Par kādiem nopelniem Valsts vides dienests apbalvo Ģenerālprokuratūru?
Vides aktīvists13.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts vides dienests (VVD) ik gadu apbalvo uzņēmumus par īpaši pozitīvu attieksmi pret dabu. Pērn balvas tika pasniegtas kopumā deviņās nominācijās, taču nezin kāpēc balvu saņēmēju vidū starp cienījamiem komersantiem bija iespraukusies arī Ģenerālprokuratūra, kura saņēma Zaļo izcilības balvu par sadarbību. Ar šīs balvas pasniegšanu VVD ir skaidri parādījis, ka tam prioritāte ir nevis rūpes par dabu, bet gan sodīšana un veiksmīgas sadarbības ar Ģenerālprokuratūru rezultātā arī saukšana pie kriminālatbildības un tiesāšana.
Saistībā ar balvu pasniegšanu VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzsvēra: “Katrs gada balvas “Zaļā izcilība 2021” laureāts zina – grūtākais darbs, lai izpildītu vides aizsardzības prasības, ar piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanu nevis beidzas, bet tikai sākas.
Lai tiktu saglabāta vides kvalitāte, Valsts vides dienesta kā kontrolējošās institūcijas darbs ir svarīgs, tomēr būtiskākā loma ir tieši uzņēmumiem, kas ilgtspēju un atbildīgu attieksmi pret vidi izmanto ne tikai kā mārketinga saukli, bet patiesi izprot un ievēro vides prasības, ievieš pasākumus, lai samazinātu savas piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi, nenogurstoši iegulda resursus, lai veicinātu darbinieku un klientu vides apziņu. Patiess gandarījums, ka spēju būt izciliem vides aizsardzībā parādījuši un balvu saņēma uzņēmumi no dažādiem Latvijas reģioniem!”
Un kāda suņa pēc balva Ģenerālprokuratūrai? Vai tā atbildīgi veic darbības ar vidi piesārņojošām darbībām?
Faktiski ar šo balvu VVD skaidri parāda, ka tam vairāk par visu interesē kādu sodīt, nevis rūpes par dabu. Nezinu, cik pagodināti jūtas "Cēsu alus", "Fortum Jelgava" un pārējie uzņēmumi, kuri arī saņēma VVD pasniegtās balvas, zinot, ka kopā ar viņiem apbalvota arī nopietnākā soda iestāde.
Varbūt VVD šogad ies vēl tālāk un pasniegs balvu Augstākajai tiesai par veiksmīgu sadarbību notiesājošu spriedumu pieņemšanā?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
