speciāli aprīkotā “uzgaidīšanas zonā”, lai gan netiek sniegta detalizēta informācija, par valstij piederošām uzgaidīšanas zonām, to izbūves un uzturēšanas vai arī privātpersonām piederošu laukumu nomas finansēšanas mehānismu. Tāpat nav noteikts, cik šo uzturēšanās zonu izmantošana izmaksās autopārvadātājam tiešā vai netiešā veidā, slēpti iekļaujot izmaksas citos maksas pakalpojumos.

Par grozījumiem Valsts robežas likumā atbildīgās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (Vienotība) šoziem argumentēja pret nosacījuma par konkursa rīkošanu iekļaušanu likumā, jo tas, viņaprāt, nozīmētu ar bijušās Pareks bankas vadību saistītu pierobežas stāvlaukumu īpašnieku uzvaru konkursā par robežas rindas administrēšanu. Šobrīd redzams, ka “caur sētas durvīm” panākts tas pats rezultāts, tikai biznesu pārdalot starp šo uzņēmēju grupu un Latvijas auto tā vadītāja Jāņa Āboltiņa vadībā.

Šoziem, kad Saeima pieņēma grozījumus Valsts robežas likumā, nosakot, ka SM var deleģēt rindas administrēšanu uz robežas privātpersonai, iesākumā bija iecerēts likumā ierakstīt, ka šīs funkcija tiks deleģēta Latvijas auto. Jau tolaik par grozījumiem atbildīgajā Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ko vada Vienotības deputāts Latkovskis, diskusijās izksanēja, ka jaunievedums neizskaudīs rindu, kas bija formālais pamats šādas iniciatīvas virzīšanai, bet tikai noteiks kārtību, kā robežšķērsošanas gaidīšanu padarīt ērtāku, par to iekasējot maksu. Toreiz, ņemot vērā Saeimas priekšsēdētājas Āboltiņas vīra amatu Latvijas auto, grozījumus neizdevās pieņemt klusi, un tie tika mīkstināti, neminot vārdā organizāciju, bet ar kritēriju uzskaitījumu sašaurinot izvēli uz Latvijas auto.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šiem grozījumiem uzlika veto, tos nosūtot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot, ka apsverama iespēja rīkot atklātu vai ierobežotu pretendentu atlasi (konkursu), lai lai godīgā ceļā izvēlētos valstij izdevīgāko pretendentu, kam deleģēt rindas administrēšanu. Saeima, lai arī mainīja likuma redakciju, konkursa rīkošanu tajā neiekļāva. Āboltiņa no Saeimas tribīnes emocionāli noliedza savtīgas intereses likuma grozījumu bīdīšanā, bet parlamenta un valdības kuluāros jau tobrīd prognozēja, ka viss tiks sakārtots ar mazāku troksni jau valdībā un Latvijas auto atgriezīsies caur Ministru kabineta noteikumiem. Koalīcijas saskaņošanai šodien virzītā noteikumu redakcija apliecina, ka prognozes ir piepildījušās.

Lai gan Valsts robežas likums noteic, ka SM “var” rindas administrēšanu nodot privātpersonai, nevis uzliek par pienākumu to darīt, ministrija izvēlējusies šīs tiesības izmantot, atstājot šaubas par šāda lēmuma pamatotību. Proti, ar Ministru kabineta noteikumiem kravas auto rindas administrēšanu uz saudzemes robežas plānots nodot valsts SIA Autotransporta direkcija, kuras kapitāldaļu turētāja ir SM un privātajai organizācijai Latvijas auto, starp abām sadalot funkcijas tā, ka jaunveidojamā informācijas sistēma rindas elektroniskai administrēšanai būs nodota direkcijas pārziņā, bet šīs sistēmas turētājs būs Latvijas auto. Tomēr, kā savā atzinumā norādījusi arī IeM, nav saprotama Latvijas auto loma administrēšanā, kas dublē vairākas Autotransporta direkcijas plānotās darbības.

Seko mums