papildināts - Valsts prezidenta posteņa kandidātam Andrim Bērziņam – lielākā pensija valstī
L. Lapsa24.05.2011.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Kā Valsts prezidenta posteņa kandidāts minētais bijušais baņķieris Andris Bērziņš varētu būt lielākās pensijas saņēmējs vai vismaz vislielāko pensiju saņēmēju pirmajā piecniekā visā Latvijā, - par to liecina Pietiek iegūtā neoficiālā informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. 2007. gadā, kad Bērziņš saskaņā ar amatpersonas deklarāciju kļuva par pensionāru, viņa ikmēneša pensija tuvojusies 4900 latu robežai. Pēc visa spriežot, Bērziņš lielās pensijas saņemšanai veikli izmantojis 1996. gadā darboties sākušā Pensiju likuma pretrunīgās normas.
Pagājušā gada pēdējos divos mēnešos Bērziņš, kā izriet no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē atrodamās amatpersonas deklarācijas, kopā pensijā saņēmis 8836 latus – tātad nedaudz vairāk kā 4400 latu mēnesī.
Taču tas vēl ir bijis kritums, salīdzinot ar 2007. gadu, kad Bērziņa gada pensija bijusi 58 352 lati (4862 lati mēnesī), un 2008. gadu, kad tās kopapjoms bijis 54 718 lati (4559 lati mēnesī).
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga oficiāli atklāt lielākos pensiju saņēmējus Latvijā, taču no neoficiāliem datiem zināms, ka Bērziņa pensija varētu būt vislielākā valstī vai vismaz ļauj viņam ierindoties lielāko pensiju saņēmēju pirmajā piecniekā.
Lielāko daļu no šīs pensijas Bērziņam ir nodrošinājis darbs uzņēmumos ar Latvijas valsts kapitāla daļu, galvenokārt – bijušajā Unibankā, tagadējā SEB bankā.
1997. gadā, kad Bērziņa vadītā Unibanka neapdomīgi ieguldīja milzīgus līdzekļus Krievijas valsts vērtspapīros, kuru dēļ 1998. gadā cieta tiem laikiem fantastiskus zaudējumus (vismaz 15 miljonus latu) un valsts banku bija spiesta faktiski atdot zviedru Skandinaviska Enskilda Banken, kopējais triju valdes locekļu – tostarp Bērziņa - gada atalgojums bija 652 tūkstoši latu. Tas nozīmē, ka tolaik Bērziņa mēnešalga bija vismaz 18 tūkstoši latu mēnesī.
Savukārt 2003. gadā, kad Bērziņš paziņoja par aiziešanu no bankas, tās jaunie saimnieki skandināvi jau bija pamatīgi apcirpuši viņa atalgojumu: tad pieci valdes un pieci padomes locekļi kopā bankā atalgojumā saņēma summu, kas uz desmit cilvēkiem bija tikai nedaudz lielāka kā pirms sešiem gadiem tikai trīs valdes locekļu kopā saņemtā summa, - 694 tūkstošus latu.
Šā gada martā Neatkarīgā Rīta Avīze ar atsauci un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru ziņoja, ka Latvijā lielākā pensija esot aptuveni 4500 latu. Tik lielas pensijas izveidošanos jeb aprēķināšanu esot noteikuši vairāki faktori - īpaši jau tas, ka, tā kā liela daļa pensijas saņēmēja darba mūža nostrādāta padomju laikos, tad pensijas kapitāls rēķināts pēc darba algas apmēra no 1996. gada līdz 1999. gadam - tātad tieši laikā, kad Bērziņš saņēma īpaši iespaidīgos ienākumus daļēji Latvijas valstij piederošajā Unibankā.
"Kā zināms, 1996. gadā stājās spēkā jaunais Pensiju likums, kas noteica, ka, aprēķinot pensiju, tiek ņemtas vērā cilvēka individuāli veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tomēr pārejas periodā un par darbu padomju laikā tika noteikti četri gadi, kura laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Tā šajā gadījumā personai bijusi ļoti liela alga 1996.–1999. gadā, kas būtiski ietekmēja pensijas kapitālu, jo tā tika attiecināta uz visu iepriekšējo padomju laika darba periodu. Turklāt 1996. gadā vēl nebija sociālo iemaksu griestu, tas ir, nodokli varēja maksāt no visas algas, kas nozīmēja, ka arī sociālās apdrošināšanas pakalpojumu varēja saņemt pilnā apmērā. Konkrētais pensionārs aizgājis pensijā 2007. gadā, kad kapitāla indekss bija virs 1 (šo indeksu ņem vērā, aprēķinot pensijas, un tieši 2007. gadā tas bija lielākais visos pēdējos gados), pašlaik pēdējos divus gadus indekss ir sarucis zem 1," rakstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
