Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta sesto daļu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kontrolējot, vai tā atbilst šajā likumā reglamentētajiem sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumiem, šo plašsaziņas līdzekļu programmas sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un vai finanšu līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši apstiprinātajiem budžetiem.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāj Ainār Dimanta kungs, lūdzu, sniedziet atbildi uz jautājumu, kas man radās saistībā ar grupas „Izpūtēji” dziesmas „Šnabis” atskaņošanu Latvijas Radio 5 ēterā 2015.gada 8.jūnija raidījumā „Beidz ar pieci”.
Ja šī dziesma, neraugoties uz tās rupjajiem vārdiem un aicinājumu lietot stipru alkoholisku dzērienu – šņabi, tomēr ir piemērota atskaņošanai sabiedriskajā radio, vai raidījuma vadītāji ir ievērojuši „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu”, pirms šīs dziesmas atskaņošanas nebrīdinot klausītājus par tās saturu?
Lai atvieglotu Jums viedokļa sagatavošanu, lūk, šī skaņdarba lirika, ja to tā var nosaukt.
Sūkā pimpi, laizi manu diņķi
Pārādi ko tu spēj, pārād kā tu šņabi glāzītē man lej, jeah x2
Šņabis ir vecis
Man ir baigais besis
Vajag ātri ieraut šņabi, tā lai man paliek labi
Tā lai man paliek labi
Un man tagad nokarājas zvani
Šņabis ir vecis
Man ir baigais besis
Vajag ieraut šņabi, tā lai man paliek labi
Un man tagad nokarājas zvani
Šņabis nav nemaz tik labs
Kā tev liekas pidarass?
Nejauc manu prātu te
Šajā lielā pasaulē
Šajā lielā pasaulē, ou jeah
Šņabis nav nemaz tik labs
Kā tev liekas pidarass?
Nejauc manu prātu te
Šajā lielā pasaulē
Šajā lielā pasaulē, ou jeah
Dzer to šņabi pats, ja nē tad dabūsi pa aci
Un ja nē tad tevi nositīs tas fācis vot tā
DAbūsi pa aci, jā, ou jeah
Dzer to šņabi pats, ja nē tad dabūsi pa aci
Un ja nē tad tevi nositīs tas fācis vot tā
Dabūsi pa aci, jā, ou jeah
Neesam mēs stulbi, neesam mēs balti kā gulbji
Mēs izklaidējamies, kamēr mājās tu tupi, jā
Kamēr mājās tu tupi jā
Neesam mēs stulbi, neesam mēs balti kā gulbji
Mēs izklaidējamies, kamēr mājās tu tupi jā
Kamēr mājās tu tupi jā
Sūkā pimpi, laizi manu diņķi
Pārādi ko tu spēj, pārād kā tu šņabi glāzītē man lej, ou jeah x2
* AS SuperFM valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.