Par Jāņa Iesalnieka izvēli un Aigara Štokenberga darbību
Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs27.07.2011.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Šodien Nacionālās apvienības biedrs Jānis Iesalnieks izplatījis paziņojumu, ka, rūpējoties par partijas labo vārdu, izlēmis nekandidēt ārkārtas Saeimas vēlēšanās un atkāpties no valdes locekļa amata līdz nākamajam kongresam. Lai arī Jānis (kā viņš pats atzīst) ir neveikli formulējis domu sociālā tīklā Twitter, uzskatu, ka šajā situācijā viņš ir kļuvis par mērķtiecīgas nomelnošanas upuri. Nacionālās apvienības biedru vārdā izsaku cieņu un pateicību Jānim Iesalniekam par pašaizliedzīgo soli uzņemties atbildību situācijā, kurā pats kļuvis par cietēju.
Jāņa izteikumu nelietīgā interpretācija, kas vēlāk atbalsojās vairāku politisko partiju (Saskaņas centrs, PCTVL) reklāmas aktivitātēs un tālākos uzbrukumos Nacionālai apvienībai, ir daļa no nomelnošanas kampaņas. Nomelnošanas kampaņu organizē ar mērķi nepieļaut nacionāli patriotiska spēka augstus rezultātus vēlēšanās un padarīt grūtāku tā iekļaušanos valdībā.
Esmu saņēmis informāciju, ka galvenais Nacionālās apvienības nomelnošanas kampaņas organizators ir tieslietu ministrs (arī iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs) Aigars Štokenbergs. Ir vairāki fakti, kas šo informāciju mūsu biedriem padara ļoti ticamu.
Pirmkārt, tieši Aigars Štokenbergs allaž izmantojis veto tiesības, lai nepieļautu sadarbību ar nacionālajiem spēkiem, gan pirms 10. Saeimas vēlēšanām, gan pēc vēlēšanām valdības veidošanas laikā. Tādā veidā Vienotībai tika atņemtas iespējas attīstīties kā nacionālai partijai, bet valdība tika stūrēta Saskaņas centra virzienā.
Otrkārt, Aigars Štokenbergs vairākas reizes vērsās pie manis privāti, manā izpratnē cenšoties sanaidot ar Valda Zatlera veidoto politisko spēku. Piemēram, 8. jūlijā tieslietu ministrs, privāti sazinoties, aicināja vērsties Datu valsts inspekcijā par to, ka topošās Zatlera atbalstītāji izmanto Visu Latvijai! biedru vārdus topošās Zatlera partijai popularizēšanai. Kāpēc pēkšņi tāda ieinteresētība un mudinājums vērsties tieši DVI? Mēs šai lietai lielu vērību nepievērsām. Varbūt sakritība, bet dažas dienas vēlāk jau pieminētā DVI sākusi izmeklēšanu citā sakarā: par Zatlera partijas biedru anketu atbilstību likumam.
Vairākiem Nacionālās apvienības biedriem radušās bažas, ka ministra ietekme dažādās tiesības aizsardzības un spēka struktūrās varētu tikt izmantota priekšvēlēšanu cīņās.
Otro reizi A. Štokenbergs sazinājās 15. jūlijā, norādot, ka Zatlera partijas pārstāvis Klāvs Olšteins iepriekšējā vakara TV3 ziņu raidījumā publiski pārmet Visu Latvijai! čečenu finansējuma saņemšanu. Noskatoties konkrēto ziņu sižetu, pārliecinājos, ka šāds pārmetums no Olšteina puses nav izskanējis, lai gan Štokenbergs vairakkārt uzsvēra, ka „tieši tā viņš (Olšteins) arī teicis” un „pats to ir dzirdējis”. Kā to vērtēt? Savdabīga vēlme palīdzēt konkurentiem, kurus pats allaž centies atgrūst? Vai varbūt intrigas, sanaidošana un provokācijas?
Treškārt, publiskā jezga ap Jāņa Iesalnieka izteikumiem apbrīnojami sinhroni notika ar Štokenberga publiskajiem paziņojumiem žurnālā SestDiena, ka Visu Latvijai! savulaik esot šaudījušies pie Arta Pabrika mājas. Šī informācija neatbilst patiesībai, bet lieliski kalpoja kā starta šāviens nomelnošanai, kas sekoja nākamajās dienās pēc intervijas.
Esam pieraduši, ka dažādās formās par mūsu partijas biedriem un partiju var teikt visfantastiskākos apmelojumus un nepamatotas lamas. Lai cik bezjēdzīga būtu šī cīņa ar ietekmīgu un naudīgu spēku apmelojumu kampaņām, mēs vairs nevaram klusēt. Jau šobrīd ar juristiem gatavojam pieteikumu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Esam gatavi cīnīties ar tiem, kam vienalga, kādā valodā runās Latvija un kuru vienīgais arguments ir viltība, sakari un brutāls naudas spēks.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.