Par kādu nozīmīgu gadskārtu: atklāta vēstule meteoroloģijas centra vadītājai
Andris Leitass28.04.2015.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Cien. Alda Ozola, šā gada 30.aprīlī aprit gads kopš kāda interesanta notikuma. 2014.g.30. aprīlī Jūs personīgi parakstījāt dokumentu, uzdodot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) sākt tiesvedību pret mani par neatbilstoši veikto degvielas izdevumu atgūšanu.
Tāds sīkums kā dalībnieku sapulces sākuma un beigu laiks, kas obligāti jānorāda dalībnieku sapulces protokolā, lai paliek juristu ziņā. Pēc šī dokumenta spriežot, Jūsu vadītā dalībnieku sapulce, sākta 2014. gada 30.aprīlī plkst. 10.00, vēl arvien nav beigusies (kad beigsiet, varbūt paziņojiet).
Ceru, esat informēta par to, ka Jūsu padotie nekādu tiesvedību gada laikā nav spējuši uzsākt. Viena lieta ir abstrakts formulējums „tiesvedība”, pavisam kas cits ir tā praktiska realizācija.
Uzsākt tiesvedību nozīmē sagatavot prasības pieteikumu tiesai. Prasības pieteikumā līdz ar citiem Jums labi saprotamiem literāriem tekstiem ir jāsniedz pamatojums prasītajai summai. Un to, lūk, ne Jūs, ne Jūsu uzticamie pakalpiņi nav spējuši sagatavot. Ar Valsts kontroles vispārējām standartfrāzēm vien nepietiek, lai tiesa šo prasības pieteikumu pieņemtu.
Izejot no pretējā – ja būtu pamats tiesvedībai, Valsts kontrole pati būtu to uzsākusi, jo tās pienākums šādos gadījumos ir vērsties prokuratūrā, ko es viņiem personīgi lūdzu, bet, nez kādēļ tas tā nenotika. Tā vietā Valsts kontrole deleģēja šo uzdevumu tādiem kā Jums, kas konkrētas lietas nav spējīgi risināt.
Tādēļ uz šo „tiesvedību" noraugos mierīgi. Pat oficiālu advokātu neesmu nolēmis iesaistīt, jo drīzāk tas būs nepieciešams Jums.
Taču pats fakts – šis Jūsu lēmums ir tāds, lai to es bez ievērības tāpat vien neatstātu. Jūs ar savu komandu esat pārkāpuši to robežu, kas mani spētu atturēt no adekvātas atbildes reakcijas. Tāpēc vēlos informēt par vismaz divām darbībām, kur mums nāksies strādāt kopā. Tiesa gan, no pretējām pozīcijām.
1. Jūsu atbildības sfērā esošā LVĢMC bez jebkādiem šķēršļiem komercdarbībā izmanto rīkus, kas iegūti par ES struktūrfondu līdzekļiem pretēji ministrijas deklarētajai atbalsta intensitātei. Pats nozīmīgākais līgums ar LGS pilnībā tiek realizēts uz SmartMet bāzes. Pietiek salīdzināt iepirkuma tehniskās specifikācijas ar noslēgtā līguma pielikumiem, lai tas būtu skaidrs ikvienam (varbūt ne Jums). Man nebūs problēmu to noformulēt skaidri saprotamā valodā tiem, kas uzrauga struktūrfondu izlietojumu (augstākā pakāpē nekā CFLA). Uz šīs pašas programmatūras bāzes tiek realizēta virkne citu maksas pakalpojumu, taču to izvērstam apskatam netērēšu laiku, kaut arī manā rīcībā ir pilns saraksts.
2. Š. g. 14. janvārī LVĢMC ar VARAM parakstījis līgumu par kādu interesantu projektu (skat. 2.pievienoto failu). Zem nosaukuma „Virszemes ūdeņu monitorings…” faktiski tiks veikta visparastāko standarta meteoroloģisko novērojumu staciju iegāde, kam ar ūdeņu monitoringu nav nekāda sakara. Šo muļķību Jūsu uzraugāmā institūcija visā pilnībā ir pati atklājusi savā mājas lapā.
Teorētiski pastāv cēloņsakarība starp nokrišņiem un hidroloģiju. To varbūt Latvijas apstākļiem modeļu veidā varētu izstrādāt kāds pasaulē vadošs institūts. Taču ne jau LVĢMC. Taču vislielākais blefs ir iekļauts, norādot, ka tiks iegādāti, piemēram, mākoņu augstuma mērītāji, kas ir paši dārgākie no visiem LVĢMC mājas lapā uzskaitītajiem sensoriem. Šo sensoru sniegto informāciju reāli varētu pieprasīt aviācija. Tātad atkal komercdarbībai, kas nav atbilstoša līdzekļu piešķiršanas mērķiem.
Līdzīgs cēloņsakarību trūkums ir arī attiecībā uz citiem sensoriem, piemēram, vēja ātruma, virziena, atmosfēras spiediena, saules radiācijas un daudzu citu ietekmei uz ūdeņu monitoringa novērtējumu. Dažus no tiem vēl kaut kā varētu pamatot ar nepieciešamību izstrādāt laika prognozi, taču kāds, piemēram, ir sakars redzamībai ar virszemes ūdeņiem? Taču arī šos sensorus paredzēts iegādāties un tie ir tikpat dārgi kā mākoņu augstuma mērītāji.
Faktiski Jūsu virsvadībā ir notikusi visprimitīvākā krāpniecība.
Cien. Alda Ozola, amata zaudējums pat nekompetentam ierēdnim ne vienmēr ir zaudējums, bet var būt pat kaut kā jauna sākums. Mazliet sliktāk ir gadījumā, ja par valstij nodarītajiem zaudējumiem jāsāk atbildēt ar savu personīgo mantu un profesionālo karjeru gadījumā, ja valstij būs jāatmaksā nepamatoti saņemtie struktūrfondu līdzekļi. Šim jautājumam personīgi sekošu līdzi un darīšu to tradicionāli rūpīgi.
Ierēdņiem vienmēr pastāv rotācijas iespēja. Svarīgi gan ir - ap kādu asi rotēt. Tā kā man šāda problēma nav aktuāla, esmu brīvs savā izvēlē sākt augstāk minētās darbības drīz pēc mūsu nozīmīgās jubilejas – 30. aprīļa. Prezidentūras laikā pabeigt nepaspēsim, taču dzīve ar šo termiņu vēl nebeidzas. Aizsniedzama brīvam dialogam būsiet tik un tā. Un ne tikai Jūs.
Vēlu veiksmi. Tā Jums noteikti būs nepieciešama.
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.