Par "airBaltic" pārdošanu notiek sarunas ar Azerbaidžānas nacionālo lidsabiedrību "AZAL"
PIETIEK04.01.2013.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Starp nacionālās lidsabiedrības airBaltic potenciālajiem pircējiem nopietni tiek vērtēta arī Azerbaidžānas nacionālā aviokompānija AZAL, par ko novembra beigās notikušajā vizītē Baku notikušas konfidenciālas sarunas ar premjera Valda Dombrovska (Vienotība) piedalīšanos, lai gan oficiālajā vizītes atspoguļojumā tas neparādījās, liecina vairāku Pietiek avotu valdībā sniegtā informācija.
Apstiprinot, ka sarunas ar AZAL notiek, kāds informēts avots valdībā uzsvēra, ka tās ir tikai sākuma stadijā un ir pāragri runāt par iespējamo darījuma summu, - pagaidām runa esot tikai par "potenciālu interesi un līdzdalības modeli". AZAL līdztekus risina sarunas ar serbu aviokompāniju Jat Airways par sadarbību lidojumu nodrošināšanai starp Baku un Ņujorku ar nosēšanos Belgradā. Iepriekš lidojumus caur Rīgu uz Ņujorku, pateicoties līdzīgai sadarbībai, nodrošināja Uzbekistānas aviokompānija. Ar airBaltic Azerbaidžānas nacionālā lidsabiedrība sadarbojas, nodrošinot reisus no Rīgas uz Baku.
"Mēs visi izmisīgi meklējam pircēju," Pietiek atzina kāds cits avots valdībā, apstiprinot, ka azerbaidžāņi izkristalizējušies kā potenciālie airBaltic investori, uz kuriem raugās ar lielām cerībām. Atrast airBaltic stratēģisko investoru ir degoši, ņemot vērā lidsabiedrības finanšu rādītājus un Eiropas Komisijas (EK) nesen uzsākto izmeklēšanu, vai valsts sniegtie atbalsta pasākumi nacionālajai lidsabiedrībai nav airBaltic radījuši ekonomiskas priekšrocības iepretim citiem konkurentiem vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Caur stratēģiskā investora piesaisti, atbrīvojoties no airBaltic akciju kontrolpaketes un noveļot no sevis finanšu slogu, kas saistīts ar lidsabiedrības zaudējumu segšanu, Latvijas valdība atrisinātu vairākas problēmas uzreiz.
Pēc Valsts kases iekšējā ziņojuma par situāciju lidsabiedrībā, kas šovasar tika iesniegts Finanšu ministrijai, airBaltic darbība ik mēnesi rada aptuveni 3 miljonu latu zaudējumus, liecina Pietiek pirms vairākiem mēnešiem jau publiskotā informācija. Novembrī oficiāli tika paziņots tas, par ko kuluāros jau mēnešiem sprieda kā par notikušu faktu, - EK uzsāka padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija sniegusi par labu nacionālajai aviokompānijai airBaltic, nepārkāpj ES noteikumus par valsts atbalstu.
Pirms nedaudz vairāk kā gada starp potenciālajiem airBaltic pircējiem, ar kuriem notikušas sarunas, jau tika minētas tādas aviokompānijas kā Turkish Airlines un Qatar Airways. Vēl senāk, 2010. gadā, izskanēja, ka par airBaltic kapitāldaļu iegādi interesējusies Ķīnas aviosabiedrība Hainan Airlines.
Premjers iepriekš publiskos izteikumos ir pieļāvis, ka valstij, piesaistot stratēģisko investoru, būs jāizšķiras, vai tā airBaltic paturēs akciju kontrolpaketi vai 25% kapitāldaļu, kas ir minimālais apjoms nacionālās lidsabiedrības statusa saglabāšanai lidojumiem Eiropā.
Pēc tam, kad airBaltic vadība šovasar izšķīrās jauno lidmašīnu iepirkuma līgumu slēgt ar kanādiešu Bombardier, nevis amerikāņu Boeing vai franču Airbus, izskanēja šaubas par šīs izvēles negatīvo ietekmi uz jau tā sarežģītajiem centieniem atrast lidsabiedrībai stratēģisko investoru. Proti, tika apšaubīta kanādiešu ražotāja piedāvātā lidmašīnu modeļa piemērotība tālajiem reisiem, kas nozīmē, ka airBaltic ar šādu jauno lidmašīnu floti sev laupītu attīstības iespējas, paliekot reģionāla spēlētāja līmenī.
Darījuma ar Bombardier kontekstā noplūda informācija par Satiksmes ministrijas dienesta ziņojumu, kurā izklāstīts, ka Latvijas amatpersonas mutiskā formā kā vienu no šī darījuma priekšnosacījumiem izvirzījušas, lai kanādieši palīdz airBaltic piesaistīt stratēģisko investoru, kas lidsabiedrībā ieguldītu vismaz 50 miljonus eiro. Nosacījums par stratēģiskā investora piesaisti tomēr nav ietverts starp airBaltic un Bombardier parakstītajā nodomu vēstulē, un faktiski kanādieši šai sakarā nav uzņēmušies saistības.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.