Par demokrātiju, priekšā līdējiem un “valstiskās nepārtrauktības” izredzētajiem
Otto Ozols26.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Domājot par “visīpašākajiem cilvēkiem”, kuru dzīvības un veselības ir vērtīgākas nekā kaut kādiem parastajiem mirstīgajiem, nevilšus atcerējos kādu senāku rakstu. Lūdzu neuztvert to kā aicinājumu sekot franču vai britu piemēram, jo ko nu viņi saprot no demokrātijas, labām manierēm un vispār valstsgribīga pazemības gara.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem viena no spilgtākajām latviešu intelektuālēm Vita Matīsa kādā savā rakstā salīdzināja attieksmi pret VIPeļiem Latvijā un Rietumeiropā. Atļaušos nocitēt šo fragmentu pilnībā.
Matīsa rakstīja: "Notikums ir īsts notikums — viena no retajām Marisa Jansona viesošanās reizēm Rīgā, šovakar viņš muzicē kopā ar LNSO, un Lielajā Ģildē skan Štrauss. Koncertu apmeklē teju vai visa Latvijas politiskā "spice" — prezidente, premjerministrs, ministri, viņu pavadoņi. Uz vienu vakaru šī nu ir tā vieta Latvijā, kur varas centra magnētiskais lauks pievelk visspēcīgāk.
Ir starpbrīdis, un mazās kafejnīcas garā rinda stiepjas vēl aiz durvīm. Mana jaukā kompānija, kuras negaidītā ielūguma dēļ arī es šeit atrodos, stāv kaut kur rindas vidū. Kamēr tērzējam par nupat dzirdēto, es vēroju, kā no galda pie kura sēž vairāki Ministru kabineta smagsvari, pieceļas divi vīri no viņu svītas un mierīgi, visai rindai pa priekšu iet taisnā ceļā pie letes. Tikpat mierīga ir rinda, kura it kā neko neredz (vīri ir pazīstami), neko nemana.
Es gan sāku vārīties, šķendēties, un jaukā kompānija mēģina mani mierināt ar vārdiem - "padomju paražas"... Tas gan - neviens normāls Rietumeiropas politiķis ar kaut ko tādu neriskētu, jo apzinātos, ka viņš momentā var zaudēt visu klātesošo, viņu ģimeņu un draugu balsis nākamajās vēlēšanās.
Bet, ja tomēr riskētu, tad, piemēram, Francijā viņam būtu jārēķinās ar to, ka varbūt kāds vīrietis no rindas beigām skaļā balsī pārkliegtu zāli ar dzēlīgu — "Ei, mīkstmieši, jūs neesat nekāda Marija Antuanete, un mēs šeit neesam Versaļas pils galms!", un rindas priekšpusē kāds varētu viņiem pat uzspļaut; savukārt Anglijā bufetniece pati, iespējams, būtu nolikusi brašos zēnus pie vietas."
Fragments no Vitas Matīsas raksta „Vientuļais patriotisms” laikrakstā “Diena” 2007. gada 16. novembrī.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.