Par dzelzceļa kravu pārvadājumu radīto troksni Sarkandaugavā un ministra dēla hobija apmaksu

Iesaki rakstu:

SM pakļautībā esošā VAS „Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmums SIA „LDZ CARGO”, kas ir lielākais tranzīta un transporta nozares uzņēmums Latvijā, lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs un piektais lielākais Eiropas Savienībā, veic kravu, t.sk., bīstamo un negabarīta, pārvadājumus iekšzemes un starptautiskā satiksmē, kā arī sniedz citus ar dzelzceļa pārvadājumiem saistītos pakalpojumus. Savā mājaslapā uzņēmums lepojas, ka tiek pārvadātas dažādu veidu kravas – nafta, akmeņogles, metāls, kokmateriāli, pārtikas preces, minerālmēsli, ķīmiskās u.c. veida kravas.

Šīs kravas tiek transportētas pa to VAS „Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru, kāda tā savulaik ir izbūvēta – gar daudzstāvu dzīvojamām mājām. Neviens no iedzīvotājiem, izvēloties dzīvot Sarkandaugavā, nerēķinājās, ka kopš 2014. gada, kad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.16 ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” ar tajos noteiktiem robežlielumiem, tie dzīvē ne tikai netiks ievēroti, bet tiks būtiski pārsniegti. Tieši tāpēc domubiedru grupas “NĒ vilcienu radītajam troksnim!” pārstāvji vairākkārt rakstiski vērsušies pie atbildīgajām amatpersonām ar aicinājumu novērst vai vismaz ierobežot troksni līdz normās noteiktajam robežlielumam.

Līdzšinējā sarakste ar SM, tostarp atbildīgo ministru Uldi Auguli, izrādījusies nesekmīga. Tā vietā no ministrijas un VAS „Latvijas dzelzceļš” saņemtas vēstules ar ironiskām norādēm, ka, “iegādājoties īpašumus, iedzīvotāji skaidri apzinājās attālumu līdz sliežu ceļiem un iespējamo dzelzceļa radīto troksni” un ka “prettrokšņa ekrānu uzstādīšana saistīta ar ievērojamām izmaksām”. Tas, ka dzīve diennakts garumā vilcienu radīto trokšņu un vibrācijas dēļ daudziem tūkstošiem iedzīvotāju ir nepanesama, nevienu neuztrauc.

Tai pašā laikā valsts nodokļu maksātāju līdzekļi tiek izlietoti kādas amatpersonām pietuvinātas biedrības apšaubāmām aktivitātēm.

Biedrības “Latvijas Motosporta federācija” (LaMSF) viens no biedriem ir motobraucējs un ministra dēls Krišjānis Augulis. Lai gan LaMSF nav ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, ministrs Augulis regulāri netieši, caur SIA “LDZ CARGO” un SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, kas savukārt ir ministrijas padotībā esošas valsts kapitālsabiedrības, sponsorē šo biedrību.

Sarkandaugavas iedzīvotāji vēlas zināt, cik šajā kontekstā ētiski ir finansiāli uzturēt LaMSF un kādu labumu no tā gūst nodokļu maksātāji, tai pašā laikā nerūpējoties par savā politiskajā atbildībā esošas infrastruktūras – dzelzceļa, atbilstošu izmantošanu saskaņā ar Ministru Kabineta noteiktajiem trokšņu līmeņa robežlielumiem?

Satversmes 115.pants nosaka: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.” No minētās tiesību normas izriet divi būtiski satura elementi: 1) valstij ir konstitucionāls pienākums aizsargāt vidi un 2) personai ir subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Šajā normā ir ietverts valsts pozitīvais pienākums rūpēties par vides aizsardzību. Lai aizsargātu vidi un ievērotu subjektīvās tiesības uz vidi, valstij ir pienākums atturēties no vidi degradējošu darbību veikšanas, kā arī pieņemt tādu vides politiku, kas veicina dabas vides saglabāšanu un vides kvalitātes uzlabošanu. Valstij ir pienākums pasargāt cilvēkus no vides riska, ko rada ne tikai valsts, bet arī privātpersona.

Kādai jābūt politiskajai gribai un apņēmībai - papildus peļņas iegūšanas kārei veikt būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus, izbūvējot prettrokšņa aizsargsienu, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju iespēju dzīvot labvēlīgā vidē?

Tieši šāda metode – prettrokšņa aizsargsienas izbūve tiek īstenota daudzviet pasaulē, piemēram, Vācijā dzelzceļa skaņu ierobežošanai katru gadu paredz 100 miljonus eiro, fiksētu summu šiem mērķiem katru gada izdala arī Itālijā. Francijā ir izstrādāts plāns, kur noteiktā laikā jāuzceļ trokšņu aizsargsienas. Pieejamie dati liecina, ka šobrīd visgarākās dzelzceļa trokšņu aizsargsienas izbūvētas Dānijā – 46 km, Čehijā – 115 km, bet Austrijā pat 450 km garumā.

Sarkandaugavas iedzīvotāji aicina SM augstāko amatpersonu – ministru Uldi Auguli (ZZS) sniegt nepārprotamu atbildi: kādēļ tā atļaujas sponsorēt radinieka hobiju, bet nespēj vai, drīzāk, nevēlas pieņemt drosmīgu un atbildīgu politisku lēmumu – atrast līdzekļus efektīvam risinājumam kravu vilcienu radīto trokšņu un vibrācijas mazināšanai, ļaujot rīdziniekiem dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī saglabājot viņu darbaspējas?

*Ēriks Pozemkovskis, Viestura prospekta 39, Rīgā, iedzīvotājs

Seko mums