Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām kāds Pietiek lasītājs interesējās: "Mediji 18. augustā informēja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) veikusi iepirkumu 6 000000 eiro apjomā un par šo naudu iegādāti 5 miljoni tehniskās apskates uzlīmju un 2 miljoni transporta līdzekļu reģistrācijas apliecību vāciņu. Piegādātājs būs kāda Vācijas firma. Domāju, ka būtu ļoti vērtīgi noskaidrot, cik lietderīgs un nepieciešams ir šāds iepirkums un kāpēc šos plastmasas vāciņus un uzlīmes nevarētu piegādāt kāds Latvijas uzņēmums." Pietiek ir saņēmis izvērstu skaidrojumu par šo tēmu:
"No uzdotā jautājuma saprotam, ka lasītājs interesējas par CSDD iepirkumu par transportlīdzekļu tehniskās apskates uzlīmēm un reģistrācijas apliecību vāciņiem.
Ievērojot, ka 2013.gada nogalē beidzas iepriekšējais līgums, CSDD izsludināja atklātu konkursu „Transportlīdzekļu informācijas sistēmas elementu (vizuālās informācijas nesēju) izgatavošana un piegāde”. Atbilstoši konkursa nosacījumiem uzvarētājam piecu gadu laikā CSDD ir jāpiegādā 5,5 miljoni tehniskās apskates uzlīmju un 1 miljons reģistrācijas apliecību vāciņu. Pirmā piegāde jānodrošina ne vēlāk kā līdz 2013.gada 2.decembrim.
Tehniskās apskates uzlīmes un transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības vāciņu komplekts ir daļa no transportlīdzekļu hologrāfiskās identifikācijas sistēmas (saukta arī par HoloCIS), kas saistīta ar transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrāciju. Visi Latvijā izsniegtie dokumenti ir izdrukas no reģistra, kas tajos ietverto informāciju ļauj viegli salīdzināt un pārbaudīt, līdz ar to vēl papildus samazinot negodīgas rīcības iespējas. Šī sistēma Latvijā darbojas vairāk nekā 16 gadus. To vēl pirms Latvijas iestāšanās ES augstu novērtēja starptautiskie eksperti.
Nevar noliegt, ka 1990. gados, kad reģistrācijas apliecībām nebija hologrāfisku aizsargvāciņu, uzlīmēm nebija tik augsts aizsardzības līmenis un tās tika izgatavotas ne tik augstām drošības prasībām atbilstošos uzņēmumos, CSDD un tiesībsargājošajām institūcijām bieži nācās saskarties ar tehniskās apskates uzlīmju, kā arī ar reģistrācijas dokumentu viltošanu un to nonākšanu „melnajā tirgū”. Tas faktiski nozīmēja, ka ceļu satiksmē piedalījās transportlīdzekļi bez tehniskās apskates un bez nodokļu un nodevu nomaksas.
Lai izvairītos no šādām situācijām, CSDD izveidoja pieminēto sistēmu un izvirzīja daudz augstākas drošības un aizsardzības prasības uzlīmēm un reģistrācijas apliecību aizsargvāciņiem. Tā rezultātā jau vairākus gadus CSDD nav konstatējusi ne tehniskās apskates uzlīmju viltojumus, ne arī transportlīdzekļu zādzības, kas būtu saistītas ar viltotu Latvijas transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu izmantošanu.
Latvijas dokumentu augstā aizsardzības pakāpe nodrošina to, ka mēs neesam kļuvuši par noziedzīgā ceļā iegūtu transportlīdzekļu legalizācijas valsti. Latvijā bieži vien tiek atklāti viltoti dokumenti no tādām valstīm, kā Francija, Šveice, kuru dokumenti nav tik droši aizsargāti pret viltojumiem.
Izsludinot atklāto konkursu, līdztekus juridiskajiem un iepirkuma aspektiem, uzlīmēm un vāciņiem būtiski bija nodrošināt visaugstāko drošības un aizsardzības līmeni. Proti, ka uzlīmes un vāciņus piegādā starptautiski sertificēts ražotājs, tādējādi pasargājot dokumentus no viltojumiem, transportlīdzekļu īpašniekus no spēkratu zādzībām un citām nelikumībām. Vienlaikus bija svarīgi, lai produkcijas ražošana notiktu pilnīgi drošā vidē un lai tiktu nodrošināta pilnīga uzlīmju un vāciņu uzskaite – no ražotāja līdz pat CSDD klientam.
Tāpat uzlīmju un vāciņu praktiskās izmantošanas procesā svarīgas bija vēl vairākas lietas. Piemēram, ātra, ērta un precīza tehniskās apskates uzlīmes sagatavošana bez papildu ierīču izmantošanas; apdrukāšana, uzlīmes pašlīmējošo daļu savienošana, noņemšana no uzlīmes nesēja, uzlīmēšana uz paredzētās virsmas; neatgriezeniska hologrāfiskās daļas sabojāšana, nesaglabājot uzdrukātos individualizētos reģistra datus, ja uzlīme tiek noņemta no stikla un plastikāta pamatnes; apliecības vāciņš kopā ar tajos ielaminētu reģistrācijas apliecību veido vienotu reģistrācijas dokumentu.
Jāuzsver, ka, veicot iepirkumus, pasūtītājam ir jānodrošina virkne Publisko iepirkumu likuma mērķu – iepirkuma procedūras atklātums, piegādātāju brīva konkurence, kā arī vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret tiem, kā arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Tādējādi neradot kādam piegādātājam priekšrocības vai tieši pretēji – neierobežojot dalību iepirkuma procedūrā pēc tā valsts piederības.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu pasūtītājs nav tiesīgs noteikt aizliegumu iepirkuma procedūrā piedalīties komersantiem, kas nav reģistrēti Latvijā. Līdz ar to šajā iepirkumā varēja piedalīties jebkurš piegādātājs, tai skaitā Latvijas uzņēmums, kurš atbilst nolikumā izvirzītajām prasībām.
Ņemot vērā šī iepirkuma būtisko ietekmi uz sabiedrības, īpaši – uz transportlīdzekļu īpašnieku un vadītāju drošību, izvirzāmās prasības nav jāpielāgo kādam konkrētam komersantam, bet gan jāvadās no apsvērumiem, kas saistīti ar šīm sabiedrības drošības interesēm."
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
