Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs
Arnolds Jaunzems*03.12.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Domāju, ka līdzīga situācija bija arī citās valstīs, daudzās problēmas bija vēl asākas nekā Latvijā. Tikai viens piemērs ar uzņēmumu grupu, kurā pats esmu aktīvi darbojies. Šī gadu tūkstoša sākumā uzņēmējs un izgudrotājs Pāvels Meļņikovs, "Valtec" santehnikas ražotājs un tirgotājs, sāka investēt Somijā.
Lai apjaustu "Valtec" darbības apjomus, pieminēšu, ka pārdoto cauruļu kopgarums ir lielāks nekā attālums līdz Mēnesim un ar tām pa ekvatoru 10 reizes var apjozt Zemi. Tāpat ir piegādāti 18 409 preču konteineri no Ķīnas un 5418 fūres ar Eiropas Savienības produkciju. Tāda autovilciena kopgarums sasniegtu 394 kilometrus.
Meļņikovs arī iegādājās vairākus nekustamos īpašumus, tostarp nelielas salas, kurās tika uzbūvēts komplekss tūristiem. Taču 2018. gada septembrī viss sagriezās ar kājām gaisā – aptuveni simt kriminālpolicistu un trīs simti citu operatīvo dienestu darbinieku, tehnika, laivas un helikopteri tika iesaistīti Meļņikovam piederošā uzņēmuma "Airiston Helmi" īpašumu ieņemšanā. Medijos parādījās sensacionālas ziņas, ka Somijas likumsargi ir atklājuši slepenu zemūdeņu bāzi, uz salām uzbūvētas barakas un infrastruktūra svešas armijas vajadzībām, kas plāno okupēt valsti. Ziņas nekritiski pārpublicēja citās valstīs, arī Latvijā.
Tiesa, patiesībā izrādījās, ka "militārie kuģi" ir izsolēs par metāllūžņu cenu iegādāti norakstīti peldlīdzekļi, kas pārbūvēti izklaides vajadzībām, bet "kazarmas" ir atpūtnieku kotedžas, kuras projektēja un būvēja Somijas arhitekti un celtnieki. Lai gan tiesībsargi vienkārši varēja sazināties ar "Airiston Helmi" pārstāvjiem un tie parādītu jebkuru objektu vai grāmatvedības dokumentu, tika pieņemts lēmums rīkoties ar vērienu.
Patiesības labad jānorāda, ka somu iestādes jau kādu laiku deva zīmes, ka Meļņikova atrašanās Somijā nav vēlama. Kopš 2012. gada tika mēģināts atrast nelikumības viņa biznesā, 2016. gadā somu bankas atteicās apkalpot Meļņikova uzņēmumus. Tomēr mājieni palika nesaprasti, kas arī noveda pie 2018. gada rudens notikumiem.
Vērienīgā operācija ne ar ko nebeidzās un beigās izskatījās pēc izgāšanās. Tad, acīmredzot, lai būtu vismaz kāds rezultāts, par ko atskaitīties sabiedrībai, tika meklēti finanšu pārkāpumi.
Protams, pēc tik skaļām apsūdzībām nereaģēt nevarēja arī citas valstis, tajā skaitā Latvija. Šeit kriminālprocess tika uzsākts 2018. gada novembrī, bet decembrī uzlikts arests Meļņikova nekustamajiem īpašumiem Latvijā un bankas kontiem.
Taču Latvijā nekādas raganu medības nenotika. 2021. gada 21.oktobrī Ekonomisko lietu tiesa pasludināja lēmumu, ar kuru atteicās konfiscēt Meļņikova mantu un atzina, ka nav konstatēts, ka tā ir noziedzīgi iegūta. Arī pēc apelācijas sūdzības saņemšanas 2022. gada 28. janvārī Rīgas apgabaltiesa trīs tiesnešu sastāvā, izskatījusi apelācijas sūdzību un apelācijas protestu, nolēma tos noraidīt un atstāt spēkā pirmās instances tiesas lēmumu, ar kuru process par noziedzīgi iegūto mantu tika izbeigts. Arī pats pamata kriminālprocess tika izbeigts, atzīstot, ka nekāds noziedzīgs nodarījums vispār nav noticis. Meļņikovam ir pagarināta uzturēšanās atļauja, pārliecinoties, ka viņš nerada draudus valsts drošībai.
Arī Somijā naudas līdzekļi, kas tika atrasti Meļņikova seifā, jau ir atdoti, izmeklēšana ir atzinusi, ka nav aizdomu par naudas atmazgāšanu. "Airiston Helmi" nav bijuši nenomaksāti nodokļi vai parādi.
Iespējams, Somijas tiesībsargājošajām iestādēm vienkārši bija grūti saprast Krievijas (patiesībā – padomju) mentalitāti – neuzticēšanos banku sistēmai. Meļņikovs uzskatīja, ka drošāk ir izņemt skaidru naudu no bankomāta un glabāt to seifā.
Tiesas process gan nav beidzies, somu tiesībsargājošās iestādes cenšas pierādīt finanšu un grāmatvedības uzskaites pārkāpumus.
Laikā, kad tika aizvērti konti, arestēti aktīvi un grauta reputācija, tika zaudēts uzņēmēja laiks, nervi, veselība un resursi, tika traucēts bizness. Rezultāts ir notiekošā "Airiston Helmi" likvidācija, īpašumu un mantas pārdošana, kas rezultējās ar aiziešanu no Somijas biznesa. Retorisks jautājums – kam tas ir izdevīgi?
Domāju, ka gandrīz katrā valstī ir šādi stāsti, kas liek aizdomāties, vai tiešām bija vajadzīga četru simtu tiesībsargu iesaiste operācijā, "masku šovi", skaļi paziņojumi medijos, lai beigu beigās apmierinātos ar aizdomām par... grāmatvedības pārkāpumiem.
Ir patiešām labi dzīvot tiesiskā valstī, kur tiesas nepieņem politiski motivētus lēmumus, bet taisa spriedumus saskaņā ar likumu, taču pārāk bieži ir jājautā – vai tiešām nebija iespējams neapgrūtināt tiesas, vispirms noskaidrot reālo situāciju un tikai tad nākt klajā ar paziņojumiem, kriminālprocesiem utt.? Uzņēmējdarbībā ir ļoti nepatīkami bezjēdzīgi un nepamatoti zaudēt līdzekļus, ļoti grūti ir atgūt reputāciju. Taču zaudētāja ir arī valsts, kuru pamet uzņēmumi, kur sarūk darbvietu skaits, netiek iekasēti nodokļi, cieš uzņēmējdarbības vides reputācija.
* Somijas uzņēmuma “Airiston Helmi” likvidators
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
