Par Eiropas un nodokļu maksātāju naudu – 350 000 eiro uzlabos Levita Jūrmalas rezidences energoefektivitāti
PIETIEK12.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek lasītāji interesējas – vai tiešām ir iecerēts Eiropas Savienības fondu līdzekļus tērēt valsts prezidenta Jūrmalas rezidences remontam, kā tas izskanējis valsts prezidenta Egila Levita nesenā intervijā? Saistībā ar to publicējam VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) skaidrojumu:
„Ar nolūku ilgtermiņā optimizēt izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai pēc VNĪ iniciatīvas 2019. gadā tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai. Projekta pieteikums ERAF fondu līdzekļu apguvei tika iesniegts 2017. nogalē.
Plānots būvniecībā ieguldīt 350 000 eiro, kas sastāv no Eiropas reģionālā attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma. Projekta rezultātā ēkai samazinātos siltumenerģijas patēriņš līdz pat 50%. Projekta ietvaros līdz 2020. gada nogalei plānots veikt ēkas jumta un ārsienu siltināšanu, fasādes apgaismošanu, kā arī logu un ārdurvju nomaiņu. Plānotais darbu izpildes laiks 4 – 6 mēneši. Objekta kopējā teritorijas platība teju
Jaunajam Valsts prezidentam stājoties amatā, esam uzsākuši sarunas par projekta īstenošanu. Ņemsim vērā jaunā prezidenta vajadzības un nodrošināsim nepieciešamo. VNĪ rūpējamies par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši prezidenta vēlmēm un sajūtām gādā prezidenta kanceleja.
Vienlaikus tiks piedāvāti risinājumi, kā līdz ar energoefektivitātes palielināšanu ēkā to padarīt arī vizuāli skaistāku. Jau izstrādātas skices fasādei, gaumīgam un energoefektīvam ēkas apgaismojumam. Projekta īstenošanas laikā plānots piemeklēt prezidentam alternatīvus apartamentus Prezidenta rezidences izvietošanai. Ieceri skaņosim ar Valsts prezidenta kanceleju.
Prezidenta rezidences nepieciešamību un tās atrašanos vietu Jūrmalā nosaka likums. Prezidenta rezidencē Jūrmalā, Meierovica bulvārī 31 ir dzīvojuši visi atjaunotās Latvijas prezidenti, izņemot Andri Bērziņu, – Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe – Freiberga, Valdis Zatlers, Raimonds Vējonis. Objekts Meierovica bulvārī 31 tiek uzturēts ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju.
Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ ar Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu šobrīd kopumā īsteno septiņus sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus. Trīs no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Dailes teātrī un Latvijas Leļļu teātrī, divas Latvijas Valsts arhīva ēkas – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā, S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola un prezidenta rezidence Jūrmalā.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
