Par dzīvību cīnās Jānis Vaišļa, aicinu ziedot steidzamai sirds transplantācijai
Māris Gailis18.12.2015.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Par dzīvību cīnās pazīstamais ceļotājs un radošā personība Jānis Vaišļa, kurš sirgst ar retu slimību – sirds amiloidozi. Viņa dzīvību var glābt, tuvāko četru nedēļu laikā veicot sirds transplantāciju. Tāpēc Jāņa Vaišļas draugi un tuvinieki lūdz līdzcilvēku atbalstu un ziedojumus 120 tūkstošu eiro apmērā, kas ļautu veikt sirds transplantāciju Eiropā.
“Šo slimību izraisa vielas, kas nogulsnējas sirds muskulī, radot sirdsdarbības traucējumus un izraisot neārstējamu sirds mazspēju, kuras rezultātā iestājas nāve. Lai glābtu dzīvību, nepieciešama sirds transplantācija, ko var veikt Latvijā par valsts līdzekļiem, taču iespēja, ka četru nedēļu laikā Baltijas valstīs tiks atrasts piemērots donors, ir mazāka nekā tad, ja meklējumi tiktu paplašināti. Tādēļ donors tiks meklēts arī Eiropā, kas trīskāršotu iespēju glābt Jāņa dzīvību. Pēc sirds transplantācijas būs nepieciešama vēl virkne citu medicīnisko manipulāciju - Valsts hematoloģijas centrā tiks veikta kaula smadzeņu transplantācija un citas nepieciešamās terapijas,” atklāj J.Vaišļas ārstējošais ārsts Andris Skride.
J.Vaišļas tuvinieki ir pateicīgi Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas kardioloģijas centra kolektīvam un galvenajam ārstam Andrejam Ērglim, kas dara visu iespējamo, lai cīnītos kopā ar Jāni pret smago slimību.
Jānis Vaišļa ir dzimis 1969.gadā Latvijā un jau kopš skolas gadiem aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē. Vairākus gadus strādājis RTU Studentu klubā, Anglikāņu baznīcā, līdz ar neatkarības vēsmām palīdzējis atjaunot studentu korporāciju “Selonija”.
Deviņdesmito gadu sākumā Jānis guva atpazīstamību, darbojoties populārajā radošajā apvienībā „Zvaigznīšu brīdis”. Šajā laikā arī tapušas pirmās filmas ar Jāņa dalību - „Ceļojums uz Tukumu”, „Kovačs”, „Sviests”.
2001.gadā Jānis Vaišļa piekrita piedalīties ceļojumā apkārt pasaulei ar jahtu “Milda”. Jānis bijis arī "Radio Skonto" ētera personība, veidojis vairākus TV raidījumus LNT. Kopā ar domubiedriem piedalījies arī Eirovīzijas dziesmu konkursā ar muzikālu dejas priekšnesumu „Pirates of the Sea”. Kopš 2011. gada Jānis darbojas ar jauniešu biedrību "Chaula.tv", kur kopā ar entuziastiem veido savu TV kanālu.
Ziedot Jāņa Vaišļas atbalstam ir iespējams labdarības organizācijas Ziedot.lv mājaslapā tiešsaistē, veicot pārskaitījumu uz bankas kontu Swedbank LV95HABA0551006150241 (ar norādi Jānim Vaišļam), kā arī zvanot pa tālruni 90067009 un ar katru zvanu ziedojot 1,42 eiro.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.