Par iekšlietu ministra un policijas priekšnieka atstādināšanu no amata priekšlikuma izvērtēšanu
Lauris Galiņš26.11.2013.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
No pēdējā laikā Latvijā esošajiem notikumiem secināms, ka pastāv aizdomas, ka sabiedrībai svarīgu krimināllietu izmeklēšana ne tikai tiek vilcināta un ir neefektīva, bet bieži vien tiek arī ietekmēta no pašu aizdomās turamo personu puses, kas savukārt mums kā pilsoņiem dod pamatu lūgt iekšlietu ministra demisiju un policijas priekšnieka atbrīvošanu no amata.
Lielveikala Maxima traģēdijas izmeklēšanas „operativitāte” un pielietotās (patiesībā nepielietotās) metodes izmeklēšanā nav pirmais pierādījums iekšlietu sistēmas degradācijai, bet ir pēdējais pacietības piliens.
Kurā vēl valstī aizdomās turamajām personām pašām tiek atļauts veikt izmeklēšanu?
Jau pagājušas vairākas diennaktis kopš lielveikala Maxima traģēdijas, bet līdz šim nav neviena aizturētā, nemaz nerunājot par to, ka kāds būtu ieguvis aizdomās turētās personas statusu.
Tā vietā, lai rīkotos nekavējoties - nekavējoties aizturētu (aizturētu uz 48 stundām, nevis apcietinātu) būvniecībā iesaistītās personas, līdz visas tās būs sniegušas liecības, lai tās līdz liecību sniegšanai nevarētu tās saskaņot, presē un valsts televīzijā parādās šokējoši un klaju policijas neprofesionalitāti apliecinoši paziņojumi – "Lielveikala būvniecībā iesaistītās kompānijas turpina rēķināt un meklēt to pieļauto liktenīgo kļūdu".
Tas nozīmē, ka potenciālajām aizdomās turētajām personām ir atļauts piedalīties izmeklēšanas darbībās, turklāt šāda rīcība pat netiek slēpta jo tiek publiskota. Galvenā aizdomās turamā persona – būvdarbu vadītājs sniedz intervijas televīzijai taisnojas un cenšas pierādīt savu nevainību.
Rodas jautājums, kurā vēl valstī aizdomās turamajām personām pašām tiek atļauts veikt izmeklēšanu un ietekmēt sabiedrības viedokli ar mediju starpniecību?
Policijas vadība, protams, var atrunāties ka teorētiski vēl pašlaik visi var ņemt dalību izmeklēšanā jo potenciālajiem aizdomās turamajiem joprojām nav aizdomās turamās personas statusa. Tas liecina par to, ka pastāv aizdomas, ka policijas vadība ne tikai neveic savu darbu efektīvi, bet pieļauj izmeklēšanas darbību ietekmi, augstākajā mērā pārkāpjot jebkuras robežas.
Kā var sākotnēji nebūt aizdomās turamo personu, ja ir fakti, kas apstiprina, ka celtniecības krānu darbības zonā, to darbības laikā atrodas cilvēku masas.
Varbūt var rasties šaubas par arhitekta kompetenci, par materiālu izvēli utt., šo personu vaina ir jāpierāda un nav tūlītēji konstatējama, bet kādas šaubas var rasties par to, ka kāds ir atļāvis darboties lielveikalam zem būvobjekta, kurā darbojās celtniecības krāni, zem kuriem kategoriski ir aizliegts atrasties cilvēkiem neatkarīgi no tā, ir vai nav atļauta būvniecība.
Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka vismaz dažas aizdomās turamās personas bija noskaidrojamas uzreiz, pat neveicot nekādas ekspertīzes. Tas fakts, ka krāns iegruvuma brīdī nedarbojās, nav nekāds attaisnojums, jo krāna darbība netiek uzskatīta par izbeigtu ar paša krāna operācijas pabeigšanu, bet gan ar kravas drošu novietošanu.
Ir pamats izvērtēt to speciālistu atbilstību amatam, kas pieņem darbā vadošās amatpersonas.
Man pat armijā mācīja, ka gruvešos esošajiem cilvēkiem pēc iespējas jānodrošina skābekļa piegāde un klimatiski aukstās vietās arī siltums, veicot siltā gaisa piespiedu ventilāciju. Izskatās, ka šādu informāciju mūsdienu glābšanas dienestos nemāca. Par to, ka šādu informāciju glābšanas dienesti nezina, viņiem pārmest nevar, jo likumdošana pie mums, iespējams, ir tāda līmeņa, ka par priekšnieku glābējiem var būt arī persona, kas nav īpaši mācījusies glābšanas darbus iegruvuma gadījumiem; ja tas ir tā, tad ir pamats izvērtēt to speciālistu atbilstību amatam, kas pieņem darbā šīs vadošās amatpersonas.
Ir pamats aizdomām, ka izmantotie būvmateriāli neatbilst normām vai arī netika pielietoti atbilstoši materiāli, līdz ar to ir pamats izvērtēt to amatpersonu rīcību, kas pieņēma ēku ekspluatācijā
Spriežot pēc fotouzņēmumiem, ir redzams, ka pārseguma paneļiem praktiski nav nekāda armējuma un tie ir plīsuši momentāni, jo plaisas ir taisnas. Neesmu speciālists, bet domāju ka dzelzsbetona materiālu stiprībā nekas īpaši nav mainījies no tā laika, kad francūzis, kas izdomāja dzelzsbetonu (ja nekļūdos, 18. gadsimtā), pierādīja, ka tas ir 12 reizes izturīgāks par nearmētu betonu.
Par dzelzsbetona stiprības īpašībām mēs varam pārliecināties, skatoties uz pamestajiem padomju mantojumiem, kas pat ar izdrupušu betonu, sarūsējušu armatūru un divdesmitgadīgiem kokiem uz jumta ir izturīgāki nekā „modernie” Maxima veikalā lietotie paneļi.
Mūsdienu amatu specializācijas īpatnību dēļ arhitekti teorētiski var atļauties nezināt, ka mūsdienu paneļi būtiski atšķiras no PSRS standarta, jo arhitektiem projektā ir jānorāda tikai slodzes, kādas materiālam ir jāiztur, tomēr to, ka konkrētie paneļi neizturēs slodzi, nedrīkstēja nezināt tie speciālisti, kas ēku pieņēma ekspluatācijā.
Policijas darbs ir vērtējams kā visneefektīvākais visā jaunās Latvijas pastāvēšanas vēsturē.
Arī citas publicitāti ieguvušās krimināllietas nekādu nopietnu virzību nav ieguvušas, un rezultāti tuvākajā nākotnē, visticamākais, nav sagaidāmi, turklāt statistika pati par sevi atklāj faktus, kas liecina, ka policijas darbs ir vērtējams kā visneefektīvākais visā jaunās Latvijas pastāvēšanas vēsturē.
Vēl pavisam nesen policijas priekšnieks Ints Ķuzis presei apgalvoja ka Latvijā 2/3 noziegumu tiek pastrādāti dzērumā; ņemot vērā to, ka alkohola patēriņš nav palielinājies, šāda statistika nevis liecina par noziedzības tendencēm Latvijā, kā to apgalvo Ķuzis, bet gan par to, ka policija, visticamākais, ir nolaidusies līdz tādam līmenim ka ir spējīga sodīt tikai dzērājus, bet pārējos noziegumus atstāj pašplūsmā, norādot, ka tie nav noziegumi, bet civiltiesiski strīdi kuri risināmi tiesā civiltiesiskā kārtībā.
No augstākminētā secināms, ka pastāv aizdomas, ka izmeklēšana ne tikai tiek vilcināta, bet arī ietekmēta no aizdomās turamo personu puses, kas savukārt mums kā pilsoņiem dod pamatu lūgt iekšlietu ministra demisiju un policijas priekšnieka atbrīvošanu no amata.
P.S. Lielveikala Maxima traģēdijas izmeklēšanas „operativitāte” nav pirmais pierādījums iekšlietu sistēmas degradācijai, bet ir pēdējais pacietības piliens.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
