Iesaki rakstu: 
Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Pašlaik Putina Krievija man atgādina skolas laikus. Precīzāk, skolas huligānu, kurš iedomājās, ka ir pasaules naba un visiem viņš jāklausa un jārunā viņa žargonā. Valodu viņš saprata vienu – tikai to, kurā pats runāja, – spēku. Viņš respektēja tikai tos, kuri viņam sadeva pa muti. Pārējos – pieklājīgos viņš pārāk augstu nevērtēja.
Labi, tas tik ieskicējums, bet par valodu parunāsim gan. Saprotu, ka valodas jautājums vienmēr ir bijis ļoti “kutelīgs” un jūtīgs. Šoreiz parunāsim kā par vārdiem un darbiem, bet valodas sakarā. Bez aizvainojuma, tikai ar faktiem.
Krievija rēķinās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) izpildstruktūru profesionālu un objektīvu pieeju krievu valodas diskriminācijas jautājuma risināšanā Baltijas valstīs un Ukrainā, intervijā RIA Novosti sacīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO Aleksandrs Lukaševičs.
Aizsardzība pret krievu valodas un krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Baltijas valstīs un Ukrainas ir viena no aktuālākajām Krievijas tēmām EDSO. Pēc Lukaševiča domām, organizācija iepriekš šim jautājumam pievērsa nepietiekamu uzmanību.1
Hmm, interesanti. Kā zināms, par diskrimināciju vispār var runāt tikai un vienīgi tad, kad salīdzināmie subjekti atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Ja skatāmies no valodas viedokļa, tad pieminēto Baltijas valstu un Ukrainas oficiālā valoda nav salīdzināmos apstākļos ar krievu valodu, jo pēdējā NAV šo valstu oficiālā valoda.
Papildus – viena lieta ir izteikt vispārinātus apgalvojumus, otra – runāt par detaļām – faktiem. Viens no propagandas “jājamzirdziņiem” ir minēt vispārinātus apgalvojumus, kurus nav iespējams pārbaudīt dzīvē. Bez šaubām, ka Krievija izsaka tikai vispārinātus apgalvojumus.
Iepriekš minētajā vēstījumā ir vēl viena interesanta niansīte – ja jau tika norādīts, ka līdz šim, Krievijasprāt, EDSO nepievērsa pietiekamu uzmanību, tad jautājums – kas ir par pamatu uzskatam, ka tagad pievērsīs? Nu, iespējams, ka Krievijas rīcība ir saistīta ar 2020.gada 4.decembri, kad par EDSO Augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos kļuva Kairats Abdrahmanovs (Kazahstāna). Kamdēļ viņš varētu būt “draudzīgāks” pret Krievijas izgājieniem?
Visnotaļ vienkārši – Krievija un Kazahstāna ir kā cimds ar. Arī Kairats Abdrahmanovs ir “padomjlaiku produkts”. Ikkatram cilvēkam tā dzīves uzskatu pamatvērtības tiek ieliktas pēdējos skolu gados un augstskolā. Protams, ka cilvēks var mainīties, bet mācību laikā iesakņojušies principi nemainās.
K. Abdrahmanovs pēc iegūtās izglītības ir vēsturnieks. Te atceramies, ka PSRS laikos bija tikai viena un pareizā vēsture. Turklāt, viņš no 1987.gada līdz 1991.gadam strādāja par pasniedzēju Politiskās vēstures katedrā V.I.Ļeņina vārdā nosauktajā Kazahstānas Politehniskajā institūtā. No 1991.gada līdz 1993.gadam – aspirants Kazahstānas Valsts universitātē.2 Vai kādam ir vismazākās šaubas, kādas ideoloģijas piekritējs ir K. Abdrahmanovs?
Jāatzīmē, ka EDSO visu laiku ietur Krievijai labvēlīgu kursu. Zinot, ka nesen atklātībā nāca izvirzītās apsūdzības bijušajam Starptautiskās Biatlona savienības prezidentam3, tad jebkuras starptautiskās organizācijas neizskaidrojami labvēlīgā nostāja pret Krieviju raisīs pamatotas aizdomas.
Paskatīsim, ko tad pati Krievija saka par valodas lietošanu?
Sākšu ar to, ka Putins ir teicis, ka Krievijā krievu valoda ir jāzina katram.4 Putina retorika par krievu valodas lietošanu neaprobežojas tikai par tās teritoriju. Putins ir ieskicējis pasākumus, pateicoties kuriem, valsts ir nolēmusi cīnīties par krievu valodas izmantošanu arī pasaulē.5 Šeit es akcentu lieku uz vārdu – pasaulē. Šādi pasakot, Putins skaidri parāda, ka viņi citām valstīm centīsies uzspiest krievu valodas izmantošanu un ka šī mērķa sasniegšanai ir pat valstiski sagatavots plāns. Tādējādi izriet, ka Putins pat tieši apstiprina, ka iejauksies citu valstu iekšējās lietās.
Savukārt, diskutējot par Krievijas valsts valodas likuma grozījumiem, tika pateikts: pašlaik ne visi ārzemnieki un personas bez pilsonības, kuras strādā Krievijā, zina krievu valodu, tas ir, tās teritorijas oficiālo valodu, kurā strādā. Tā arī viņi savstarpēji darba laikā un darba vietā sazinās savā dzimtajā valodā, par ko iedzīvotāji apvainojas.6
Putins arī ir parakstījis likumu, kurš paredz, ka visiem ārzemniekiem, kuri vēlas iegūt uzturēšanās atļauju, darba atļauju vai patentu, izņemot augsti kvalificētus speciālistus, jākārto eksāmens krievu valodā, vēsturē un normatīvo aktu zināšanā.7
Apkopojot visu minēto, sanāk, ka Krievija pārmet Baltijas valstīm un Ukrainai par krievvalodīgo diskrimināciju. Tiesa, neko nekonkretizējot, bet pati visiem ārzemniekiem ne tikai liek zināt krievu valodu, bet arī aizliedz darba laikā savstarpēji sazināties dzimtajā valodā. Papildus tiek prasīta arī vēstures zināšana. Protams, ka pareizā, pēc Putina viedokļa.
Nez, man vienam sanāk, ka tas izklausās kā minimums divkosīgi un atbilst manis sākumā aprakstītajam skolas huligānam? Pats dara, kā vēlas, bet no pārējiem pieprasa kaut kādus paša iedomātus ideālus, kuri atbilst tikai viņa vēlmēm?
Vienu gan varu pateikt, ja kāda no pasaules valstīm atļautos kaut mazāko daļu no tā, ko atļaujas Krievija, tad tieši Krievija būtu tā, kura bļautu visskaļāk par visādiem pārkāpumiem. Kā var cienīt divkošus?
1 https://ria.ru/20210210/diskriminatsiya-1596783708.html
2 https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D0%B1%D0%B4%D1%80%D0%B0%D1%85%D0%BC%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2,_%D0%9A%D0%B0%D0%B9%D1%80%D0%B0%D1%82_%D0%9A%D1%83%D0%B4%D0%B0%D0%B9%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%B3%D0%B5%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87
3 https://sports.tvnet.lv/7167275/bijusais-ibu-prezidents-piesedzis-krievijas-dopinga-parkapumus-kukulots-ar-prostitutam-medibu-celojumiem
4 https://www.interfax.ru/russia/571405
5 https://www.vedomosti.ru/politics/articles/2019/11/05/815484-vladimir-putin-ukazal
6 https://ria.ru/20131212/983717947.html
7 https://ria.ru/20140421/1004773076.html
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
