Iesaki rakstu: 
Vai jūs vēl atceraties laikus, kad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, šķiet, pat no virtuves uz, piedodiet, tualeti pārvietojās ar apsardzi un mirgojošām bākugunīm, bet Lilitu Zatleri uz pārsimt metrus no mājās esošo Vidzemes tirgu pavadīja vesels eskorts?
Toreiz valsts galva bubināja, ka nemaz tik kukū neesot, bet neko, nabadziņš, vienkārši nespējot darīt – tādi, lūk, esot skarbās apsardzes noteikumi, ko viņš nespējot mainīt. Bija, protams, jokaini – kā valsti var vadīt cilvēks, kurš nespēj izkomandēt pat pats savu apsardzi, bet nu neko.
Valsts galvu no posteņa izsvilpa, un ātri vien izrādījās, ka, lai nu kāds prihvatizators un dažādi citādi nejaucenis būtu jaunais prezidents Andris Bērziņš, vienu nevar noliegt: viņš pateica, ka nevajag viņam nekādas sirēnas un bākugunis, - un tās arī vairs nav manītas. Tātad, kā izrādās, bija gan iespējams.
Un te nu jautājums – vai par nekādi nepārvaramo apsardzes vēlmi dežūrēt pie viņa vannas Zatlerkungs savulaik vienkārši prasti samelojās, vai arī pat nemēģināja to kaut kādā veidā pārvarēt, izmisīgi kārojot pēc visa iespējamā komforta, ko nu no valsts iespējams izsist?
Lai cik tas nešķistu dīvaini, viss tālāk sekojušais ir parādījis, ka patiesas acīmredzami ir abas atbildes. Jo ar faktiski visu, ko Zatlerkungs ir darījis pēc savas dīvainās prezidentūras īpaši dīvainajām beigām, viņš ir uzskatāmi apliecinājis sevi kā absolūtu bezgribas radību, kura stingri uz savu spēj pastāvēt tikai gadījumā, kad runa ir par personisko komfortu.
Koalīcija tāda vai šitāda – nu, kā būs, tā būs. Ministru kandidatūras – tāpat. Likumdošanas iniciatīvas – da nu viņas! Bet dzīvokli – gribu un viss! Gan tagad uzreiz, gan vēl labāku – vēlāk! Mašīnu – protams, un ne jau šādu tādu! Apsardzi, privātsekretāri – kāda runa! Portretu – protams, par 5000 latiem! Un vēl, vēl, vēl!...
Būtu tak cilvēks kaut saņēmies un pateicis – mīļie, nu uzkariet taču manu fotogrāfiju par cēneri smukā rāmītī, bet pārējie 4990 lati – bāreņiem vai kaut kam tādam. Nē, gribu, gribu, gribu, gribu, gribu – un ne mazāko spēju atteikties kaut jel no kā, kas „pienākas”.
Šajās dienās par Zatlerkungu nejauki paņirgājās Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, ieminoties, kā eksprezidents varētu sākt atgūt savu autoritāti, atsakoties no privilēģijām – nolikt dzīvokļa atslēdziņas, tad vēl arī automašīnas atslēdziņas. Protams, viņš labi zināja, ka tā sauktās Reformu partijas vadītājs pat neiepīkstēsies. Un arī neiepīkstējās.
Varētu teikt - ir tiešām dīvaini, ka reformas un rīcību visā nopietnībā mēģina piedāvāt cilvēks, kuram nepietiek elementāras pilsoniskās drosmes atteikties pat no visstulbākajām un nejēdzīgākajām personiskajām greznībām uz valsts rēķina.
Bet vēl dīvaināk ir tas, ka Zatlerkungs pat nespēj saprast, cik svarīgi viņa politiskajai karjerai būtu vēl atlikušajam elektorātam parādīt, ka nevis sarkanie dīvāniņi un Audi metāliskā krāsa viņam ir svarīgākais, bet gan tautas vajadzības un vēlmes. Jo, ja neparādīs, kā to iesaka Brigmanis, politiskais gals tiešām neizbēgams.
Kā šo nespēju skaidrot? Patiesībā šķiet, ka Zatlerkungs šajā ziņā ir vienkārši neglābjams un nelabojams – un nav tur ne racionāla skaidrojuma, ne risinājuma. Kā to bērnības dienu dzejolīti par gribulīti izjusti aprakstīja Dzidra Rinkule-Zemzare:
Gribulītim acis zib,
Gribulītis daudz ko grib:
Kūkas grib! Lelli grib!!
Medu grib! Ledu grib!
Bet, ja mamma saka - Nē!
Gribulītis stabulē.
Mātei rūpes sirdi nomāc,
Kāpēc puisēns kļuvis tāds?
Nespēj grozīt viņa dabu
Nedz ar ļaunu, nedz ar labu.
Gribu! Gribu! - Augu dienu
Puisēns atkārto arvienu.
Mātei galva dūc un zvana -
Ak, tu lielā gribēšana!...
Seko mums 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
