Iesaki rakstu: 
Skatoties paziņu postus Facebook, uzdūros jautājumam: “Cik izmaksā slikts ministrs?” Un aizdomājos – jā, patiešām, cik? Un cik izmaksā valdība, kura nespēj savlaicīgi sagatavoties jau iepriekš zināmiem izaicinājumiem un principā nespēj modelēt situācijas kaut dažus soļus uz priekšu? Valdība, kura pieņem tikai viņiem pašiem vien saprotamus lēmumus?
Es šobrīd nerunāju par tirdzniecības centru slēgšanu, preču tirdzniecības aizliegumiem, mazā biznesa graušanu vai komandanta stundām nedēļas nogalēs. Es jautāju – kā mēs līdz tam esam nonākuši?
Covid-19 pirmā viļņa laikā, iepējams, daži ierobežojumi bija pārsteidzīgi, bet ir jāpiekrīt, ka tiešām neviens skaidri nezināja, ar ko tieši mēs esam saskārušies, un, izņemot dīkstāves kompensācijas mehānismu, pārējais valdības darbs likās adekvāts.
To diemžēl nevar teikt par otro vilni, jo, pirmkārt, bija zināms, ka tāds būs, un bija pat zināms aptuvens laiks, kad tas sāksies, otrkārt, jau bija zināms, ar ko mēs varam saskarties. Un ko darīja valdība? Nu pilnīgi neko. Un, kad situācija kļuva kritiska, – sāka haotiski imitēt cīņu ar vīrusu – te ieviešot nesaprotamus ierobežojumus, te atkal tos atceļot, te ieviešot atkal jaunus.
Joprojām nav skaidrs, kāpēc, piemēram, optikas saloni un zooveikali drīkst strādāt, bet daudzi citi nē? Kāpēc zooveikalos cilvēku pulcēšanās ir mazāk bīstama nekā, piemēram, grāmatnīcās? Kāpēc es varu uzreiz nopirkt ratus vai vesti sunim, bet bērnu rati vai drēbītes man ir jāpasūta internetā ar piegādi, iespējams, tad, kad tie jau būs kļuvuši par mazu? Lai gan jautājums varbūt bija jāformulē citādi – kuram ministram vai partijai ir saistība ar optikas un zooveikalu biznesu?
Mums stāsta, ka Latvija pārņem labāko pasaules pieredzi. Tiešām? Piemēram, Islandē visiem iebraucējiem tiek veikts Covid-19 tests, un noteikta 10 dienu karantīna. Pēc 10 dienām atkārtots tests, un, ja rezultāts ir negatīvs, – karantīna ir beigusies. Islandes valdība uzskata, ka tā pasargā savus pilsoņus no C-19 ievazāšanas no ārzemēm. Latvijas valdība uzskata, ka daudz efektīvāk ir ieviest CovidPass, jo, kā zināms, Covid-19 visefektīvāk var apkarot ar papīriem un runām, nevis ar reālām darbībām.
Ministru kabineta sēžu zālē virs premjerministra galvas ir uzraksts “Viens likums - viena taisnība visiem”. Tiešām viens un tiešām vienāds visiem? Nu jau ir pagājušas vairāk nekā 3 nedēļas, kopš ir aizliegti visa veida frizieru un manikīra pakalpojumi, bet mūsu ministri TV ekrānos uzrunā mūs joprojām eleganti safrizēti. Man, protams, ne prātā neienāk doma, ka ministri vai citi valdības ierēdņi pārkāptu pašu pieņemtos lēmumus. Daudz ticamāk, ka viņi ir atklājuši metodi, kā apturēt matu augšanu. Žēl, ka viņi to tur noslēpumā, – mums citiem arī tā būtu noderīga.
Jautājums šobrīd ir par to – vai katrs atsevišķs ministrs, ministru prezidents un valdība kopumā ir atbildīgi par pašu pieņemtajiem lēmumiem? Vai arī par sastrādāto ir jāatbild visiem, nu, izņemot dažus.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
